Motors tiešām murrā garšīgi, uz lielceļa “ēd” ne vairāk par septiņiem litriem – 400 km ar auto, kas spēj praktiski visu 18
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Auto asociācija (Latvijas auto tirgotāju apvienība) sava tirgus apskata virsrakstā likusi – “Elektriskais aprīlis”. Kāpēc tāds zaļš optimisms? Esot reģistrēti veseli 80 jauni elektroauto.
Tiesa – gandrīz trīs ceturtdaļas no šī rekordskaitļa veido pasaules hokeja čempionāta finansētās “Škodas”.
Bez tām būtu vien nieka 24. Pārāk dārgi? Jā gan. Bet nemaz ne daudz lētākie pikapi (visi ar “nezaļiem” dīzeļdzinējiem) aprīlī reģistrēti divreiz vairāk. Un šī gada četros mēnešos – 175. Gandrīz tikpat, cik visā nekādu krīžu neskartajā 2018. gadā kopā.
Nepārprotami – interese par šo auto grupu aug. Kāpēc? Kāpēc arī man (kā jau būsiet pamanījuši, mazu auto un mazu motoru aizstāvim) ievziedu laikā tik ļoti sagribējās tradicionālo Kurzemes loku izmest tieši ar pikapu?
Kas spēj visu?
Pirmā Latvijas un visas Austrumeiropas žurnālistu iepazīšanās ar pikapu bija pirms gadiem divdesmit, kad kādā “vieglo” auto testā Austrijā “Opel” (tolaik “General Motors” sastāvdaļa) pierastajiem sedaniem un hečbekiem bija pievienojis “saldo ēdienu” – Amerikā būvētu ļoti ātru spridzekli.
Astoņcilindru motors, kas šņāc kā milzu čūska, pat tukšgaitā hipnotizēdams un visu virsbūvi līdzi sev šūpodams, visi limuzīna atribūti salonā un – maza kravas kastīte pakaļā.
Neatceros vairs šī auto marku un modeli, bet savādu emociju buķete palikusi uz mūžu.
Arī kolēģi krāšņiem epitetiem toreiz neskopojās. “Tas ir kā braukt ar pirmo formulu, tikai kājās stāvot.” “Kāds nezina, kāpēc kūtsmēslus vajadzētu vest ar ātrumu 200 km/h?” Un tā tālāk.
Pikaps mums iepatikās. Jo tas ir vienīgais auto, kas spēj praktiski visu. Jebkurš no tiem ir pietiekami komfortabls, lai saimnieks, šlipsi apsējis, dotos uz biznesa sarunu bankā, vakarā paņemtu līdzi ģimeni un aizbrauktu uz teātri.
Ar to var iebraukt dziļi savā mežā pat tad, ja pavasara pali robežupītes tiltu aizskalojuši. Tas ir gandrīz nepieklājīgi ātrs uz šosejas.
Un visbeidzot – tas pārspēj pat krietni dārgākos džipus, kuri spēj visu iepriekš minēto, bet nevar pa ceļam paķert līdzi ķieģeļu paliktni. Vai ūdensmoci.
Iespēja kravas telpu piepildīt no augšas pieder tikai šiem auto. Pilnīga izolētība no kravas trokšņiem un smakām arī. Ir kādam gadījies karstā dienā vest laivas benzīna motoru (zāģi, ģeneratoru, sūkni u.tml.) parasta auto bagāžniekā? Narkoze garantēta. Kaifs bez šņabja. P
ikapa salonā klusums un svaigs gaiss. Kravas un pats kraušanas process – saiņo cementu, kā gribi, sargi tepiķus, cik spēj – neizbēgami parastu auto piecūko un prasa regulārus darbietilpīgus (jeb dārgus) tīrīšanas pasākumus.
Pikapa kaste ir mazgājama ar ūdens strūklu. Salonā – ne puteklīša. Ideāls laba saimnieka auto.
Stila elements
Agrāko pikapu pārāk utilitārais izskats atbaidīja daudzus. Prasti. Rupji. “Gruzoviks” par tik lielu naudu… Šodien pikapi ir citādi. Arī šis “Isuzu D-max”.
Savdabīgi skaisti. Spēkpilni, izaicinoši. Tavu lietišķo, sportisko, optimistisko attieksmi pret dzīves problēmām apliecinoši. Tie var būt individuāla stila elements. Tāpat kā “Porsche”, “Jaguar” vai “Saab”. Tāpat, taču ar gluži citu noskaņu.
