Piežmiegs nekoptas lauku zemes īpašniekus 5
Vietējās pašvaldības sodīs īpašniekus, kuri, sākot no 2014. gada 1. novembra, nopirkuši lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kuru pēc tam neizmanto lauksaimniecībā.
To paredz Saeimā iesniegtie likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi, kurus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau atbalstījusi pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Sodīs, ja trīs gadus neizmantos
Nekoptas zemes īpašniekiem paredzēto naudas sodu apmēri būs atkarīgi no viņiem piederošo īpašumu platības. Termiņi, kad pašvaldība varētu vērsties pret nesakoptas zemes īpašniekiem, savukārt atkarīgi no tā, vai zeme bijusi vai nav bijusi pieteikta Lauku atbalsta dienestā (LAD) vienotajiem platību vai tiešajiem maksājumiem.
Ja zeme nav bijusi pieteikta LAD, tad sodu par likumā noteiktā pienākuma nepildīšanu var saņemt, ja triju gadu laikā pēc tās iegādes īpašnieks to neizmanto lauksaimniecībā, kā tas noteikts likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Ja zeme bijusi pieteikta LAD, tad par nesakoptu zemi var sodīt, ja kopš tās iegādes būs pagājis viens gads.
Ar sodiem paredzēts vērsties pret zemes īpašniekiem, kuri nepilda 2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri ir spēkā no 2014. gada 1. novembra un kuri nosaka stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem.
Citu prasību starpā šis likums nosaka, ka pircējam, iegādājoties zemi, rakstiski jāapliecina, ka tās izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā tiks uzsākta gada laikā pēc tās iegādes un nodrošināta arī turpmāk, ja zeme aizvadītajā gadā vai šogad bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, vai tiks uzsākta triju gadu laikā un nodrošināta arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam.
Spriež par sodu lielumu
Par nesakoptu zemi vietējā pašvaldība var likt samaksāt īpašniekam dubultu nekustamā īpašuma nodokli trīs procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Bet, tā kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālais novērtējums daudzviet nav pārāk liels, pat divreiz lielāks nodoklis nemudina īpašniekus pievērsties zemes sakopšanai.
Ar sodiem valsts cer sasniegt Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam nosprausto mērķi. Tur noteikts, ka nākamgad apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaram jābūt 95% salīdzinājumā ar 2011. gadu, kad tika apsaimniekoti 87,9% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības.
Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) datiem, 2016. gada 1. janvārī lauksaimniecībā izmantojamā zemes kopplatība bija 2,28 miljoni hektāru. Pēc Zemkopības ministrijas atzinuma 2014. gadā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības tika apstrādāti un izmantoti lauksaimniecībā vien 1,56 miljoni hektāru.
Vairāk nekā 700 000 hektāru bijuši nekopti. Bet, spriežot pēc LAD gadskārtējo apsekojumu rezultātiem, nekoptas zemes platības samazinās. Piemēram, 2016. gadā nekoptās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība jau bija sarukusi vairāk nekā uz pusi – 292 552 ha.
LAD vēsta, ka ik gadu lauksaimnieciskajā ražošanā tiek atgriezti aptuveni 10 000 hektāru, kas, protams, laba zīme.
Līdz šim nesodīja, kaut arī varēja
Par nesakoptu zemi vietējās pašvaldības varēja sodīt īpašniekus jau no 2016. gada 1. jūnija, kad stājās spēkā Zemkopības ministrijas sagatavotie Saeimā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Bet 2019. gada 31. decembrī LAPK zaudēs spēku. Tā vietā no 2020. gada. 1. janvāra būs Administratīvās atbildības likums, savukārt pieminētie sodi par nesakoptu zemi turpmāk būs iekļauti pieminētajos likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumos, kuri būs spēkā no nākamā gada 1. janvāra.
Uz jautājumu, vai aizvadītajos gados kāds īpašnieks bijis sodīts par nesakoptu zemi, Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis atbild, ka līdz šim sodīto neesot. Pēc viņa teiktā, pašvaldībai trūkstot darbinieku, lai apsekotu un novērtētu visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.
Spriežot pēc LAD Platību kontroles un uzraudzības metodikas daļas 2018. gadā veiktās apsekošanas rezultātiem, piemēram, Ludzas novadā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības 29% bija nekopti. Bet arī Ludzas novada pašvaldības juridiskās nodaļas juriskonsulte Tatjana Binovska atzīst, ka līdz šim pašvaldība nav sodījusi nevienu nekoptas zemes īpašnieku. Par nekoptu zemi līdz šim sodīto nav arī Zilupes novadā, kur nekoptas zemes īpatsvars pēc 2018. gadā LAD veiktās apsekošanas ir 34% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības.
Tas gan nenozīmē, ka nesakoptas zemes īpašnieki var justies droši, ka viņus nesodīs turpmāk. Ievērojot 2010. gada 13. jūlijā Ministru kabinetā apstiprināto kārtību, kā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, ar to nodarbojas LAD, kurš līdz kārtējā gada 20. novembrim iesniedz vietējām pašvaldībām ziņas par neapstrādātajām zemes platībām, norādot to platību hektāros. Ja pašvaldības šīs ziņas saņem, var pienākt brīdis, kad administratīvās komisijas sāks rīkoties.
Kas ir neapstrādāta zeme
Par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi likuma izpratnē uzskata tādu, kurā vairāk nekā 30 procenti no zemes īpašuma platības līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, tostarp ražas novākšanai, dzīvnieku ganīšanai un turēšanai lauksaimniecības nolūkā, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ja līdz kārtējā gada 1. septembrim tā vismaz vienu reizi nav nopļauta un zāle nav novākta vai sasmalcināta un izkliedēta.
