Reforma kavē jaunu veikalu atvēršanu 0
Pērnā gada sākumā spēkā stājās noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām, kurām uzņēmējiem bija jāpielāgojas līdz pagājušā gada jūlija sākumam. Taču kases aparātu reforma joprojām rit smagnēji un tirgotāju neapmierinātība ir liela. Pretējās domās ir Valsts Ieņēmumu dienests (VID), kas norāda – reformas gaita šogad rit raitāk un veicina ēnu ekonomikas mazināšanos.
Reforma kavē jaunu veikalu atvēršanu
“Kases aparātu reformu būtu grūti nosaukt par izdevušos, jo ar problēmām un lielām izmaksām saskārušies gandrīz visi tirgotāji,” tiešs ir SIA “Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācija” Attīstības nodaļas vadītājs Juris Lamberts. Turpinot, ka īpaši neapskaužamā situācijā ir tie uzņēmēji, kuri vēlas atvērt jaunus veikalus. “Bieži gadās, ka pašreiz lietošanā esošā kases sistēma vēl nav sertificēta, bet tās, kas ir nopērkamas – nav salāgojamas ar grāmatvedības programmu, lojalitātes karti utt. Katru gadījumu risinām individuāli ar VID, kur darbinieki līdz šim ir bijuši ļoti atsaucīgi, iesakot, kā tālāk rīkoties. Diemžēl noteikumi ir uzrakstīti tā, ka ir daudz neskaidrību un izmaiņu praktiskajā piemērošanā. Tādēļ tirgotāji ir neapmierināti ar reformas gaitu un, iespējams, jādomā par pilnīgi citiem risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.”
Arī SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine norāda, lai arī kases sistēmu reforma Latvijā tiek īstenota jau vairāk nekā gadu, vēl arvien ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu un neskaidrību, kas būtiski kavē sertificētu kases sistēmu nomaiņu. “Publiski izskanējusī informācija radīja priekšstatu, ka pāreja uz jaunām kasu sistēmām notiks ātri un vienkārši, bet diemžēl realitāte ir izrādījusies citāda. Sertificēt savas kasu sistēmas joprojām ir spējuši tikai daži sistēmu izstrādātāji – piemērotu kasu sistēmu pieejamība tirgū vēl arvien ir ļoti ierobežota, piedāvājums neliels, daudzas kasu sistēmas ilgstoši atrodas sertifikācijas procesā. Tāpat mūsdienu tehnoloģiju laikmetā nav izprotama prasība, kas aizliedz sertificētām kasu sistēmām attālināti nosūtīt atjauninājumus vai veikt kļūdu labojumus. Realitātē tas būtiski palielinās veikalu izdevumus par IT risinājumiem, jo veikalu īpašnieki būs spiesti maksāt inženieriem par laiku, degvielu, lai speciālisti katru reizi uz tirdzniecības vietu dotos klātienē. Tāpat kāda kļūda kasu sistēmā var novest pie tā, ka tirdzniecības vieta uz laiku būs spiesta pārtraukt darbu, kamēr sistēma tiks klātienē salabota. Laikos, kad pasaulē dominē elektroniskā nauda un ir iespējams garantēt uzticamu un pārskatāmu sistēmu attālināto vadību, šāda prasība ir absurda. Ņemot vērā, ka “Elvi” ir nacionālais pārtikas mazumtirdzniecības franšīzes tīkls, kasu sistēmu ierobežojumi būtiski kavē arī jaunu franšīzes ņēmēju pievienošanos tīklam un jaunu veiklu atvēršanu.”
