Pikenrolls, kamingauts vai šovrūms: kurš kļūs par gada nevārdu? 3
Vēl līdz 26. janvārim var iesūtīt 2014. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus, informē aptaujas rīkotāji.
Aptauju jau divpadsmito gadu rīko Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS) un LZA Terminoloģijas komisiju (TK).
Rīkotāji aptauju izsludināja 12. janvārī, un vienā nedēļā saņemti jau gandrīz trīs simti pieteikumu – pussimts gada vārda, ap sešdesmit gada spārnotā teiciena titula kandidātu, kā arī simt četrdesmit nevārdi. Vēl ap divdesmit iesūtījumu būtu ieskaitāmi papildu kategorijā “gada savārstījums” (nesakarīgākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2014. gadā).
Šāgada jaunums: Rīgas Latviešu biedrība (organizācija, kuŗā kopš 2001. gada darbojas Latviešu valodas attīstības kopa) izlēmusi pasniegt savu īpašo veicināšanas balvu – māksliniecisku kanvas reprodukciju, kas tiks 2014. gada vislabākā latviskā vārda vai spārnotā teiciena iesūtītājam.
Gada vārds ir spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši popularitāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
Gada nevārds ir spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē (piemēram, pēc citu valodu parauga).
Gada spārnotais teiciens ir spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas attiecīgajā gadā īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti.
Spārnotie teicieni, kas titulēti iepriekšējos gados , atgādina par tālaika polītiskām un sabiedriskām aktuālitātēm, piemēram: “Valsts deg zilās ugunīs” (2004), “Bojāts horizontālais taimkods” (2007), “Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama” (2008), “Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!” (2013). Bieži par gada teicienu kļūst kāda asprātība, tēlaina fraze, negaidīta replika, mīklains jautājums vai nejauši abpusgriezīgs izteikums, valodas “kūlenis”, kas izskanējis vistrāpīgākajā mirklī – “Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā” (2010), “Vanags noknāba cālīti” (2005), “Un ko jūs saprotat ar politisku atbildību?” (2009).
Par gada vārdiem no 2003. līdz 2013. gadam ir kļuvuši “zīmols”, “mēstule”, “smacenis”, “draugoties”, “ēnstrādnieks”, “talkot”, “glābējsilīte”, “zibakcija”, “staidzināt”, “ziemotne”, kā arī “pašbilde” (žargona vārds).
Nevajadzīgi svešvārdi, ja tiem ir latviskāks aizstājējs, barbarismi, liekvārdīgi iespraudumi un vārdi, kas nav lokāmi vai kā citādi liedz viegli saprast izteikto domu, kļuvuši par pagājušo gadu titulētajiem nevārdiem – “eiro”, “māsterplāns”, “centrs”, “hendlings”, “siera produkts”, “šis te… šo te…”, “saīsināt (darbiniekus)”, “pa lielam”, “konsolidēt”, “uzrunāt (problēmu)”, “dīlot, dīlošana, dīls”.
Pērn latviešu valodas lietotāji ievērojuši tādus nevārdus, kā, piemēram, “uz šodienu”, “aizdoties”, “likumdošana” (ja domāti likumi), “vistas nageti”, “vrapmaize”, “pikenrolls”, “kamingauts”, “kaitošana”, “čakarēt”, “elektrības produkts”, “aplikācija” (ja domāta lietotne) un “šovrūms”.
2014. gada vārda tituls varētu tikt piešķirts, piemēram, šādiem iesūtījumiem: “sirdsprojekts”, “spējraisis” (aizstāj anglicismu “koučs”), “aidā!” un “labs i’!” (abi aizstāj rusicismu “davai”), “ausīši”, “gaidītava”, “pašītis”, “tīksmiņš”, “lablikumība”, “kremlini”, “kremļoloģija”, un “kolorado lenteņi”. Dažu pieteikto vārdu nozīme gan radījusi šaubas, piemēram, “Irlande”, “advokātēt”, bet daži citi ir peļami nepareizas morfoloģijas jeb vārda uzbūves dēļ – “stāvizrāde”, “ļaunatūra”.
2014. gada spārnotā teiciena kategorijā pamanīti, piemēram: “negodīga komercprasme” (ne komercprakse!), “toksisks deputāts”, “labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstu sadarbībā nav slikto ziņu”, “zaļie cilvēciņi”, “tā es neesmu!”, “mums ir jāiet uz priekšu”, “tu izrauj sirdi, samal blenderī un izdzer kokteilīti!”, “cik ir, tik ir”, “HIV? … Nofilmē! Iegūsti!” un “neraudi, susuriņ!”.
Pieteikumi līdz 26. janvārim jāsūta uz e-pasta adresi [email protected] vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.
Aptauja noslēgsies ar preses konferenci 2. februārī plkst. 11 Rīgas Latviešu biedrības namā – žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodas parādībām.
