Pīlēna un Kariņa ceļi nekrustojas – tam var būt vairāki iemesli. Skaidro politologi 16
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmējs Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas īsi pirms Saeimas vēlēšanām trīs politiskie spēki – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija – izveidoja “Apvienoto sarakstu” (“AS”), pēc valdības apstiprināšanas pagājušā gada nogalē publiskajā telpā vairs nav redzams. Viņš bija arī šīs komandas premjera kandidāts. Šonedēļ “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs Edgars Tavars pēc koalīcijas sēdes informēja, ka U. Pīlēns “AS” pārstāvēs koalīcijas darba grupā, kurai uzticēta nodokļu sistēmas pilnveidošana. Šo ziņu īsā laikā viņš atkārtoja pat trīs reizes. Koalīcijas sēdēs U. Pīlēns nevar piedalīties, jo nav ne Saeimā, ne valdībā. Līdz ar to premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) ceļi ar U. Pīlēnu vairs nekrustojas, kam var būt vairāki iemesli.
Uz vaicāto, kāpēc U. Pīlēnam, kurš vada biedrību, kas ir pārstāvēta Saeimā un valdībā, ir liegts piedalīties koalīcijas sanāksmēs, “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atbildēja: “Nevis kādam ir liegts piedalīties, bet ir noteikts, kas piedalās šajās sanāksmēs.” Tajās partijas var deleģēt ministrus, parlamentāros sekretārus un Saeimas deputātus, bet arī – ierobežotā skaitā. U. Pīlēns nav nevienā no šiem amatiem, bet darba grupā viņš var iesaistīties, jo tajās piedalās arī partiju aicinātie eksperti. Jāatgādina, ka valdības veidošanas laikā tieši U. Pīlēns ar saviem jautājumiem un ierosmēm nereti noveda K. Kariņu līdz tam, ka viņš zaudēja sev raksturīgo savaldību. Līdzīgi nesen notika valdības sēdē par budžetu, kad veselības ministre Līga Meņģelsone iestājās par savas nozares budžetu. Cik zināms, tas pirms tam bija izrunāts “AS” iekšējās sarunās ar U. Pīlēna dalību.
Pīlēnu neielaižot valdības namā
“Es nekur neesmu pazudis. Tagad aktīvi darbošos darba grupā, kurai būs liela loma, lai ekonomikas transformāciju piepildītu ar saturu,” “Latvijas Avīzi” informēja U. Pīlēns, pēc kura domām, “speciāli man Kariņš veltīja vienu koalīcijas līguma punktu”. U. Pīlēns atklāja, ka “AS” viņam bija pieteicis caurlaidi uz valdības namu, lai biedrības vadītājs arī varētu piedalīties sarunās par budžetu, bet diemžēl premjera birojs caurlaidi neesot izsniedzis. “Kariņš ir premjers, un viņš var noteikt, kam izsniegt caurlaidi. Neiešu jau stāvēt pie Ministru kabineta ar plakātu,” skaidroja U. Pīlēns. Viņš vēl piebilda, ka pēc valdības apstiprināšanas arī žurnālisti neesot vairs izrādījuši par viņu interesi, bet pats neesot radis uzprasīties.
Kad “Latvijas Avīze” lūdza Latvijas Universitātes profesoru Jāni Ikstenu komentēt šo situāciju, viņš atcerējās, ka ļoti līdzīgā statusā savulaik bija viens no bijušajiem “Vienotības” priekšsēdētājiem Andris Piebalgs, kurš arī nebija ne ministrs, ne Saeimas deputāts. Toreiz koalīcijas sadarbības noteikumi nebija tik stingri un A. Piebalgs piedalījās koalīcijas sēdēs, viņam nebija arī liegts pēc tām izteikties. Cita lieta, ka viņš šo iespēju izmantoja pasīvi un vairāk dominēja toreizējā Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, bet priekšsēdim bija salīdzinoši neliela ietekme. Toreiz koalīcijas sanāksmēs kā Zaļo un zemnieku savienības sabiedrotais piedalījās arī Liepājas partijas priekšsēdis Uldis Sesks, kurš līdzās U. Pīlēnam bija arī šīs valdības veidošanas sarunās.
