Pietura garīgajā mūzikā 0

No 28. augusta līdz 15. septembrim notiks jau 15. starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. Izpildot Endrū Loida Vebera “Rekviēmu”, festivālu diriģenta Māra Sirmā vadībā 28. augustā Rīgā Sv. Pētera baznīcā atklās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kas šogad atzīmē 70. gadadienu.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Lai arī Endrū Loida Vebera mūzika ir pazīstama visā pasaulē, diriģents un kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais atzīst, ka “Rekviēmu” meistars veidojis pilnīgi citādā gaisotnē: “Tajā nenoliedzami izmantoti daudzi populārās mūzikas paņēmieni, tomēr tā dziļuma un nopietnības dēļ, kāds ir “Rekviēmā”, to var salīdzināt pat ar Mocartu. Protams, grūti iedomāties cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis populāro daļu “Pie Jesu”. Šo “Rekviēmu” koris “Latvija” savulaik pirmatskaņoja Maskavā P. Čaikovska koncertzālē, klātesot pašam autoram. Toreiz kopā ar latviešu tenoru Ingu Pētersonu solo partiju izpildīja komponista dzīvesbiedre, pasaulslavenā dziedātāja Sāra Braitmane.

Atklāšanas koncerta otrajā daļā kora izpildījumā skanēs poļu komponista Pāvela Lukaševska 3. simfonijas pasaules pirmatskaņojums, kuru komponists radījis tieši korim “Latvija”. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri koncertā piedalīsies izcili solisti – Inga Šļubovska, Liena Kinča un Varšavas Lielā teātra solists, poļu tenors Rafals Bartmin-skis. Latvijas klausītāji viņa sniegumu dzirdējuši Rīgas operas festivāla Penderecka “Poļu rekviēma” koncertā.

CITI ŠOBRĪD LASA

31. augustā Liepājas Sv. Jēkaba katedrālē, kā arī vēlreiz – 31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs G. F. Hendeļa oda “Aleksandra svētki”, kas Rīgā nav skanējuši sen. “Hendelis un Bahs allaž bijuši “topā”,” pasmaida M. Sirmais, piebilstot, ka daudzi joprojām alkst pēc baroka laika mūzikas. Koncertā Igaunijas diriģenta Riso Josta vadībā piedalīsies koris “Latvija”, Liepājas simfoniskais orķestris, soprāns Elīna Šimkus, Krievijas tenors Boriss Stepanovs un bass Kalvis Kalniņš. Atskaņojumā būšot dzirdams ne tikai klavesīns, bet arī savdabīgais baroka instruments teorba.

Šogad tiek turpināta garīgās mūzikas festivāla tradīcija – veicināt jaunu komponistu jaunradi, pasūtot īpaši festivālam un korim “Latvija” komponētus opusus, kas izskanēs Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā 4. septembrī. Pirmoreiz uz nopietnās mūzikas skatuves ar jaunu darbu iznāks populārais dziesminieks Goran Gora jeb Jānis Holšteins-Upmanis, kurš speciāli festivālam sacerējis skaņdarbu “Ararats” korim un dudukam. Šī esot pirmā tik ļoti akadēmiskā mūzika viņa karjerā, saka pats autors. “Tie ir pirmie solīši radīt kaut ko vairāk par elementārām dziesmiņām vienbalsīgi un uz ģitāras,” atzīst Goran Gora. Skaņdarbā autors mēģinājis rast atbildes uz jautājumu: kā Noass varētu būt reaģējis uz Dieva doto uzdevumu. Notiks arī pieredzējušā komponista Ērika Ešenvalda jaundarba “In Paradisum” korim, čellam un altam pirmatskaņojums. Smalku, trauslu un niansētu kamermūzikas darbu piedāvās komponista Imanta Zemzara jaundarbs “Vasaras dziesmas” korim un klavierēm. Vēlreiz pie klausītājiem atgriezīsies festivālā jau skanējušais Riharda Dubras darbs “Accedite Gentes”.

Festivālu 8. septembrī Rīgas Domā noslēgs vērienīgs koncerts, kurā piedalīsies festivāla goda viesis, pasaulslavenais britu komponists Džons Raters, ārkārtīgi iecienīts autors visā pasaulē. Pats skaņradis stāsies pie diriģenta pults savā autorkoncertā, kurā kora “Latvija”, LNSO un solistes Elīnas Šimkus izpildījumā skanēs viņa darbi “Te Deum”, “Gloria” un “Rekviēms”. “Džons Raters vienmēr spējis rakstīt akadēmisku mūziku, kas elpo līdzi laikmetīgajai, pat populārajai mūzikai,” uzsver M. Sirmais.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.