Pīlēns: “Apvienotais saraksts” var būt jaunās koalīcijas dzelzsbetona armatūra 41
“Apvienotais saraksts” (AS) var būt jaunās koalīcijas dzelzsbetona armatūra, uzrunājot politiskā spēka dalībniekus un atbalstītājus, teica AS Ministru prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns.
Viņš uzskata, ka ar “Jauno vienotību”, kas, visticamāk, esot uzvarējusi vēlēšanās, var izveidoties konstruktīva sadarbība.
“Ja mēs būsim tā armatūra dzelzsbetonā, kas piedod profesionālo kvalitāti, kas sūta labākos cilvēkus cīņā, būs labs rezultāts,” uzsvēra Pīlēns.
Viņš pateicās visiem, kas ir ieguldījuši lielu darbu, lai AS sasniegtu labus rezultātus vēlēšanās. Viņš arī pateicās visiem vēlētājiem, arī tiem, kuri balsoja par citiem politiskajiem spēkiem, ne tikai par AS.
Pīlēns uzskata, ka kopā ar nākamajiem partneriem ir iespējams ekonomiski, sociāli pārvarēt krīzi.
LETA jau ziņoja, ka lielāko vēlētāju atbalstu 14.Saeimas vēlēšanās varētu būt guvušas JV, AS un ZZS, liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem (“exit poll”).
Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas – NA, “Progresīvie”, “Stabilitātei!”, “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Attīstībai/Par!” (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija – 11,5%, bet par ZZS – 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par “Progresīvajiem” – 8,3%, par “Stabilitātei!” – 5,4%, par LPV – 5,3%, bet par AP – 5,2% pilsoņu.
Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai “Saskaņa” un “Konservatīvajiem” uzrāda 3,5% atbalstu katrai.
Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija “Katram un katrai” ar 2,8% un “Suverēnā vara” ar 2,3%.
Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu – “Republika” ar 1,6%, “Tautas varas spēks” ar 1,1%, “Tautas kalpi Latvijai” ar 0,9%, “Vienoti Latvijai” ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un “Apvienība Latvijai!” ar 0,3%.
Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.
Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs “Saskaņas” atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.
Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies – kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
