Pievēršam uzmanību hormonālajai veselībai, pērn katra trešā sieviete izjutusi traucējumus 0
Vairāk nekā trešā daļa jeb 37 % Latvijas sieviešu atzīst, ka pēdējā gada laikā piedzīvojušas kāda veida hormonālās darbības traucējumus, tā atklāts šogad martā veiktajā “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā*. Ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par hormonālās sistēmas darbību un to, kā hormoni ietekmē veselību Eiropā katru gadu 24. aprīlī tiek atzīmēta Hormonu diena.
“Hormoni mūsu organismā pilda dzīvībai un veselībai svarīgas funkcijas – atbild par vielmaiņu, homeostāzi jeb organisma pašregulāciju, regulē augšanas un attīstības procesus, miegu, seksuālu un reproduktīvo funkciju, garastāvokli. Citiem vārdiem – tieši hormoni nosaka to, kā izskatāmies un jūtamies,” stāsta “Veselības centru apvienības” (VCA) ginekoloģe Karlīna Elksne.
Pievēršot uzmanību hormoniem un sieviešu veselībai, aptaujātajām vaicāts, vai sievietes izjutušas hormonāliem traucējumiem raksturīgās pazīmes – 43 % atklāja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā piedzīvojušas hronisku nogurumu un enerģijas trūkumu, 42 % – miega traucējumus, teju trešdaļa saskārušās ar gremošanas problēmām, vēdera pūšanos, un 22 % novērojušas ādas sausumu, matu izkrišanu, trauslu nagu problēmas. Vēl piektā daļa aptaujāto norādīja, ka izjutušas pastiprinātu vēlmi pēc cukura un ogļhidrātiem, 16 % – garastāvokļa svārstības un 11 % – neizskaidrojamu svara pieaugumu.
Runājot par hormonālās darbības traucējumiem, VCA ginekoloģe Karlīna Elksne norāda: “Simptomu spektrs reizēm nebūt nav specifisks, tādēļ tos var ilgstoši atstāt bez ievērības. Tomēr šis ir jautājums par dzīves kvalitāti, tādēļ pazīmes nevajadzētu ignorēt pieņemt kā pašsaprotamas, bet laikus meklēt risinājumu – veikt analīzes, vērsties pie speciālista, dažkārt var palīdzēt dzīvesveida, paradumu pārskatīšana.”
Hormonālās darbības traucējumi rodas, kad organisms ražo pārāk maz vai pārāk daudz kāda hormona. Izmaiņas var būt kompleksu faktoru izraisītas, saistītas ar dzimumu, vecumu, citiem veselības stāvokļiem – blakus slimībām, piemēram, cukura diabētu, traucētu vairogdziedzera darbību, kā arī dzīvesveidu – uzturu, fizisko aktivitāšu klātbūtni, stresa līmeni ikdienā, protams, arī kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un citiem.
Biežāk traucējumus izjutušas gados jaunākās sievietes vecumā 18 līdz 29 gadi (31 %), līdzīgi arī sievietes 30 līdz 39 gadu vecumā (27 %) un vecuma grupā 50-59 gadi (26 %). Vēl 23 % aptaujāto norādījušas, ka grūti pateikt, vai ir saskarušās ar hormonu darbības traucējumiem.
Ginekoloģe Karlīna Elksne: “Ilgtermiņa labas dzīves kvalitātes pamatā ir veselībā ieguldītais darbs – regulāras fiziskās aktivitātes, antioksidantiem bagāts uzturs un kvalitatīvs miegs, taču ne vienmēr ar to pietiek. Daudzām sievietēm menopauze un arī perimenopauze, lai arī ir normāls fizioloģisks stāvoklis, dažkārt pat būtiski mazina dzīves kvalitāti, jo tas ir laiks, kad organismā notiek hormonālās izmaiņas. Nav nekāda goda lieta to visu izturēt sakostiem zobiem, ja veselības aprūpe piedāvā iespējas simptomus atvieglot un savu dzīvi šajā periodā uzlabo. Mana praksē ir bijušas daudzas pacientes, kurām ārsti pirms tam teikuši, ka menopauzes izraisītās problēmas ir norma un atliek tikai izturēt vai ar tām sadzīvot. Tā nav, un ikvienai pienākas laba dzīves kvalitāte.”
“Jāatgādina, ka hormonālie traucējumi var skart kā sievietes, tā vīriešus,” norāda ginekoloģe. No aptaujātajiem vīriešiem 8 % atzinuši, ka pēdējā gada laikā saskārušies ar hormonālās darbības traucējumiem, taču teju katrs ceturtais aptaujātais izjutis hronisku nogurumu, miega traucējumus, un gandrīz piektā daļa respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā saskārušies ar gremošanas traucējumiem.
*“Mēness aptiekas” reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta šī gada martā visā Latvijā, aptaujājot 1349 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
