Vai Pīlēns arvien būs “uz nažiem” ar premjeru Kariņu, ja tiks amatā Rīgas pilī? Politologiem un politiķiem dažādi viedokļi par Pīlēna kandidatūru 170
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Apvienotā saraksta” (“AS”) veidotāja un pirms Saeimas vēlēšanām pieteiktā premjera kandidāta Ulda Pīlēna paziņojumu par gatavību kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji vērtē pozitīvi, jo tas mudināšot sākt diskusijas par 31. maijā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām un arī citus politiskos spēkus nosaukt savus kandidātus. Taču neviens no “Latvijas Avīzes” uzrunātajiem partiju pārstāvjiem vēl neprognozēja U. Pīlēna izredzes prezidenta vēlēšanās un arī nesolīja savas partijas atbalstu. Lai izdarītu izvēli, esot jāzina citi kandidāti, kā arī jādzird U. Pīlēna atbildes uz svarīgiem jautājumiem – vispirms par kandidāta nostāju ārpolitikas un drošības jautājumos, kuros valsts augstākajai amatpersonai, kas ir arī Nacionālās drošības padomes vadītājs, ir liela loma.
Līdz šim U. Pīlēns bija zināms kā arhitekts un uzņēmējs, kurš 90. gadu beigās piedalījās Tautas partijas dibināšanā un bijis tās valdē laikā, kad partiju vadīja Andris Šķēle. Daudzus gadus U. Pīlēns bija ārpus politikas, kurā atgriezās pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kad izveidoja biedrību, kas kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, Latvijas Zaļo partiju un Liepājas partiju dibināja “Apvienoto sarakstu,” kura premjers kandidāts bija U. Pīlēns. Viņš nav nevienā partijā, vēlēšanās nekandidēja un koalīcijas veidošanas laikā atteicās ieņemt kādu amatu valdībā. Jau toreiz izskanēja minējumi, ka U. Pīlēns varētu būt “AS” kandidāts Valsts prezidenta amatam, bet viņš šādu iespēju vērtēja atturīgi.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens ziņu par U. Pīlēna pieteikumu Valsts prezidenta vēlēšanās uzņēma ar vārdiem: “Neapšaubot to, ka pirmajā tuvinājumā Uldis Pīlēns šķiet amatam piemērots, mulsina tas, ka pērnajā rudenī viņš gremdējās pārdomās, ka prezidenta amats viņam neesot vajadzīgs. Var jau būt, ka partijas ir centušās viņu pierunāt, bet kaut kāda darvas pilīte šajā stāstā parādās uzreiz.”
Pašlaik vēl esot daudz jautājumu, piemēram, ko U. Pīlēna uzņēmējdarbības pieredze nozīmēs, darbojoties Valsts prezidenta amatā, kādas būtu viņa attiecības ar premjeru Krišjāni Kariņu (“JV”), ja U. Pīlēns iegūtu amatu un tribīni, no kuras būs vieglāk vērtēt valdības darbu. Pietiekami labs jautājums esot arī par U. Pīlēna izredzēm, jo “teorētiski viņš var rēķināties ar “Apvienotā saraksta” balsīm, bet pie zināmiem apstākļiem – arī ar Nacionālās apvienības, kā arī ar Zaļo un zemnieku savienības un “Latvija pirmajā vietā” balsīm (kopā 53 balsis), kas tad būtu gluži vai jauna koalīcija,” sprieda politologs. Tad esot jautājums, “ko partijas par šo mazo pakalpojumu vēlēsies”. Tāpat būtiski zināt, vai Valsts prezidents Egils Levits kandidēs.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Viktors Valainis un “Progresīvo” frakcijas vadītājs Kaspars Briškens neviens vēl nesolīja savu atbalstu ne U. Pīlēnam, ne kādam citam, atgādinot, ka oficiāla kandidātu izvirzīšana būs no 9. līdz 13. maijam. Pirms tam aprīļa beigās notiks Nacionālās apvienības domes sēde un tikšanās ar E. Levitu, pēc kuras varētu kļūt zināms E. Levita lēmums. Taču, lai vērtētu U. Pīlēna piemērotību prezidenta amatam, partiju pārstāvjiem svarīgi arī dzirdēt kandidāta viedokli par daudziem jautājumiem – vispirms jau redzējumu par ārpolitiku, kā arī plašāku skaidrojumu par savu līdzšinējo uzņēmējdarbību.
“Neviens vēl nav dzirdējis Ulda Pīlēna kā prezidenta kandidāta atbildes uz svarīgajiem jautājumiem – gan par ārpolitiku, gan par iekšpolitiku,” teica V. Valainis. Viņš augstu vērtējot E. Levita darbību ārpolitikā un drošības jautājumos, taču iekšpolitikā viņš neesot attaisnojis ZZS cerības. “Mēs uzskatām, ka prezidents nevar būt prezidents tikai tiem, kas viņu ievēlēja, prezidentam ir jābūt kritiskākam pret valdību,” piebilda V. Valainis. U. Pīlēna un K. Kariņa nesaprašanās valdības veidošanas laikā liek domāt, ka būt kritiskam pret valdību U. Pīlēnam nebūtu problēma, ja vien tā vēl būs K. Kariņa valdība. J. Ikstens pieļāva – ja U. Pīlēnu ievēlētu ar ZZS un “LPV” balsīm, “tad varu iedomāties, ka viņi par to varētu vēlēties nonākt valdībā – jo Kariņš dīvaināk uzvedīsies, jo vieglāk būs šo manevru izpildīt”.
Kuluāros arī ir izskanējis – lai U. Pīlēns nekļūtu par prezidentu, “JV” varētu izvirzīt savu kandidātu, kuru ZZS būtu izdevīgāk atbalstīt, jo tādā gadījumā izmaiņas valdībā ir iespējamākas. A. Latkovskis uzsvēra, ka “JV” kā premjera partija uz prezidenta amatu nepretendēs un pašlaik vēl neesot spriedusi par atbalstu kādam no kandidātiem, ko varēs darīt, kad tie būs oficiāli izvirzīti. Uz vaicāto par U. Pīlēna un K. Kariņa sarežģītajām attiecībām A. Latkovskis atbildēja, ka viņi bija konkurenti uz premjera amatu, bet – ne prezidenta vēlēšanās, liekot saprast, ka tagad ir cita situācija.
K. Briškens ar cieņu vērtē “AS” lēmumu nosaukt savu kandidātu prezidenta amatam, jo tas būs iedevis jaunu grūdienu, lai partijās sāktos diskusija. “Progresīvie” ir noteikuši kritērijus, pēc kuriem vispirms centīsies identificēt savu kandidātu, bet, ja nolems viņu neizvirzīt, tad pēc šiem kritērijiem vērtēs citus kandidātus, kurus aicinās uz tikšanos.
