Latviskais milzenis 0
“Man nebija ne jausmas, kas tas lupstājs tāds ir, nebiju pat redzējusi. Vaicāju mammai, viņa gan uzreiz zināja. Viņas bērnībā dārzā pie mājas vienmēr audzis liels lupstājs, pirms vēl tika iepazīti pētersīļi un selerijas. Lupstāju atkal esmu ieviesusi mammas dārzā. Kad sāku šo augu pētīt, nolēmu izaudzēt. Tagad jau ir prāvs, vairāk nekā divus metrus augsts krūms.
Man tā iepaticies lupstāja aromāts un garša, ka allaž, kad tieku klāt, norauju pa lapiņai un gardu muti apēdu. Latvijas laikā lupstāju uzskatīja par īstu latviešu virtuves garšaugu, bet tagad tas pavisam piemirsts,” saka pētniece.
Izstaigāju Rīgas Centrāltirgu un pārliecinos, ka lupstāju netirgo līdzās citām zaļumu buntēm. Pavaicājot vienai otrai pārdevējai, dzirdu atbildi, ka dārzā gan augot, bet uz Rīgu nevedot, jo – kurš gan pirks?!
Lupstājs pēc izskata atgādina gigantisku seleriju, taču smarža ir citāda – pikanti saldeni eksotiska. Kamēr augu neaiztiek, šķiet, ka tas nemaz nesmaržo, bet atliek vien noraut lapiņu, paburzīt, un uzvēdī spēcīgs aromāts.
Lupstājs izaug jebkurā dārza malā, tomēr labāk sakuplo saulainā un mēreni mitrā, barības vielām bagātā vietā. Maniem draugiem Nītaurē pamatīgs krūms aug pie pirts, un lupstājs lieliski iederas pirts slotā – pērtuvi uzreiz piepilda tīkams aromāts. Ne visiem gan patīk specifiskā smarža, kādam tā var pat izraisīt alerģisku reakciju. Lupstājs pirtī palīdzot tikt vaļā no grūtsirdības, veicinot organisma attīrīšanos un stimulējot matu augšanu.
Agrāk šo garšaugu audzēja katrā sētā, jo uzskatīja, ka tas palīdz novērst ļauno aci, atvaira nelabvēļus. Zariņu ielika kabatā, lai atbaidītu ļaunos garus. Vēl uzskatīja, ka augs vairo seksuālo potenci, tāpēc der pievienot ēdienam. Lolita smejoties to dēvē par latviešu Viagru.
Senie romieši lupstāja lapas pievienoja cepetim, buljonam, mērcei un pat vīnam. Viņi šo augu lietoja arī ārstniecībai, lai mazinātu drudzi un novērstu zobu slimības. Eiropieši to parasti izmantoja gremošanas stimulēšanai, kuņģa, ādas un ginekoloģisku problēmu mazināšanai. Starp citu, līdzīga iedarbība piemīt arī pētersīlim un selerijai.Lupstājs satur ēterisko eļļu, kā arī fenolu savienojumus, kam ir antioksidatīvas īpašības. Neraugoties uz to, ka šo vielu vairāk ir lapās, tomēr tieši kātos esošās vielas ļoti efektīvi palīdz apturēt nevēlamo oksidēšanās procesu.
Nost ar sintētiskajām vielām!
Gan mārrutks, gan lupstājs satur bioloģiski aktīvas vielas ļoti plašā spektrā – gan gaistošas vielas, gan fenolu savienojumus, piemēram, rutīnu, kafijskābi, hlorogēnskābes, kas darbojas kā antioksidanti, tātad vielas, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos.Lolita Tomsone zinātniskā darba ietvaros pētījusi dažādas ekstraktu iegūšanas metodes un laboratoriski analizējusi to saturu. Lai pagatavotu ekstraktu, smalcinātus augus var vienkārši atstāt ilgstošai etilspirta iedarbībai. To visu iespējams paātrināt, nedaudz paaugstinot temperatūru. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir radītas specifiskas iekārtas, kur ar mikroviļņiem, ultraskaņu, temperatūru vai spiedienu ekstraktus iegūst daudz ērtāk. Tomēr, jo vairāk augus smalcina, jo vairāk labuma ir ekstraktā – šūniņas tiek saplēstas, vielas vieglāk izdalās.
