Liela daļa strādājošo var būt pakļauti nabadzības riskam nākotnē 4
* Latvijā ir liels skaits strādājošo, kuri saņem minimālo algu vai pat mazāk, kas nozīmē arī mazu pensiju nākotnē. Daļa no viņiem gan saņem arī “aplokšņu algas”, tāpēc viņu patiesie ienākumi ir lielāki nekā oficiālie. Tomēr arī šī grupa ir kūtri uzkrājumu veidotāji.
* 43% Latvijas strādājošo vecumā no 30 līdz 55 gadiem nākotnē var būt pakļauti nabadzības riskam, jo viņu ienākumi būs mazāki nekā relatīvās nabadzības slieksnis. (128, 06 eiro mēnesī).
* 28% strādājošo atrodas vidēja riska zonā, jo viņu ienākumi vecumdienās varētu būt nedaudz virs 60% no vidējās algas.
* 29% strādājošo ienākumi pensijas gados varētu pārsniegt 80% no vidējās darba samaksas – viņi šobrīd atrodas vistālāk no relatīvās nabadzības sliekšņa.
* Vairāk nekā puse šobrīd 50-55 gadus veco iedzīvotāju nākotnē var saskarties ar nabadzību (nelieli ienākumi, nav nekādu pensijas uzkrājumu.) (“Pensometrs”)
Kam ir tiesības saņemt vecuma pensiju?
* Cilvēkiem, kuri ir sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu. No 2016. gada 1. janvāra tas ir 62 gadi un 9 mēneši – vīriešiem un sievietēm vienādi.
* Cilvēkiem, kura apdrošināšanas (darba) stāžs nav mazāks par 15 gadiem (no 2025. gada – nav mazāks par 20 gadiem).
No 2014. gada pensionēšanās vecums palielinās – katru gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.
Plašāk: “Manas tiesības saņemt vecuma pensiju” (www.lm.gov.lv)
Bezdarbnieki sadalījumā pa vecuma grupām:
15-19 (0,8%)
20-24 (7, 6)
25-29 (11,5%)
30-34 (19,7%)
35-39 (9,8%)
40-44 (11,0%)
45-49 (11,5%)
50-54 (14, 2%) 11 747 cilvēki
55-59 (15, 9%) 13 173 cilvēki
60 un vairāk (6,6%) 5424 cilvēki.
Izņemot vecuma grupu 15-19 gadi, bezdarbs sieviešu vidū ir lielāks.
Cilvēki vecumā no 50 līdz 64 gadiem veido gandrīz trešo daļu visu Latvijas tautsaimniecībā nodarbināto (NVA dati).
Gatavība pensijai Latvijā ir 2, 9 punkti no 10 iespējamajiem. Lietuvā – 3, 3 punkti, Igaunijā – 3, 7 punkti.
12% Latvijas iedzīvotāji domā, ka zina, kā darbojas pensiju sistēma, taču tikai 2% to patiešām zina un var pastāstīt, kā tā darbojas.
Latvijā uzkrājumus pensijas gadiem veic 25% aptaujāto, no tiem regulāri 14%, atliekot 49 eiro ik mēnesi.
1/3 pensionāru strādā līdz 70 gadu vecumam.
Vismazāk pensijas uzkrājumu veidotāju ir Latvijā, turklāt Latvijā visvairāk ir arī tādu iedzīvotāju, kas nekad nav krājuši un arī neplāno krāt naudu savām vecumdienām.
