Mazajā aviācijā Latvijā desmit gadu laikā – 15 bojā gājušo 2
Tāpat kā ceļu satiksmē, kur daudzu traģisku negadījumu pamatā ir pārgalvība, arī mazajā aviācijā aina ir līdzīga. Lai gan gaisa ceļi ne tuvu nav tik apdzīvoti kā lielceļi, tomēr lidināšanās ar mazajiem gaisa kuģiem kļūst aizvien populārāka. Ik pa laikam kāds arī krīt.
Pirms trim nedēļām, 11. martā, vietējais Aglonas novada iedzīvotājs visai pavēlu devies lidojumā ar savu privāto lidmašīnu. Strauji satumsis un, steigā veicot lidmašīnas avārijas nosēšanos, noslāpa tās dzinējs. Tādējādi lidaparāts aizskāra kokus un apgāzās. 60 gadus vecais pilots atsitās pret lidmašīnas rāmi, guva dažādus lūzumus, traumas un nonāca slimnīcā. Lai gan turpinās avārijas apstākļu izmeklēšana, noskaidrojies, ka negadījuma iemesls bijis cilvēciskais faktors. Viens no izplatītākajiem gaisa satiksmes negadījumu iemesliem ir kontroles zaudēšana pār gaisa kuģi, kam pamatā ir paša pilota rīcība, nevis tehniskas problēmas.
Kļūdas māca
Šogad bojā gājušo lidotāju Latvijā, par laimi, nav, tomēr pēdējo desmit gadu laikā mazajā aviācijā jeb vispārējas nozīmes aviācijā (VNA) ir 15 bojā gājušie. Salīdzinājumam – ceļu satiksmes negadījumos šādā laika posmā dzīvību zaudējuši 3639 cilvēki. “Mērķis, protams, ir, lai neviens neietu bojā. Vidēji gadā mazajā aviācijā mums ir viens bojā gājušais, un, lai arī skan ciniski, taču tas ir akceptējamā riska līmenī. Ja parādās divi trīs, problēmai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Līdzīgi ir arī auto satiksmē – sabiedrībai ir noteikts bojā gājušo skaita līmenis, kuru tā akceptē,” spriež Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.
Oficiālā informācija par dažādiem incidentiem gaisā gan nav pilnīga, jo aizvien pastāvot tendence ziņot vien par tik smagiem atgadījumiem, kurus nav iespējams noslēpt. Neziņošana un neuzticēšanās uzraugošajām iestādēm daļēji mantota vēl no iepriekšējās pieredzes, kad pārkāpējs tika bargi sodīts, jo valdījis uzskats, ka kļūdīties nedrīkst. M. Gorodcovs norāda, ka šobrīd pastāv cita veida uzskati, kas balstīti uz savstarpēju uzticību un drošības informācijas apmaiņu, atzīstot, ka visi cilvēki kļūdās un tieši kļūdas var kalpot par vērtīgu mācībstundu. “Mums ir svarīgi, lai mēs zinātu, kas notiek tur augšā,” viņš saka, norādot, ka tāpēc CAA iespējams ziņot par pārkāpumiem, negadījumiem un incidentiem arī anonīmi.
Gaisā jau neapturēsi
Amatierpilota apliecību Latvijā var iegūt no 16 gadu vecuma, privātpilota apliecību – no 17 gadiem. “Lai pilota apliecību iegūtu, jāpabeidz CAA apstiprināts mācību kurss un jānokārto gan teorētisko zināšanu, gan arī praktiskā lidojumu prasmes pārbaude,” stāsta CAA Aviācijas personāla sertificēšanas daļas vadītājs Gunars Prekelis. Mācību kursa laikā persona apgūst 9 teorētiskos priekšmetus. Privātpilota apliecību var saņemt vismaz ar 45 stundu lidojumu pieredzi, bet amatierpilota apliecībai nepieciešama vismaz 30 stundu prakse.
Latvijā obligāti jāreģistrē jebkurš motorizēts lidaparāts Gaisa kuģu reģistrā. Tehniskā apkope gaisa kuģiem mazajā aviācijā jāveic, vadoties pēc izgatavotāja noteikumiem, parasti reizi gadā. To veic CAA sertificēti komersanti. Arī vizinoties pa Latvijas gaisa ceļiem, nepieciešama obligātā apdrošināšana.
