Pīlēna saraksts pārbauda Kariņa izturību – visiem amatu nepietiek 67
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības veidošanas septītās nedēļas sākumā notika kārtējā Krišjāņa Kariņa (“JV”) tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš pēc abu sarunas paziņoja: “Pēdējās dienās koalīcijas sarunās ir panākts ievērojams progress attiecībā uz koalīcijas darba virzieniem, kā arī panākta atbildības jomu sadale.
Tagad var sākties darbs pie valdības deklarācijas.” Nepilnas divas stundas vēlāk no “Apvienotā saraksta” (“AS”) ievēlētais Saeimas deputāts Andris Kulbergs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” paziņoja, ka vienošanās nav panākta un politiskais spēks nepiekrīt amatu sadalījumam.
Tas pārsteidza klātesošos “Jaunās Vienotības” (“JV”) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjus, kuri aicināja trešo partneri nevilcināt valdības veidošanu, ņemot vērā gan ārējos apstākļus, gan energokrīzi un nepieciešamību pēc iespējas drīzāk pieņemt arī budžetu.
Vēlāk “AS” pārstāvji notikušo skaidroja dažādi. Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdis Edvards Smiltēns aģentūrai LETA teica, ka ir pieņemts “starplēmums jeb konceptuāla vienošanās par atbildības jomām, bet ar “Jauno Vienotību” vēl ir jāvienojas par atbildības dalījumu veselības jomā”. “AS” vēlas, lai Veselības ministrijā, kuru vadītu “AS”, parlamentārais sekretārs būtu no “JV”, lai šai nozarei būtu premjera un finanšu ministra atbalsts.
Savukārt “AS” premjera kandidāts Uldis Pīlēns otrdien intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina, ka A. Kulberga deleģēšana piedalīties LTV raidījumā “bija mūsu kļūdiņa”, jo A. Kulbergs piedalījās sanāksmēs par valsts budžetu, bet nebija klāt valdības veidošanas sarunās, tāpēc viņam bijusi nepilnīga informācija.
Prezidents joprojām cerīgs
Par to, ka “AS” nav ar visu apmierināts, liecināja arī viņu vēlme tikties ar Valsts prezidentu E. Levitu, kurš otrdien atrada laiku sarunai ar šo politisko spēku. Pēc tās U. Pīlēns paziņoja, ka “AS” piedāvās “JV” un NA parakstīt vēl vienu memorandu, “kurā būtu jāatspoguļo nākamās koalīcijas uzdevumi turpmākajiem gadiem un finansiālais ietvars”, ziņo LETA.
Kad tas būšot izdarīts, tad varēšot strādāt pie valdības deklarācijas un runāt par atbildības sfērām. E. Levits pēc tikšanās izplatīja paziņojumu, kurā situāciju novērtēja kā labu. “Visas puses izsaka gatavību sarunas turpināt, lai varētu sagatavot valdības deklarāciju,” teikts paziņojumā.
Lūgts komentēt “AS” prasību, viens no “JV” sarunu vedējiem Arvils Ašeradens kādu brīdi šķietami meklēja vārdus, lai pēc iespējas korektāk izteiktos. Pēc pauzes viņš “Latvijas Avīzei” sacīja: “Tā labā ziņa ir, ka par atbildības jomām vairāk vai mazāk ir vienošanās, un mēs sākam ieiet darba ritmā. Nedēļas beigās ceram uz rezultātu.”
Viņš apstiprināja, ka pirms K. Kariņa došanās uz Rīgas pili pirmdien notikusi vēl viena saruna ar “AS”, kuras laikā ir panākta vienošanās par vairākām lietām. Tostarp nolemts, ka vides jautājumi paliks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un netiks pievienoti jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai. Partijas arī vienojušās atjaunot Ministru kabineta komitejas enerģētikas, konkurētspējas un drošības jautājumos, bet vēlāk – arī citās jomās. Tā būšot iespēja saskaņot starpnozaru jautājumus līdz lēmuma pieņemšanai valdībā.
Pietrūkst amatu visiem profesionāļiem
Taču ne Nacionālā apvienība, ne “JV” nepiekrīt parlamentāro sekretāru apmaiņai. Parasti parlamentārais sekretārs ir no tās pašas partijas, no kuras ministrs, jo viņam ir jāpārstāv ministra viedoklis, uzsvēra A. Ašeradens. Kā kompromiss ir akceptēta “AS” ideja ieviest aizsardzības ministra biedru, kas varētu būt no “AS”.
