Pievilcīgāko Latvijas darba devēju tops. Vai tavs uzņēmums ir starp iekārotākajiem? 0
Šobrīd starp uzņēmumiem valda sīva konkurence par darbinieku piesaistīšanu, tāpēc svarīgi veicināt pozitīvu uzņēmuma kā darba devēja tēlu – tam jākļūst pievilcīgākam. Potenciālie darba ņēmēji, izdarot izvēli par labu tam vai citam darba devējam, rūpīgi salīdzina uzņēmumus. Tāpēc šādā darba tirgus situācijā par ļoti būtisku izvēles kritēriju kļūst pievilcīgs darba devēja tēls.
Ja ekonomiskās krīzes laikā uzņēmumiem bija lielāka izvēle un visbiežāk darba ņēmējiem nācās sevi pierādīt, “pārdodot” savas prasmes un pieredzes, tad pašlaik situācija mēdz būt pretēja – darba devējs cenšas “iepatikties” darba ņēmējam, līdz ar to darbinieku piesaistīšana un noturēšana kļūst arvien dārgāka un laikietilpīgāka.
“Darba devēja zīmola vadība ietver tēla veidošanu potenciālo darbinieku prātos, liekot saprast, ka attiecīgais uzņēmums salīdzinājumā ar citiem ir “teicama vieta, kur strādāt.” M. Jūnings (Ewing, M., professor of Monash University)
Pētījumu kompānija Kantar TNS jau desmito gadu veic pievilcīgāko darba devēju tēla pētījumu, noskaidrojot atbildes uz katram uzņēmumam būtiskiem jautājumiem: Kādas ir potenciālo darba ņēmēju gaidas attiecībā uz darba devējiem? Kāds ir vēlamās algas apjoms konkrētajā nozarē? Kādi ir būtiskākie darba devēja izvēles kritēriji? Kādas ir darba ņēmēju emocionālās vajadzības, izvēloties darba devēju? Kuros Latvijas uzņēmumos darba ņēmēji vislabprātāk strādātu? Turklāt pētījumā tiek noskaidrotas ne tikai strādājošo, bet arī topošo speciālistu – studentu domas.
Pētījuma rezultāti atklāj interesantu tendenci, ka pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies to darba ņēmēju īpatsvars, kuri kopumā vēlētos strādāt valsts sektorā. Šogad veiktā pētījuma dati liecina, ka līdzīgs skaits darba ņēmēju vēlētos strādāt gan valsts, gan privātajā sektorā. Raksturīgi, ka darba ņēmēju vidū pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājies to īpatsvars, kuri nesaredz atšķirības starp darbu abos sektoros, attiecīgi palielinoties privātā sektora piekritējiem. Savukārt topošie speciālisti – studenti tradicionāli priekšroku dod darbam tieši privātajā sektorā.
Pievilcīgu darba devēju raksturojoši kritēriji gan strādājošo, gan studentu vidū ir: drošs un stabils darbs, interesants un daudzveidīgs darbs, uzņēmuma darbības veiksmīgums savā jomā, pievilcīga papildu ieguvumu sistēma, uzņēmuma rūpes par darbiniekiem, kā arī apmācību un izaugsmes iespējas. Raksturīgi, ka papildus šiem kritērijiem, studentiem būtiskas šķiet labas karjeras iespējas, kā arī iespēja strādāt savā specialitātē.
Kantar TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva uzsver, ka, raugoties uz datiem dinamikā, redzams, ka drošs un stabils darbs gan darba ņēmēju, gan studentu vidū ir bijis būtisks darba devēja izvēles kritērijs, neatkarīgi no tā brīža ekonomiskās situācijas, kas liecina, ka uzņēmuma ilgtspējīgai un sekmīgai darbībai, kā arī tā attīstībai ir būtiska nozīme.
Datu analīze dinamikā liecina, ka darba ņēmēju vidū visos gados būtisks ir bijis tāds kritērijs kā interesants un daudzveidīgs darbs, kamēr studentiem – labas karjeras iespējas.
Domājot par uzņēmumu kā iespējamo darba devēju, lielu lomu tā izvēlē spēlē arī darba ņēmēju emocionālas vajadzības – tas, kā darba devējs liek darbiniekam izskatīties kā noteiktā amata pārstāvim un kā darbinieks jūtas savā darba vietā.