Taču tagad ir citi laiki un cita “Vienotība”. Jau pirms valdības izveidošanas intervijā “Dienā” K. Kariņš brīdināja, ka viņa valdībā vairs nebūs tā, kā bija vairākās agrāko laiku koalīcijās, kuru sanāksmēs piedalījās Saeimā neievēlētie politisko partiju sadarbības partneri. “Šī ir vieta, kur sanākt tiem cilvēkiem, kuri ir guvuši Saeimas mandātu un kuri personīgi uzņemas atbildību par lēmumiem,” intervijā uzsvēra K. Kariņš. Viņa biroja vadītāja Ieva Zīberga nezināja gadījumu, kad U. Pīlēns būtu stāvējis pie valdības durvīm, jo nav tajā ielaists. “Ministru prezidents valdības veidošanas procesā skaidri definēja, ka viņa veidotajā koalīcijā lēmumu pieņemšanā piedalās tikai vēlētas amatpersonas, kuras personīgi uzņemas atbildību par lēmumiem. Tas attiecas arī uz budžeta veidošanu. Partneri par to ir informēti un to respektē,” vēlreiz uzsvēra I. Zīberga.
“AS” komunikācijas kļūda
Politologs J. Ikstens pieļāva, ka šeit varētu būt jautājumi abām pusēm. Ir lietas formālā puse, kad varētu gudrot, vai Saeimā pārstāvētās biedrības priekšsēdētājs ir vai nav uzskatāms par daļu no “Apvienotā saraksta”. Taču, no otras puses – ja viņš piedalās “AS” sanāksmēs, frakcijas sēdēs, bet publiskajā telpā par to nav ziņu, tad tā ir “AS” komunikācijas kļūda, radot iespaidu, ka U. Pīlēns ir pagājis malā. “Ja domā vēl dziļāk un plašāk, tad var vaicāt, cik “Apvienotais saraksts” būtu laimīgs, ja Uldis Pīlēns piedalītos koalīcijas sanāksmēs, jo viņš varētu nākt ar radikāliem priekšlikumiem, par kuriem neuzņemtos atbildību, bet kas būtu jāīsteno citiem,” teica J. Ikstens. U. Pīlēns savukārt skaidroja, ka ministriju darbā viņš nejaucoties. Tiesa, viņš vēlētos intensīvāku starpministriju sadarbību.
Jāatgādina, ka U. Pīlēns ir arī ietekmīgs uzņēmējs, kura uzņēmumam ir līgumattiecības ar valsts iestādēm. Viņa dalību koalīcijas sanāksmēs varētu uzskatīt arī par priekšrocību iepretim citiem biznesa pārstāvjiem. U. Pīlēns paskaidroja, ka viņš vairs nav uzņēmuma “UPB” valdē. Taču viņa bizness par 70% esot orientēts uz eksportu. “AS” frakcijas vadītājs E. Tavars, novērtējot U. Pīlēnu kā ļoti veiksmīgu un pieredzējušu uzņēmēju, domā, ka valdība būtu tikai ieguvēja, ja izmantotu U. Pīlēna redzējumu par tautsaimniecību. “Mēs to novērtējam, un viņa loma apvienībā joprojām ir liela. Bez Ulda Pīlēna kā premjera kandidāta mēs labi ja 5% barjeru būtu pārvarējuši,” atzina E. Tavars. Zināms, ka ar U. Pīlēnu konsultējas ne tikai kolēģi no “AS”, bet arī, piemēram, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“JV”), kurš vada pieminēto koalīcijas darba grupu par izmaiņām nodokļu politikā.
Pēc J. Ikstena domām, nekas neliecina, ka “Apvienotais saraksts” veidotos par vienu politisko organizāciju. “Viens cilvēks izveidoja šo zīmolu, bet publiski tagad tur visvairāk ir redzami trīs citi cilvēki – Edvards Smiltēns, Edgars Tavars un Māris Kučinskis –, un viņi (partijas) tur darbojas katrs savā nodabā,” pieļāva J. Ikstens.
