Deputāts Judins pēc VID datu analīzes atklājis, cik daudz naudas patiesībā pietiktu mediķu algu pielikumam 4
Lai par 20% vienmērīgi palielinātu visu ārstu, medicīnas māsu un vecmāšu atalgojumu, ko viņi saņem par darbu publiskajā sektorā, ikmēneša valsts budžeta finansējums būtu jāpalielina par 4,365 miljoniem eiro, bet gada finansējums – par 52,380 miljoniem eiro. To secinājis Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) pēc tam, kad vairāk nekā mēnesi bija analizējis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasītos datus par visu ārstniecības personu darba samaksu 2019. gada deviņos mēnešos.
Parlamentārietis uzskata, ka jau šobrīd par valsts piešķirtajiem 60 miljoniem eiro visu mediķu atalgojumu var palielināt par 20%, nevis 10%, kā to uzskata Veselības ministrija.
Kopumā A. Judins saņēmis un analizējis informāciju par 5627 ārstu ienākumiem, tajā skaitā 4115 ārstiem, kuri to saņēmuši publiskajā sektorā, kā arī 10 712 medicīnas māsām un vecmātēm, tajā skaitā 7744 personām, kuras saņēmušas ienākumus no valsts budžeta.
Deputāts sacīja, ka viņam interese par šo informāciju radusies tad, kad nav saņēmis precīzu skaidrojumu, kā radies aprēķins par 120 miljoniem eiro, kurus pieprasīja Veselības ministrija, lai šogad varētu palielināt mediķu algas par 20 procentiem.
“Neviens to precīzi nespēja izskaidrot. Darba samaksas daļa esot iekļauta tarifā, tas arī viss. Publiski pieejamā informācija par valsts noteiktajām minimālajām mēnešalgu likmēm ārstniecības personām, ārstniecības personu skaitu, valsts kopējiem izdevumiem veselības aprūpei, finansējumu, kas novirzīts ārstniecības personu atlīdzības palielinājumam un vidējo ārstniecības personu atalgojumu nerada pilnvērtīgu un visaptverošu priekšstatu par mediķu darba slodzi, stundas likmēm un faktiski saņemtajiem ienākumiem,” sacīja A.Judins.
Tāpat A.Judins pastāstīja: “Man kā Saeimas deputātam ir jābalso par finansējuma palielinājumu mediķiem, tāpēc pieprasīju VID precīzus datus. Tie man tika nosūtīti, nenorādot konkrētus mediķu uzvārdus, un tie nesatur informāciju, kas ļautu identificēt ienākumu saņēmējus – ārstniecības iestādes un reģionus, kuros ārstniecības personas veikušas darba pienākumus. Pats datus apstrādāju un izveidoju pārskatu par svarīgākajām pozīcijām.”
Viņš uzsver, ka neapšauba to, ka mediķiem jāmaksā lielākas algas, bet viņam radušies ne mazums jautājumu Nacionālajam veselības dienestam par finansējuma līdzšinējo izlietojumu.
Saeimas deputāta sagatavotais pārskats ar jautājumiem tikšot nosūtīts arī šai iestādei.
A. Judins norādīja, ka datu apkopojums ir veikts, primāri analizējot datus par 2019. gada septembrī nostrādāto laiku un saņemtajiem ienākumiem un fokusējot uzmanību uz ārstniecības personu darba slodzi un ienākumiem, strādājot tikai publiskajā sektorā.
Lai izmaksātu ārstiem, medicīnas māsām un vecmātēm atlīdzību par šo darbu (amatalgu, piemaksas, prēmijas, vidējo izpeļņu par atvaļinājumu laiku), kā arī veiktu darba devēja sociālās iemaksas par nodarbinātajām personām 24,09% apmērā no izmaksātās summas 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos, vidēji mēnesī no valsts budžeta bija nepieciešami 21,824 miljoni eiro.
Tas nozīmē – lai par 20% vienmērīgi palielinātu visu ārstu, medicīnas māsu un vecmāšu atalgojumu, ko viņi saņem par darbu valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēs, ikmēneša valsts budžeta finansējums būtu jāpalielina par 4,365 miljoniem eiro, bet gada finansējums – par 52,380 miljoniem eiro.
Par vienu slodzi – 2802 eiro
Ņemot vērā izplatīto viedokli, ka lielus ienākumus par darbu publiskajā sektorā, iespējams, saņem vien daži ārsti, bet visu pārējo ārstu saņemtā atlīdzība ir daudz mazāka,
A. Judins apkopoja informāciju par 100 ārstiem, kuru ienākumi par darbu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs 2019. gada septembrī bijuši vislielākie (sk. tabulu).
A. Judins norāda: “2019. gada septembrī publiskajā sektorā strādājošajiem 4115 ārstiem par kopā nostrādātajām 542 263 stundām tika izmaksāti 9 045 400 eiro. Izmantojot datus par mēnesī nostrādāto stundu kopskaitu un izmaksāto atlīdzību, ir iespējams aprēķināt ārstu vidējo bruto ienākumu publiskajā sektorā par vienu nostrādāto stundu un darbu uz pilnu slodzi. Dalot ārstiem septembrī izmaksāto kopīgo naudas summu ar kopīgi nostrādātajām stundām publiskajā sektorā, ārstu vidējā bruto samaksa par vienu nostrādāto stundu septembrī ir 16,68 eiro. Ņemot vērā, ka 2019. gada septembrī pilna darba slodze bija 168 stundas, ārstu vidējie bruto ienākumi par darbu publiskajā sektorā par vienu pilnu darba slodzi bija 2802 eiro.”