Šogad darba devēju tēla pētījumā pirmo reizi tika padziļināti izpētītas arī darba ņēmēju un studentu emocionālās vajadzības un gaidas attiecībā pret vēlamo darba devēju, noskaidrojot: Cik nozīmīgas ir emocionālās gaidas darba tirgū? Kas raksturo katru no šiem emocionālo vajadzību segmentiem? Kā zīmoli apmierina šīs vajadzības? Vai vēlamajam darba devējam ir jābūt dinamiskam un uz attīstību vērstam? Vai arī jāsniedz personiskā brīvība? Vai varbūt lielāka nozīme ir sajūtām kolektīvā, piederības sajūtai?
Signe Kaņējeva norāda, ka situācijā, kad vienlīdz pievilcīgus racionālos aspektus kā, piemēram, dažādi papildu labumi, apmācību iespējas, spēj nodrošināt vairāki uzņēmumi, spēja uzrunāt arī potenciālo darba ņēmēju emocionālās vajadzības var izrādīties izšķiroša.
Pētījumā tika secināts, ka neatkarīgi no dažādiem racionālajiem aspektiem, kopumā darbinieku emocionālās vajadzības var iedalīt divās lielās grupās:
Pirmā grupa ietver darbiniekus, kuriem ir vēlme dominēt un apliecināt savu individuālismu un spējas, tādēļ viņiem saistoši ir darba devēji, kuri ir vadoši, dinamiski, uz attīstību vērsti, kompetenti, spēcīgi, pašpārliecināti, tomēr vienlaikus arī nodrošina saviem darbiniekiem noteiktus papildu labumus.
Otrā grupa ietver darbiniekus, kuriem ir svarīgi piederēt kādai grupai un sadarboties ar citiem. Tādēļ šiem darba ņēmējiem ir saistoši darba devēji, kuri ir gādīgi, mierīgi, uztur atvērtības, spontanitātes, vienotības un “dzīvīguma” atmosfēru.
Pētījuma ietvaros tika noskaidroti arī pievilcīgākie darba devēji Latvijā, t.i., tie uzņēmumi, kuros potenciālie darba ņēmēji strādātu vislabprātāk. Aptaujā tika iekļauti TOP50 lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita un apgrozījuma no dažādām nozarēm, kā arī tie uzņēmumi, kurus spontāni nosauca paši pētījuma dalībnieki kā pievilcīgākos darba devējus. Uzņēmumi, kuri atzīti kā pievilcīgākie, ir spējuši Latvijas darba tirgu pārliecināt, ka tie salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem ir teicama vieta, kur strādāt.
Pievilcīgākie darba devēji strādājošo uztverē ir Latvijas Valsts meži, Latvenergo, airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta “Rīga”, Latvijas Banka, Latvijas Dzelzceļš. Savukārt studenti par pievilcīgākajiem darba devējiem atzīst Latvenergo, Swedbank, airBaltic Corporation, Latvijas Valsts meži, MTG Latvia, Starptautiskā lidosta “Rīga”, Microsoft Latvia, Moller Baltic Import.
Raksturīgi, ka visos gados top augšpusē Latvijā abās mērķa grupās, bet īpaši darba ņēmēju vidū, dominē valsts sektora uzņēmumi (t.sk. uzņēmumi ar valsts kapitāldaļām), kas potenciāli ir saistāms ar drošu un stabilu darbu kā būtisku darba devēja izvēles kritēriju.
Par pētījumu:
Pētījumu kompānija Kantar TNS jau desmito gadu pēc kārtas strādājošo un studentu mērķa grupās veica pievilcīgāko darba devēju tēla pētījumu. Pētījums tika veikts 2017. gada aprīlī. Šogad pētījums tika papildināts ar inovatīvu pieeju – emocionālo vajadzību izpētes metodoloģiju NeedScope. Pētījumā tika aptaujāti 1003 darba ņēmēji un 548 vadošo Latvijas augstskolu tiesību, ekonomikas un vadības, informācijas tehnoloģiju, tehnisko zinātņu studenti. Pētījuma rezultāti ir reprezentatī