Pagaidām tāds paredzēts tikai vienā ministrijā. Intervijā TV3 U. Pīlēns gan teica, ka iecere izveidot tikai vienu šādu posteni viņu pārsteigusi, jo nedēļas nogales sarunās viņš sapratis, ka viceministri varētu būt vairākās ministrijās, “lai īstenotu solidāru atbildību par valdības darbu”.
Jau rakstīts, ka sākotnēji valdības neformālajās sarunās “AS” izteica interesi vadīt Aizsardzības ministriju, bet, kad portfeļu apmaiņai partneri nepiekrita, piedāvāja šādu risinājumu.
Netieši U. Pīlēns pasaka galveno iemeslu idejai par jauniem amatiem – “AS” veido trīs partijas un vēl viņa vadītā biedrība, no kuras ievēlēts Igors Rajevs un arī Andris Kulbergs, kurš ir arī viens no Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem biedrībā. Viņi, tāpat kā U. Pīlēns, nav nevienā partijā.
K. Kariņa piedāvātais amatu sadalījums paredz, ka katram “AS” dalībniekam sanāk viens ministrs valdībā, bet U. Pīlēns saredz, ka no tā ir ievēlēti daudz vairāk profesionāli cilvēki. Te vietā atgādināt, ka valdības veidošanas sākumā U. Pīlēns iebilda pret jauna klimata un enerģētikas ministra amata izveidi valdībā, jo “krīzes laikā nevar mainīt lietu kārtību un nav saprātīgi veidot jaunu ministriju”. Tagad viņš atsaucas uz Valsts prezidenta E. Levita ierosmi.
Ministra biedrs kā eksperiments
Tas patiešām ir Valsts prezidenta E. Levita ierosinājums, kas izskanēja viņa runā Saeimā. Aicinot modernizēt valsts pārvaldes sistēmu, E. Levits ne tikai rosināja domāt par klimata un enerģētika nodošanu politiski atbildīgas personas rokās, bet arī sacīja: “Es gribu tikai atgādināt, ka pirmskara Latvijas valdības sastādītāji bija gudrāki par pašreizējiem. (..)
Pirmskara Latvijā bija pirmā un otrā līmeņa Ministru kabineta locekļi. Un jau pirmajā valdībā 1918. gada 18. novembrī bija ministri, bet varbūt kāds ir ievērojis, – bija arī ministra biedri. Piemēram, iekšlietu ministram bija divi ministra biedri, kas katrs bija atbildīgs par savu jomu lielajā iekšlietu ministra portfelī.
Tagad, veidojot jauno koalīciju un jauno valdības struktūru, arī šis apstāklis ir jāņem vērā.” Uz jautājumu, kā praktiski plānots ieviest jauno amatu ministrijā, A. Ašeradens atbildēja, ka par to patronāžu esot uzņēmies Valsts prezidents, kurš tam neredzot juridiskus šķēršļus.
Konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars “Latvijas Avīzei” atzina, ka ideja izveidot valdībā jaunu amatu – ministra biedrs – esot interesanta, par ko varētu diskutēt. Citās valstīs tādi viceministri ir, “un tas būtu eksperiments, kuru vērts pamēģināt”. Taču E. Pastars neesot dzirdējis, ka būtu notikusi nopietna saruna ar ekspertiem par šādām nozīmīgām izmaiņām, jo “tā būtu fundamentāla valsts pārvaldes reforma”.
E. Pastars atceras, ka pēdējo reizi tāda diskusija ar ekspertiem ir notikusi Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā par Ministru kabineta iekārtas likumu, kad nolēma atteikties no valsts ministriem. “Politiķi nevar izlemt šādus jautājumus, jo viņiem nav zināšanu,” uzskata E. Pastars, pieļaujot, ka šādu izmaiņu ieviešana varētu prasīt nevis nedēļas, bet pusgadu.
Tagad ministru pārstāv parlamentārais sekretārs kā otra augstākā politiskā amatpersona. Ja ir vēl ministra biedrs, tad pirmais jautājums esot, kā starp abām amatpersonām notiek kompetences sadale, vai ierēdņiem tas nebūs papildu slogs, jo palielināsies to personu skaits, ar kuriem jāsaskaņo jautājumi, “kurš no viņiem tad būs noteicējs”.
Tāpat esot jāizvērtē, vai ministra biedram var nodot atbildību par kādu jomu, kas tagad ir ministra kompetencē, ja viceministram nav Saeimas uzticības un viņš nav pilntiesīgs valdības loceklis. E. Pastars minēja vēl vairākus neatbildētus jautājumus, bet atzina, ka statusa ziņā tam varētu būt nozīme, ja ministru ārpus Latvijas pārstāv ministra biedrs, nevis parlamentārais sekretārs.
