Kad Makrons stājās amatā, viņš solīja apmeklēt visas ES valstis. Šonedēļ bija pienākusi kārta Latvijai 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad Emanuels Makrons stājās Francijas prezidenta amatā, viņš solīja, ka apmeklēs ikvienu Eiropas Savienības dalībvalsti. Šīs nedēļas sākumā bija pienākusi kārta Lietuvai un Latvijai. Iepriekš Makrons paguvis pabūt Igaunijas galvaspilsētā, gan ne oficiālā vizītē, bet 2017. gadā Tallinā rīkotajā Digitālajā samitā.
Tādējādi Baltijas valstīs kopš neatkarības atgūšanas ir viesojušies visi attiecīgā perioda Elizejas pils saimnieki, izņemot Nikolā Sarkozī.
Attiecību vēsture
Latvijas un Francijas starpvalstu attiecību atjaunošana visaugstākajā līmenī aizsākās līdz ar Fransuā Miterāna vēsturisko vizīti 1992. gada maijā. Viņa pēctecis Žaks Širaks ieradās vizītē 2001. gadā, bet 2006. gadā apmeklēja Rīgā organizēto NATO samitu. Savukārt Fransuā Olands 2015. gadā piedalījās ES Austrumu partnerības samitā.
Eiropas Savienības pasākumi ir ierastais augstāko amatpersonu tikšanās ietvars, bet divpusējo attiecību jomā šobrīd ir spēkā 2018. gada pavasarī valdību līmenī parakstītais Latvijas un Francijas stratēģiskās partnerības rīcības plāns 2018.–2022. gadam. Pastāv arī izvērsti parlamentārie kontakti.
Tomēr kopumā, kā mēdz diplomātiski sacīt, abu valstu sadarbībai piemīt ievērojams attīstības potenciāls.
Izaicinājumi demokrātijām
Gan Viļņā, gan Rīgā neizbēgami nācās runāt par Baltkrievijas krīzi, kas ir arī viens no Eiropas Savienības darba kārtības karstajiem punktiem.
Pagājušajā nedēļā ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels bija atkārtoti paziņojis, ka Eiropas Savienība neatzīst Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu “viltotos rezultātus”, tāpēc “tā dēvētajai 23. septembra inaugurācijai un Aleksandra Lukašenko mandātam trūkst jebkādas demokrātiskas leģitimitātes”. Bet tas netraucē viņa režīmam turpināt protestētāju nežēlīgu vajāšanu.
Risinājums būtu rodams jaunu vēlēšanu sarīkošanā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju klātbūtnē. To pieprasa arī baltkrievu opozīcijas Koordinācijas padomes vadītāja Svetlana Tihanovska, ar kuru Makrons tikās Viļņā un apsolīja atbalstu Baltkrievijai vajadzīgo pārmaiņu iekustināšanai.
Sociālie tīkli ir kļuvuši ārkārtīgi spēcīgi, un varbūt mēs par zemu esam novērtējuši to ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem un to, cik ievainojama var kļūt demokrātija, tā apaļā galda diskusijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par demokrātiju digitālajā laikmetā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tas liekot uzdot jautājumu par to, kāda ir demokrātijas cena.
Francijas prezidentam neliekot mieru tas, ka mūsdienās vēlēšanu process arvien vairāk ir atkarīgs no ārējiem faktoriem un ietekmes, tādēļ kiberdrošība ir viens no galvenajiem jautājumiem.
Eiropas Savienībā vēlēšanu procesi un citi demokrātiskie procesi un institūti ir pakļauti ārējās iejaukšanās mēģinājumiem. Tāpēc par svarīgu uzskatāma Makrona vizītēm pieskaņotā “Francijas, Lietuvas un Latvijas deklarācija par demokrātiju aizsardzību”, ko parakstījuši Makrons, Gitans Nausēda un Krišjānis Kariņš.
Deklarācijā iekļauti ieteikumi Eiropas Komisijas izstrādātajam rīcības plānam. Piemēram, kopīga ekspertīzes mehānisma ieviešana, lai uzraudzītu norises balsojumu laikā. Tāpat uzsvērta nepieciešamība vairot “mūsu izturētspēju pret dezinformāciju”, nostiprinot jau esošos mehānismus un īpašās darba grupas kā “Stratcom” vai iniciatīvu “EUvsDisinfo”.
Pieminēta arī pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju loma dezinformācijas apkarošanā tiešsaistes platformās un atbildīgas attieksmes veidošanā.
Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politisko partiju finansēšanas kontrolei un tiesību aktu nepilnībām, kas paver tiešas un netiešas ārējas ietekmēšanas iespējas (piemēram, ar privāto ziedojumu starpniecību) un būtu novēršamas vēl pirms nākamajām 2024. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Apvienot spēkus
Makrons pieminēja šīs deklarācijas svarīgumu Rīgas pilī pēc tikšanās ar Latvijas valsts galvu Egilu Levitu, bet dokumentā starp rindām nojaušamā hibrīdā un cita apdraudējuma izcelsme ieguva pavisam skaidras aprises nākamajā dienā Francijas prezidenta un Latvijas Ministru prezidenta sacītajā.
Krišjānis Kariņš: “Jāapvieno spēki, lai atbildētu uz Krievijas un Ķīnas izaicinājumiem. Ja Eiropa būs sadalīta, tas neizdosies”, bet saliedēta “Eiropas Savienība ir nesalīdzināmi spēcīgāka un pārāka” (par Krieviju). Jāpanāk, lai pasaule mums seko. “Kolektīvi mums ir sviras, kā to panākt. Individuāli mums tādu nav – ne ar Ķīnu, ne Krieviju, ne klimata jomā.”
Makrons par reģionālajiem konfliktiem un “prasīgu dialogu” ar Maskavu: “Krievija destabilizē mūsu demokrātijas un ir iebrukusi Ukrainā.
Pastāv jautājumi, kuros varam strādāt ar Krieviju, piemēram, Kalnu Karabaha. Ja Krieviju neiesaistīsim, tad šos jautājumus neatrisināsim.”
Francijas prezidenta agrāk Ziemeļatlantijas aliansei veltītā kritika (sakarā ar Turcijas avantūrām) šoreiz izpalika. Būdams Lietuvā, viņš apciemoja NATO starptautiskajā bataljonā iesaistītos franču karavīrus Ruklas militārajā bāzē Kauņas apriņķī. Un publiskajos izteikumos gan Viļņā, gan Rīgā nenoliedza NATO ieguldījumu kolektīvās drošības garantēšanā, vien akcentēja, ka arī Eiropai jābūt apveltītai ar noteiktu “kapacitāti”, lai tajā skaitā veidotu attiecības ar Krieviju, kuru normalizācija var prasīt vairākus gadus.
Plašākā nozīmē tas ir jautājums par ES t. s. stratēģisko autonomiju, kas dažās interpretācijās mēdz radīt satraukumu Austrumeiropā, kur sevišķi rūp spēcīgu transatlantisko saišu uzturēšana. Pastāv vēl citas padziļināti apspriežamas tēmas, kam pienāktos atvēlēt laiku Makrona iniciētajās diskusijās par Eiropas nākotni, kura arvien ir grūti paredzama.
Tāpat kā gaidāmie pārbaudījumi, līdzīgi tagadējai pandēmijas krīzei, kad Makrona vīzītē līdzdalīgajām augstajām amatpersonām sanitāru apsvērumu dēļ nācās iztikt bez sarokošanās un vajadzēja katrai savu pildspalvu. Bet parakstītie politiskie dokumenti, jācer, būs šo pūliņu vērti.
Viedokļi
Edgars Rinkēvičs (“JV”), Latvijas ārlietu ministrs: “Lai mūs un mūsu viedokli regulāri uzklausītu un mēs būtu sadzirdēti ne tikai Eiropas līmenī, bet arī Parīzē, mēs vienojāmies izveidot regulāru konsultāciju forumu, kas ir Baltijas ārlietu ministru regulāras sarunas ar Franciju.”
Rihards Kols (NA), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs: “Latvijai būtu svarīgi paust nostāju arī par Makrona redzējumu par “stratēģisko dialogu ar Krieviju”, jo šīs Latvijas kaimiņvalsts politikā pēdējos gadu desmitos nav nekādu pozitīvu izmaiņu. Eiropas Savienībai vajag nevis “stratēģisko dialogu”, bet gan skaidru ilgtermiņa stratēģiju attiecībām ar Krieviju. Makrona vizīte Latvijai ir svarīga, jo ir vērtējama kā apliecinājums, ka šis partneris saprot drošības izaicinājumus reģionā. Tāpat Francija ir stratēģiski svarīgs partneris ES dienaskārtības noteikšanā.”