Aprēķinātā vidējo ienākumu apmēra atšķirība no Veselības ministrijas datiem par ārstniecības personu atalgojumu skaidrojama ar citas pieejas un metodoloģijas izmantošanu.
“Tostarp ar to, ka vidējo ienākumu apmēru esmu aprēķinājis par vienu mēnesi, nevis veselu gadu. Tajā iekļautas arī piemaksas un pabalsti, kas izmaksāti aizvadītā gada septembrī. Izpētes gaitā ir apkopoti dati par atlīdzību, kuru ārstniecības persona saņem, strādājot vairākās ārstniecības iestādēs,” sacīja A.Judins.
“Svarīgi arī ievērot, ka vidēji aritmētiski aprēķināti dati rada vispārēju priekšstatu par situāciju nozarē un nenozīmē, ka to saņem visi strādājošie. Pietiekami liels skaits darbinieku saņem gan ievērojami vairāk, gan arī ievērojami mazāk par minēto vidējo apmēru,” piebilda A.Judins.
Kā tas iespējams?
Ņemot vērā, ka valstī zemākā ārsta mēnešalgas likme 2019. gadā ir noteikta 950 eiro, Judins uzskata, ka nav izdarāmi viennozīmīgi secinājumi un būtu nepieciešama papildu informācija, kādēļ deviņi ārsti par darbu uz pilnu slodzi publiskajā sektorā varēja saņemt ienākumus, kas ir mazāki par 950 eiro.
Tāpat nav skaidrs arī tas, kā ārsti spēj mēnesī strādāt no 300 līdz pat 594 stundām (sk. tabulu).
“Ja ir uzrādītas 300 stundas, tad cilvēks strādā 15 stundas dienā. Man skaidroja, ka ir 24 stundu dežūras, bet vai pēc tam ir spēks vēl nostrādāt astoņas stundas? Tas nav diez ko ticami. Trīsdesmit ārsti spējuši strādāt 400–500 stundas mēnesī. Varbūt kāds no viņiem var pastāstīt, kā tas iespējams? Man šķiet, ka te ir darbs Valsts darba inspekcijai, kurai būtu jānoskaidro, kā iespējams strādāt bez brīvdienām, bez pārtraukumiem, katru dienu 17 stundas. Ja runājam par pacientu drošību, tas nav normāli. Inspekcijai ir tiesības iegūt pilnu informāciju no VID,” skaidroja Judins.
Analizējot viena mēneša datus par vidējā medicīnas personāla ienākumiem, ir aprēķināts, ka vecāko speciālistu – medicīnas māsu un vecmāšu – ienākumi par vienu darba stundu bijuši 7,98 eiro, bet vidējie bruto ienākumi par pilnu darba slodzi – 1341 eiro. Savukārt pārējo medicīnas māsu un vecmāšu ienākumi attiecīgi 7,25 eiro un 1218 eiro.
Arī medicīnas māsu un vecmāšu vidū ir tādas personas, kuras spēj strādāt krietni pāri cilvēka spēkiem, proti, 428 un 520 darba stundas mēnesī, no kurām visas nostrādātas publiskajā sektorā.
Slodzes un cilvēki nav viens un tas pats
Veselības ministrija (VM), pieprasot 120 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielinājumam par 20%, nav ņēmusi vērā konkrētus cilvēkus, bet gan slodzes. Tāpēc arī ir šī atšķirība aprēķinos.
VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidroja, ka aprēķins par 120 miljoniem eiro veidojas, rēķinot vidējo (tarifā noteikto) darba samaksas pieaugumu 20% apmērā pret 2019. gada vidējo darba samaksu un ņemot vērā mediķu slodžu skaitu.
“Kopumā ir ap 38 tūkstošiem mediķu slodžu (ārsti, māsas, ārstu palīgi, vecmātes, māsu palīgi un pārējās ārstniecības procesā iesaistītās personas, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta šoferi, sanitāri u. c.),” informēja Šneiders.
VM pārstāvis piebilda, ka no iepriekšminētā slodžu skaita 11,6 tūkstoši ir mediķu palīgpersonāls. Tātad ārstniecības personu slodžu skaits iznāktu 26,4 tūkstoši (atgādinām, ka A. Judina analizētajos VID datos kopējais visu ārstniecības personu – reālo cilvēku, nevis slodžu – skaits bija 16 tūkstoši).
Ņemot vērā to, ka VM kopā ar valsts kanceleju 10. janvārī sāks strādāt pie mediķu jaunās atalgojumu sistēmas, VID sniegtā informācija un Saeimas deputāta Judina analīze varētu palīdzēt saprast, cik liela naudas summa un cik lielam mediķu skaitam ir nepieciešama, lai atalgojumu palielinātu par likumā noteiktajiem 20 procentiem.
Plašāk ar pārskatu var iepazīties pielikumā šeit.
