Pietiks vienreiz ņammāt iekšā! (Ēšanas paradigmas maiņa) 3
Mēs dzīvojam laikā, kad viss mainās ārkārtīgi strauji. Iepriekšējā gadsimtā krasas izmaiņas risinājās pusgadsimta vai dažu desmitgadu laikā, taču mūsdienās tie jau ir tikai daži gadi. Protams, mainās arī cilvēka pārtika, pati barības uzņemšanas paradigma. Un mums neviens nejautā, vai mēs to zinām vai nezinām, gribam vai negribam
Tāpēc aizvien vairāk izpaužas šo pārmaiņu procesa izpausmes: veģetārisms un svaigēšana gan bērnudārzos, gan skolās, gan tostarp arī kafejnīcās, restorānos un tamlīdzīgās iestādēs. Šodien vairs nevienu nepārsteigsi ar saukļiem: “Sagaidīsim jauno gadu bez klātiem galdiem!”, “Veģetārās kāzas!” vai “Augļu un dārzeņu ballīte!”. Arī tajā gadījumā, ja tas joprojām izraisa vīpsnāšanu.
Līdztekus daudziem citiem jaunlaiku audzināšanas rezultātiem bērnudārzu un skolas bērni aizvien biežāk mājās atsakās ēst gaļu, neatkarīgi no tā, “cik daudz lietderīgā tur ir”. Liela daļa cilvēku ir patiešām apjukuši: ko darīt? Speciālisti pauž – neko nevajag darīt. Vairāk mācīties no šiem pašiem bērniem, proti – jaunajiem Zemi apdzīvojošajiem cilvēkiem.
Piemēram, cilvēki gluži intuitīvi pāriet uz vienu ēdienreizi dienā vai pat divām trim ēdienreizēm nedēļā, un vispār ēd galvenokārt tikai garšas baudīšanas nolūkā. Izrādās, daudziem tā patiešām ir neaprakstāma bauda – atnākt uz restorānu, kur ir viegls ēdiens, un visu vakaru pavadīt pie galda, kas klāts ar salātiem, svaigiem augļiem, dārzeņiem un zāļu tēju, turklāt tādu pašu sev līdzīgo ļaužu sabiedrībā, nekā “likt iekšā” tā, kā bija pieņemts pirms dažām desmitgadēm – pirmais, otrais, trešais ēdiens un vēl pa virsu kompots.
Tiesa, daudzi nespēj saprast, kāpēc tas ne tikai “skaitās” labi, bet tā patiešām arī ir. Turklāt viņu vidū ir arī tā dēvētie uztura speciālisti un dietologi. Daudziem šķiet, ka Jaunais Cilvēks tādējādi nodara sev kaitējumu tikai kailas modes vārdā, lai arī medicīna pauž, ka tas tomēr ir veselīgi. Lūk, un gan ezoterika, gan mūsdienu speciālisti pauž, ka tā ir ēšanas paradigmas maiņa, kas notiek uz Zemes, turklāt tieši patlaban risinās šīs paradigmas maiņas otrais posms. Pirmajā jebkuras paradigmas maiņas posmā cilvēki parasti saka: “Nē! Tas tā nevar būt!” Otrajā posmā: “Jā, tā tas notiek gan. Jāpamēģina, kaut kas jau tur ir.” Savukārt trešajā posmā liela daļa jau atzīst: “Kurš gan to nezina?”
Atliek atcerēties to, kā cilvēki reaģēja uz pirmā cilvēka lidojumu kosmosā 1961. gadā. Kurš mūsdienās to vairs uzskata par īpašu notikumu? Tā nomainās paradigmas. Un tieši tas patlaban notiekot saistībā ar ēšanu.
Zintnieki uzskata, ka ezoterikas līmenī atvieglot ikdienā lietojamo pārtiku ir ļoti vienkārši. Uz Zemes kopumā mainījušās vibrācijas, proti, pati Zeme vairs nevibrē atbilstoši konstantei 7,8 gigaherci, kā tas bija iepriekš. Tāpēc mūsu ķermeņi, kas vēl joprojām piedzīti pilni ar “pareizās” ēšanas atkritumiem, vairs neizlaiž cauri augstākas vibrācijas jeb Jaunā Laika enerģijas. Un tad ar cilvēkiem notiek nelāgas lietas: insults, infarkts, osteoporoze un tamlīdzīgi. Un tikai tie cilvēki, kuri vispirms un galvenokārt tikai intuitīvi orientējušies uz atvieglotu barību, kuri ir mūsu bērni, mazbērni un, visdrīzāk, arī vēl vispār nedzimušie, kuri, iespējams, pasaulē nāks jau ar atbilstošu jauno uzstādījumu, izdziedēsies.
Bet pagaidām lielai daļai cilvēku šis skatījums ir bloķēts ar iepriekš raksturīgo attieksmi pret ēšanu, kas bieži vien kultivēja visbanālāko pārēšanos. Nobloķēja skatījumu uz barības atvieglināšanu un tai sekojošo veselības, izturības, radošuma, iedvesmas, gaišredzības, dziedniecisko prasmju atraisīšanās pieaugumu, kas viss turklāt notika īpašā gaisotnē ar mūziku, salūtu un lielu troksni. Pārpildīts vēders nomāc gan dzirdi, gan neļauj saskatīt to, kas patiešām ir noderīgi un veselīgi. To visu spēj apjēgt tikai tāds cilvēks, kurš sevī uzveicis izvirtību ēšanā, ķīmisko un narkotisko atkarību no kārtējās “devas”, dēvējot to par “nepieciešamu vajadzību”, ko jau sen it kā pierādījuši zinātnieki.
Tagad ir skaidrs, ka ir aprobežoti ignorēt zinātnieku un praktisko pētnieku gluži pretējas iedabas atziņas un pierādījumus. Un tie patiešām ir vairāk nekā interesanti. Piemēram, patiesībā jau sen zināms: jo mazāk cilvēks ēd, jo vairāk viņam ir enerģijas – 98% no barības uzņemšanas enerģijas aiziet tās pārstrādei un “ēdiena” utilizācijai. Tālab izriet daži būtiski jautājumi. Piemēram, kāpēc vispār cilvēks ēd, turklāt ēd tik daudz un sarežģīti? Vai: pateicoties kam viņš vispār ir dzīvs?
Izrādās, cilvēks ir dzīvs, pateicoties dzīves impulsam, kas arī ir galvenais viņa barotājs. Šī atziņa zinātnē patiešām nav nekas jauns, turklāt jau kopš ģeniālā Nikolā Teslas laikiem. Mūsdienu jaunajās enerģijās cilvēks jau var atļauties sev vieglu barību tikai baudas gūšanas nolūkā. Katrs pats sev izvēlas atvieglinājuma līmeni, to, kuram viņš konkrētajā savas dzīves posmā jūtas visgatavākais.
Un mūsdienās ir ne tikai tam visam atbilstošas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, dažādas interešu biedrības, kur iespējams justies brīvi un nepiespiesti. Ir arī dažādi semināri un praktiskas nodarbības, kur par to var uzzināt pilnīgi visu. Lūk, un Zināt – tas Jaunajam Cilvēkam Jaunajā Laikā ir vienkārši nepieciešams. Kaut vai tikai personīgajam komfortam un arī paša drošībai.