Kases aparāti jāmaina, jo bija pārāk veci
Gaužām neapmierināta ar VID darbu ir Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Apšaubot, vai “jaunu un dārgu kases aparātu ieviešana vispār atstās kādu iespaidu cīņā ar ēnu ekonomiku”. “VID solījumi, ka lielākā daļa kases aparātu pēc reformas ieviešanas nebūs jāmaina vai būs ar nelielām izmaksām viegli pielāgojami jaunajiem noteikumiem, ir bijuši klaji meli. Jāmaina vai jāpielāgo ir visi 67 tūkstoši ierīču, un reformas kopējās izmaksas varētu sasniegt 250 miljonus eiro,” skaitļo asociācijā. Tāpat izmaksas palielinot nesamērīgie sertificēšanas un atkārtotas sertificēšanas izdevumi. Turpretī VID asociācijas pārmetumus noraida un uzsver, ka kopējais izmaksu apjoms tiek krietni pārspīlēts. “Kases aparātu tehniskās prasības bija novecojušas un nebija mainītas kopš divtūkstošo gadu sākuma, kas ļāva viegli manipulēt ar kases aparātu datiem. Sākot reformu, informāciju par elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kuras varēs pielāgot jaunajām tehniskajām prasībām un kuras ne, un tāpēc tās būs jānomaina, sniedza apkalpojošie dienesti atbilstoši to turpmākās darbības plāniem. VID aprēķinus veica, pamatojoties uz šo apkalpojošo dienestu sniegto informāciju. Diemžēl reformas gaitā nepielāgoja tik daudz iekārtu, kā sākotnēji bija iecerēts, tāpēc tie lietotāji, kuru kases aparātu modeļi netiek pielāgoti, iegādājas jaunus. Kas attiecas uz sertificēšanas izmaksām, iekārtu etalonmodeļu atbilstības pārbaudes izmaksas sedz apkalpojošais dienests vai to ražotājs. Šā pakalpojuma cenu VID nenosaka.”
Bet “Maxima” Korporatīvo attiecību departamenta direktors Jānis Beseris uzskata, ka kases aparātu reformas process sākotnēji nav bijis detalizēti pārdomāts un bijis sasteigts, laika gaitā izkristalizējot dažādus sarežģījumus. Tomēr, konstruktīvi sadarbojoties ar VID, šobrīd esam spējuši paveikt lielu darba apjomu, mainot kasu sistēmas, un tuvākajā laikā pabeigsim visu kasu nomaiņu. Kases aparātu reforma ir būtiska apjoma un ieguldījumu projekts, jo “Maxima Latvija” ir vairāk nekā tūkstoš kases aparātu (gan tradicionālās kases, gan pašapkalpošanās kases). “Maxima Latvija” kases aparātu nomaiņā kopumā būs jāinvestē vairāk nekā divi miljoni eiro, kas ir būtisks ieguldījums. “Vērtējot praktiski, mūsuprāt, reformas izaicinājums ir kases aparātu sistēmu sertifikācijas un uzskaites digitalizācija un sinhronizācija ar EDS sistēmu. Papildus šobrīd vairāk laika aizņem jaunu funkciju ieviešana un atjaunināto versiju palaišana veikalos, jo katrai kases sistēmas versijai ir jāiegūst jauns sertifikācijas apliecinājums, kas aizņem laiku. Šobrīd joprojām liela daļa ar kases aparātiem saistītās dokumentācijas ir jāpilda manuāli, jāuztur papīra formātā un neatkarīgi no EDS. Šāda pieeja varētu būt pieņemama nelielam veikalam ar dažiem kases aparātiem, taču rada būtisku slogu lielam tirgus dalībniekam. Tieši kases aparātu uzskaites un sertifikācijas procesa digitalizācija un sinhronizācija ar EDS ietver lielāko pozitīvu pārmaiņu potenciālu.”
