Pīlādzis – sīvs, bet veselīgs 0
Nogatavojušās ogas pīlādžkoku zaros liecina, ka rudens jau ir kārtīgi ieskrējies. Vai ielikt vāzē skaistu pīlādža zaru? Vai tomēr oranžsārtās ogas salasīt un no tām pagatavot kaut ko veselīgu un garšīgu?
Jāatzīst, produkti, kuru sastāvā ir pīlādži, veikalos nav nemaz tik viegli atrodami. Lielveikalos tos var nemeklēt. Nav arī “Biotēkas” veikalā un Latvijas ekoloģisko produktu tirdzniecības vietā “Ekovirtuve”. Tomēr man uzsmaidīja veiksme – Latvijas preču veikalā “Abra” dabūjami divi ļoti interesanti produkti ar pīlādžiem. Biškopis Jānis Vainovskis no Brocēnu novada Blīdenes mežniecības pircējiem piedāvā medu ar pīlādžogām. Burciņā (400 g – Ls 3,98) ir 70 procenti medus un 30 procenti pīlādžogu. Savukārt uzņēmums “Fito preparāti” piedāvā uztura bagātinātāju “Uzmundrinātājs” (120 g – Ls 5,40), kura sastāvā ir bišu maize, pīlādžogas, irbeņu ogas, pļavas sarkanā āboliņa ziedi, zeltsakne un nātru lapas. Ražotājs sola, ka preparāts palīdzēs atjaunot spēkus pēc fiziskas un garīgas pārpūles, vairos možumu un dzīvesprieku. Jālieto pa 2 – 3 tējk. dienas pirmajā pusē. “Abras” pārdevēja Elīna Astare stāsta, ka viņa šo medus, pīlādžogu un citu augu maisījumu pievieno brokastu muslim vai pusdienu sautējumam gluži kā garšvielu. Gan ēdiens garšo vēl labāk, gan mundruma vairāk.
Iegriežos arī veikalā “Būņas” Rīgā, Dzirnavu ielā, kura plauktos agrāk esmu pamanījusi dažādas Latvijā ražotas sulas, sukādes un citus veselīgus un gardus produktus. Pārdevēja stāsta, ka vēl nesen te bija dabūjams pīlādžogu sīrups un sukādes, bet pērnajā rudenī saražotie produkti nu beigušies, jāgaida jaunās ražas pienesums. “Būņām” savus produktus piegādā Andris Špats no pētnieciskās jaunsaimniecības “Gundegas” Bīriņos – inženierzinātņu doktors, kurš šobrīd aktīvi nodarbojas ar dižbrūkleņu un pīlādžu audzēšanu un pārstrādi.
Andris Špats stāsta, ka pīlādžu ražai šoruden nav ne vainas, bet grūti sameklēt čaklus ogu lasītājus. Saimniecība aptuveni 0,5 ha platībā audzē šķirni ‘Granatnaja’, kas ir pīlādža un vilkābeles krustojums. To savulaik radījis Mičurins, vienā augļkokā apvienojot vilkābeles un pīlādža vērtīgās īpašības, bet atbrīvojoties no pīlādža rūgtenās garšas. Andra Špata un viņa dēla saimniecībā saražotā pīlādžogu produkcija šoruden tāpat kā iepriekšējos gados, cerams, būs nopērkama ne tikai veikalā “Būņas” Rīgā, bet arī “Abras” veikalos K. Valdemāra ielā un tirdzniecības centrā “Olimpija”, kā arī “Dārza veltēs” Brīvības gatvē. “Būņās” oktobra sākumā gan tā vēl nebija pieejama. Jau no septembra vidus pīlādžu sīrupu un sukādes var iegādāties saimniecības “Gundegas” veikaliņā Bīriņos.
Kā pīlādžus vērtē uztura zinātniece GUNA RIJKURE?
– Pīlādžogas ir lielisks C vitamīna avots, ļoti nelielā daudzumā tajās atrodas arī A, B1, B2 un PP vitamīni. Tāpat arī rūgtvielas, miecvielas, ēteriskās eļļas, organiskās skābes – ābolskābe, citronskābe, kas pīlādzi padara par efektīvu līdzekli cīņā ar nierakmeņiem, klepu un aizsmakumu. Tautas medicīnā pīlādžogas lieto arī skorbuta jeb cingas un citu avitaminožu ārstēšanai, kā pretdizentērijas, pretasiņošanas un diurētisku līdzekli. Kaltētu pīlādžogu novārījumu tā baktericīdo īpašību dēļ lieto mutes skalošanai. Pīlādžu sula ir labs izejmateriāls limonādes pagatavošanai mazajām atvasēm un ir izcila alternatīva gatavajām gāzētajām limonādēm. Turklāt pozitīvi ir tas, ka, sulu uzglabājot, samazinās miecvielu daudzums tajā un tā vairs nav tik rūgta. Bērniem pievienotā cukura dēļ noteikti būs tīkams pīlādžogu sīrups un želeja. Taču jāpatur prātā, ka jebkura termiska apstrāde ogās samazina vitamīnu un minerālvielu apjomu, tāpēc pīlādžogas vislabāk uzglabāt vēsā vietā vai sasaldēt. Arī produktu ilgstoši uzglabājot, tā labās īpašības samazinās, piemēram, C vitamīna apjoms līdz pavasarim saruks 2 – 3 reizes, tāpēc, kamēr vien dabūjamas svaigas ogas, ieteicams katru dienu apēst kaut dažas, – teic Guna Rijkure.
Kā mājās pagatavot pīlādžu želeju?
Tīrus, no gružiem un bojātām ogām attīrītus pīlādžus ber katlā, aplej ar ūdeni, uzvāra. Kad virums burbuļojis 5 min, ūdeni nolej. Ogas vēlreiz aplej ar ūdeni tā, lai būtu apsegtas. Vāra, līdz kļūst mīkstas, pēc tam izberž caur sietu, iegūstot pīlādžu sulu. Tai pievieno cukuru (uz 1 l sulas – 1 kg cukura), vēlreiz uzvāra, maisa, līdz cukurs izšķīdis. Turpina vārīt uz lēnas uguns, ik pa brīdim apmaisot. Želeja ir gatava, kad, nedaudz uzlieta uz šķīvīša, sarec.