CAA direktors pauž, ka pēdējo piecu gadu laikā lidošana ar nereģistrētiem gaisa kuģiem vairs nav tik izplatīta. Lai atturētu no nelikumīgas lidošanas, patlaban CAA strādā pie izmaiņām sodu sistēmā. Nākotnē par nereģistrēta gaisa kuģa izmantošanu fiziskām personām pienāksies līdz pat 700 eiro naudas sods, arī par lidaparāta vadīšanu bez pilota apliecības varēs sodīt ar naudas sodu līdz pat 700 eiro un ar liegumu vadīt lidaparātu līdz pat pieciem gadiem. Šobrīd par šiem pārkāpumiem maksimālais sods ir 350 eiro.
Tiesa, lidaparātus nevar apturēt gaisā un lūgt uzrādīt dokumentus, tāpēc pieķert pilotus nelikumībās ir daudz grūtāk nekā autovadītājus. Taču reidu laikā lidlaukos vai bāzēšanās vietās tas izdodas, turklāt daudz palīdz iedzīvotāji, kuri ziņo par pārgalvīgiem lidotājiem. CAA inspektoriem arī nācies slēpties krūmos, lai pieķertu pārkāpēju notikuma vietā, taču ne vienmēr tas izdodas, jo esot reizes, kad gaisa kuģa īpašnieki CAA atrunājas, sakot, ka gatavo lidaparātu tehniskajai apskatei un negrasās lidot.
Jo augstāk, jo drošāk
Latvijā var veikt lidojumus arī no sava zemes īpašuma, ko nereti dara paraplānu, motoparaplānu un motodeltaplānu īpašnieki. Tā arī ir riska grupa, kuru izkontrolēt esot visgrūtāk un kuras pārstāvji nereti lido bez apliecībām un atļaujām. “Ja pilots ir kārtīgs un netraucē, tad ne kaimiņi, ne pašvaldība mums neko neziņo, taču, līdzko sākas bīstamu triku rādīšana vai pārlieku zema lidošana, informācija ātri vien nonāk mūsu redzeslokā,” saka Gorodcovs. Arī sporta klubi negrib savā paspārnē pilotus vai lidaparātus ar sliktu slavu vai bez atļaujām. Regulējums esot liberāls, jo avārijas gadījumā lidotājs lielu risku trešo personu mantai vai dzīvībai nerada. Tagad Latvijā ir nekontrolējama gaisa telpa, jebkuram var piederēt gaisa kuģis, ar kuru var lidot, kad un no kurienes vien gribas, un nevienam par to nav jāatskaitās. Gorodcovs uzskata, ka satiksme mūsu debesīs vēl nav tik intensīva, lai ieviestu stingrāku regulējumu.
Vislielākās problēmas mazajā aviācijā radot akrobātiski lidojumi zemā augstumā. “Jo augstāk lido, jo drošāk – augstuma rezerve ļauj iziet no nestandarta situācijām,” norāda CAA direktors. Statistika liecina, ka negadījumi visbiežāk notiek pēc 200 – 400 nolidotām stundām, kad pilotam sāk šķist – esmu gana pieredzējis, lai veiktu dažādus manevrus un trikus. Tiekot šim periodam pāri, vairākums pilotu bez incidentiem lido līdz sirmam vecumam. Otrreiz risks sāk paaugstināties, kad nolidojums ir ļoti liels un iestājas pārmērīga pašpārliecinātība par savām spējām.
Fakti
Visvairāk mazās aviācijas nelaimes gadījumu Latvijā notikuši 2004. gadā – kopumā 3 negadījumi, kuros dzīvību zaudēja 5 cilvēki; 2011. gadā bija divi negadījumi, kas traģiski beidzās 3 cilvēkiem.
Latvijā reģistrētie mazie lidaparāti (nekomercaviācijā): 146 lidmašīnas, no kurām 43 ultravieglās (līdz 495 kg); 18 helikopteri; 26 baloni; 20 planieri; 12 motoplanieri; 11 motodeltaplāni; 2 žiroplāni. Kopā 235 (tikai 41% jeb 96 no tiem ir lidošanai derīgi).
Ja redzat virs apdzīvotām vietām ārkārtīgi zemu lidojam mazos lidaparātus vai lidojumi notiek biezā miglā vai tumsā, vai arī tiek veikti bīstami aerobātiski triki zemā augstumā, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz 112, uz CAA tālruni 67830936 vai rakstīt ziņojumu CAA mājaslapā.
Avots: CAA
