Anda Līce: Mēs esam bagāta tauta, kaut gan nemitīgi ir jādzird, ka esam nabadzīga valsts 8
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Komats, daudzpunkte, domuzīme… Tā kā šis ir laiks bez pieturzīmēm ne tikai rakstībā, daudzi tā arī dzīvo. Kad jautā: “Kā jums tagad klājas?”, cilvēki bieži atbild: “Dzīvojam tik nost.” Nost no kā – politikas, kultūras, vēstures un savas piederības?
Šoruden Madonā notika 22. kartupeļu svētki – lielais rudens gadatirgus. Ne jau visu var un vajag nopirkt, taču to, kas mums ir, ik pa laikam gan der aplūkot.
Ikdienā mēs neēdam 13 rudzu maizes šķirnes, bet, kad redzi tās visas, sākot no vissenāk zināmajām, sarindotas uz viena galda, un tu drīksti tās nogaršot, pārņem prieks un lepnums par tiem, kuri ir atcerējušies veco un radījuši kaut ko savu, pavisam jaunu.
Mums ir viss, ar ko stiprināt savu ķermeni no iekšpuses un rotāt no ārpuses, un tas tiek ar tādu izdomu un mīlestību darināts un tik skaisti pasniegts, ka dvēsele priecājas. Kad to visu redzi vienkop, jau kuru reizi nākas atzīt – mēs esam bagāta tauta, kaut gan nemitīgi ir jādzird, ka esam nabadzīga valsts. Paradoksāli, vai ne? Kā sauc to pūķi, kurš aprij mūsu bagātības?
Pie daudzām lietām cilvēks tā pierod, ka tās kļūst pašsaprotamas, un ir gandrīz neticami, ka to kādu dienu varētu arī nebūt. Latvijā jau ir izaugušas paaudzes, kurām šķiet pilnīgi neiedomājami, ka par savu domu paušanu var apcietināt, iemest cietumā, spīdzināt un nogalināt. Lai palūkotos uz tādu vērtību kā brīvība ar nepieradinātām acīm, ir vajadzīgas kādas labi pamanāmas pieturzīmes. Baltkrievija šodien ir kā izsaukuma un reizē jautājuma zīme ne tikai Eiropai
. Tas ir jautājums mums katram par mūsu attieksmi pret ļaunumu kā tādu arī tad, ja tas mūs pagaidām it kā neskar.
Latvijā grūti atrast kapsētu, kurā nebūtu piemiņas zīmju tiem, kas par Latvijas neatkarību samaksājuši ar savu dzīvību. Tik daudzveidīgas ir gan mums pašiem, gan nākamajiem veltītās pieturzīmes. Es nesen saņēmu brīnišķīgu dāvanu no tēlnieces Vijas Ilzes Dzintares – biezu katalogu ar viņas komentāriem un dzejoļiem “Akmens. Doma. Tēls”.
Baltezera kapos ir 1941. gada komunistiskā terora upuru piemiņai tēlnieces veidotais darbs “Ciešanu vārti” – robeža starp dzīvību un nāvi un reizē varavīksnes loks. Lai mēs nepaskrietu garām savas valsts un tautas vēstures mezgliem un apzinātos brīvības vērtību laikā, kad par to visaugstākā cena pagaidām nav jāmaksā.