Un patīk arī dāmām. Manējā pastāvīgā ceļabiedre jūsmoja visu dienu. Radiniece – dūšīga lauku sieva, kas pat malku prot skaldīt, – Dundagas pagalmā pie pikapa atgriezās vismaz piecreiz. Un visā nopietnībā sāka pētīt cenu lapu, apsvērt iespējas savu pusmūža “Volvo XC 70” nomainīt pret šādu.
Atceļā pievedām dažus maisus lauku labumu sievas draudzenei, kura ikdienā brauc ar “VW” “vaboli”. Tieši stila dēļ. Un arī Māra sacīja – šis gan ir varens un smuks!!!
Kas ir “Isuzu”?
Vienīgais, kas sajūsmu maķenīt dzesē, ir firmas vārds. Ķīnietis vai indietis? Neizjuks jau trešajā gadā? Mēģinu atbildēt. Nav ķīnietis. Tīrasiņu japānis. Galvenā mītne Tokijā. Tāpat kā “Toyota”, kuras kravinieks “Hilux” ir Latvijā visu laiku populārākais.
Par uzticamāko uzskatīts. “Toyota” ir “Isuzu” firmas trešais lielākais akcionārs. Pats “Isuzu” ilgstoši un sekmīgi sadarbojas ar amerikāņu “General Motors”, ražo dīzeļdzinējus tā vajadzībām starptautiskajā tirgū (amerikāņi, kā zināt, ne dīzeļus būvē, ne ar tādiem brauc). Nu, kā? Izklausās taču pietiekami nopietni, vai ne? Un ja vēl uzzinām, ka “isuzu” japāņu valodā nozīmē 50 zvani, pat uz tehnisku romantiku var pavilkt…
Motors tiešām murrā garšīgi. Nav gan ne dikti liels (1,9 l), ne provocējoši sportisks.
Bet toties uz lielceļa “ēd” ne vairāk par septiņiem litriem uz simts km.
Atgriezāmies Rīgā, Dundagu, Kaļķus, Ģipku un Roju redzējuši, bākā atlikums vairāk par pusi. Lūk, tā ir patiesa brīvība – vai ne, elektriskie?
Dīzeļus drīz lielpilsētās nelaidīšot… Nu un? Braukšu no Kurzemes līdz Rīgas robežai, kur tad jau pavisam noteikti būs labi uzraudzīta bezmaksas stāvvieta, tur ņemšu rentē mazu elektrovabolīti un atgriezīšos vakarā. Lai uz savu muižu atpakaļ brauktu. Vai turpat pikapā nakšņotu (šāds papildaprīkojums – skat. bildīti – ir iespējams un pasaulē populārs).
Trūkumi? Nav labi par tādiem runāt pēc vienas kopdzīves dienas. Lielākā manu pretenziju daļa droši vien izzustu pavisam drīz. Es pierastu pie citāda, ne tik līgana un midzinoša kā limuzīniem ripojuma, pavisam noteikti atrastu, kā izslēgt parupji un kaitinoši piestūrējošo līniju asistentu.
Sapārotu ar auto audio sava telefona fonotēku (kas steigā neizdevās). Iemācītos iekāpjot nesmērēt bikses gar stilīgo durvju slieksni…
Cik ta’ nāk?
Tā prasa dundžiņi. Atbildu – apmēram tikpat, cik pārējie konkurenti. Dārgākais no šopavasar Latvijā nopirktajiem pikapiem ir “Jeep Gladiator” (65 000 eiro). Lētākais pašlaik “Ford Ranger”, kurš akcijas veidā nocenots līdz 23 570. Populārākie – “Toyota Hilux”, “Nissan Navara”, “Mitsubishi L200” – starp 28 un 40 tūkstošiem atkarībā no komplektācijas un apdares līmeņa. Šis “D-max”, no kura diemžēl atvados, visgreznākajā ādas apdarē – nepilni 40 000.
Nav lēti. Bet universalitāte tiešām nepārspējama. Meklēt lietotu? Tā, starp citu, šogad izdarījuši jau apmēram 50 līdzpilsoņu.
Bet – brīdinu – lēts nebūs arī šis ceļš. Pikapu tirgus vērtība visai augsta saglabājas arī pēc 10 gadiem un 300 000 km. Kas, protams, būs jums izdevīgi, ja sapņu auto spēsiet iegūt jaunu.
