“Pikseļsacīkstes” dotās iespējas 0
Progress šajā nozarē ir žilbinoši (un mulsinoši) ātrs. Noskatu, šķiet, man piemērotu “NEX” 3. sērijas kameru, lūdzu “Sony” produkcijas izplatītāju Latvijā to izmēģināšanai un – saņemu atbildi: šis produkts vairs nav aktuāls. End of life (dzīves gals?)…
Metos pie datora, veru vaļā, manuprāt, labāko fototehnikas datu krātuvi snapsort.com un redzu – manas izvēles dzimšanas datums ir pagājušā gada pavasarī. Nav vairs aktuāli… Mēģiniet sesto “neksu”.
Mēģinu. Priecājos par skatu meklētāju, kura nav manai nemodernajai izvēlei, novērtēju ātrāko autofokusu, iebūvēto zibspuldzi, jauno pamatkomplekta objektīvu, kas nu kļuvis mehāniski “staipīgs” un padara izslēgtu kameru par tiešām kabatā gandrīz ērti nēsājamu. Labs. Bet pie cenas divi simti klāt. Un to atļauties nevaru. Varbūt pareizāk teikt – negribu?
Esi skeptisks!
Tāds pirmais no secinājumiem un padomiem fotokameras izvēlē. Saproti – reklāma un jauno produktu slavinājumi medijos šāda progresa tempa un konkurences apstākļos ir un būs agresīva, ne vienmēr gluži patiesa, tavas vājības prasmīgi izmantojoša. “Pikseļsacīkste” ir spilgtākais piemērs. 10, 12, 20 Mpix! Kurš dod vairāk? Kurš, skaitļu apžilbināts, paspējis aizmirst, ka A4 formāta labai bildes izdrukai pilnīgi pietiek ar 5 – 6 Mpix, ka pirms gadiem 8 – 10 augstākās klases profesionāļi strādāja ar kamerām, kurām bija 4 – 10 Mpix. Kā vienam otram mūsdienu telefo-nam… Kuru tiešām var nēsāt (un nēsājam) pat vasaras bikšu kabatā.
“Sony NEX” kameru sērija ir revolucionāra. Agrāk vien spoguļkamerās lietotais APS-C izmēra sensors daudz mazāku gabarītu ierīcē. Ērti. Bet vajadzība pēc maziem fotoaparāta izmēriem tiek pārspīlēta. Tā ir īsta vien ceļotājiem – kājāmgājējiem. Un arī šiem solītais brīnums izput, kad saproti, ka ar vienu objektīvu bieži tomēr ir par maz.
Īsti augstas (ne augstākās – tajā mitinās vairākus tūkstošus latu vērtas “pilna kadra” kameriņas) klases “kabatas aparāti” joprojām ir ar mazākiem (bet ne tik maziem kā “ziepju traukos” vai telefonos) sensoriem. Tā paša “Sony RX100”, piemēram. Un otru objektīvu nevajag – mazāks sensors dod iespēju veidot mazu un teleskopisku optisko “zūmu”. Attēlu kvalitāte? No “RX100” meža kadra es pērn darbnīcā pasūtīju 90 x 120 cm “tapeti”. Iznāca laba, bez traucējošām “trokšņu” pazīmēm. Bet pieklājīgu rīta miglas bildi A4 formātā pats izdrukāju no “Samsung” planšetdatora (3,5 Mpix kamera). Tas man vienmēr brauc līdzi.
Nostalģija?
Labākās “Sony” testu sērijas bildes man pērn tomēr sanākušas ar smagāku rīku – “SLT A57”. “Gandrīz spoguļkamera” (spogulis nekustīgs, puscaurspīdīgs). Varbūt tāpēc, ka ar mazliet smagāku, mazliet lielāku “ieroci” rokās es jūtos nopietnāks mednieks. Varbūt ar to tvertā mirkļa un kadra izvēli iedvesmo jaunības atmiņas par pirmo “Zenit” spoguleni. Nesmejiet! Šīs “nenopietnās” noskaņas ietekmē bildi vairāk nekā pikseļu skaits.
Pārbaude nav dārga
Un piedevām racionāls arguments. Visai pieklājīga līmeņa spoguļkameras (un to optika) miniaturizācijas un pikseļsacīkstes ēnā kļūst relatīvi lētas. Sevišķi 2005. – 2010. gada modeļi. Sevišķi tad, ja esat uzvarējis kāri pēc “pirmās nakts tiesībām” un noskatiet kaut ko lietotu. Par latiem 200 (jauns “NEX-6” maksā 550) varat dabūt “Canon EOS 1000D” vai “Nikon D3000” kameras, kas ir pārākas par gadu tūkstoša mijas profesionāļu kvēlākajiem sapņiem. 10 Mpix par maz? Par Ls 300 Rīgā nopērkama jauna “Sony Alpha A37” vai “Nikon D3200” (attiecīgi 16 un 14 Mpix). Teicami rīki, ar kuriem pārbaudīt savas bildētgribas nopietnību. Brīdinu – iespējama neārstējamas atkarības iestāšanās, kuras simptomos ietilps sapņi par ”Alpha A99”, “Canon 5D Mark III”… Vai arī secinājums – man pietiek ar telefonu, un sludinājuma rakstīšana – pārdodu mazlietotu “Sony NEX-6”. Cena Ls 300…