Ēnu ekonomika ir mazināta
“Reforma, protams, veicina ēnu ekonomikas mazināšanos, un sagaidām, ka pēc reformas noslēgšanās nozarēs, kurās lieto kases aparātus un sistēmas, ēnu ekonomikas rādītāji būs mazinājušies,” prognozē VID.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) akcentē, kases aparātu reformas galvenais uzdevums bija mazināt ēnu ekonomiku, kas, neskatoties uz reformas ēnas pusēm, būtībā ir noticis. “LTRK rūpīgi seko līdzi reformas gaitai, regulāri tiekoties ar VID un Finanšu ministriju (FM). Ņemot vērā to, ka visām iesaistītajām pusēm pieņemams risinājums vēl nav rasts.” 11. jūlijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā, klātesot dažādām nevalstiskajām organizācijām un arodbiedrību pārstāvjiem, kā arī Ekonomikas ministrijai un VID, LTRK atkārtoti esot uzsvēruši nepieciešamību risināt ieilgušo neskaidrību. “Klātesošie aicināja VID izskatīt iespēju principā novērst dubulto sertificēšanu un publicēt eksperta slēdzienu reizē ar rekomendācijām turpmākai rīcībai visiem tirgus dalībniekiem. Vienlaikus LTRK atbalsta plašsaziņas līdzekļos izskanējušo VID pozīciju par CHD kases sistēmu lietojošo uzņēmumu (aptuveni 18 000) nesodīšanu, aicinot minēto nostāju apstiprināt oficiāli, lai nodrošinātu komersantu tiesisko paļāvību. LTRK ieskatā ilgtermiņā ir jānodrošina kases sistēmu tiešsaistes režīma ieviešana, kas būtu tehnoloģiskajām iespējām piemērotākais kases sistēmu problemātikas risinājums,” informatīvi paskaidro LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.
Uzņēmējiem trūkst pilnvērtīgas informācijas
SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine gan uzskata – solījumi, ka viss notiks vienkārši un bez aizķeršanās, izrādījušies nepatiesi. “Pilnvērtīgas informācijas par kasu sistēmu maiņu diemžēl vēl arvien trūkst. Jau pašā sākumā veidojās paradoksāla situācija – jau bija sācies pārejas laiks šā tiesību akta īstenošanai, taču vēl arvien nebija VID skaidrojumu, kā īsti pārejai jānotiek. Daļa no “Elvi” franšīzes partneriem pāreju uz jaunām sistēmām var īstenot vēlākajā periodā – līdz šā gada beigām, tomēr nu jau ir gada otrā puse, bet vēl arvien tirgū ir ļoti maz sertificētu kasu sistēmu, sertifikācijas un pārejas procesi būtiski kavējas. Acīmredzot valsts līmenī tas tomēr nav organizēts pietiekami pārdomāti un profesionāli. Ja kafejnīcai ar vienu kasi bez atsevišķas uzskaites sistēmas tas ir realizējams samērā ātri, lielākam biznesam tas nozīmē apjomīgas investīcijas visu esošo iekārtu nomaiņai, turklāt investīcijas ir gan sistēmu izstrādātājiem, gan tirgotājiem.” Mazumtirdzniecības zīmola pārstāve uzskata, ka vitāli būtu nepieciešams uzlabot sadarbību starp VID un kasu sistēmu izstrādātājiem, lai sertifikācijas procesā esošās kasu sistēmas ātrāk saņemtu verifikāciju. Tāpat būtu taisnīgi, ja apjomīgu investīciju gadījumā valsts nodrošinātu finansiālu atbalstu kasu sistēmu maiņai, jo šāda reforma uzņēmumiem rada netaisnīgas, neplānotas un reizēm arī neizprotamas izmaksas.
Savukārt VID nepiekrīt tam, ka uzņēmējiem trūkst informācijas. “Regulāri sniedzam gan individuālas konsultācijas uzņēmējiem, gan arī organizējam izskaidrojošus seminārus plašākam interesentu lokam. Par jaunajām iekārtām, kas pieejamas uzņēmējiem, tiek regulāri ziņots EDS. Lai, veicot kases aparātu maiņu, uzņēmējiem būtu vieglāk orientēties galvenajās prasībās un nosacījumos, VID mājaslapā ir pieejama arī rokasgrāmata.”
