Strauja uzsvaru maiņa 36
Protams, “Facebook” ieraksti, kuros Vācijas mediji tiek izsvilpti kā “melu prese”, pat ja tādu ir tūkstošiem, nevar būt rādītājs, pēc kura vērtēt mediju darba kvalitāti bēgļu krīzes atspoguļošanā. Tomēr vairākkārtējā straujā uzsvaru maiņa, kas notikusi pēdējos mēnešos, var radīt apjukumu jebkuram – arī visliberālākajam lasītājam un skatītājam.
Līdz vasaras beigām bēgļi bija svarīga, tomēr tikai “viena no” tēmām. Tika ziņots par pārpildītām bēgļu mītnēm, par brīvprātīgajiem palīgiem un pārlieku lēno patvēruma izskatīšanas procedūru. Tomēr tā netika izvirzīta par valstisku problēmu.
Iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs 19. augustā paziņoja, ka prognozes par patvēruma meklētāju skaitu tiek koriģētas. Paredzams, ka iepriekš lēsto 400 000 bēgļu vietā šogad Vācijā ieradīsies divreiz vairāk – 800 000.
Pēc šīs dienas bēgļi kļuva par tēmu nr. 1. Taču dominēja drīzāk kritiski toņi – bažas par valsts spējām tikt galā ar tik lielu iebraucēju pieplūdumu.
Drīz centrā nonāca labējo radikāļu uzbrukumi bēgļu mītnēm. Dienām un pat nedēļām ilgi ierindas lasītājam varēja rasties iespaids, ka visapkārt gaisā virmo naids un agresija pret bēgļiem, un vissvarīgākais izaicinājums ir tā apkarošana.
Pēc Angelas Merkeles lēmuma uzņemt bēgļus no Ungārijas ziņas pārpildīja pilnīgi pretēji vēstījumi – fotogrāfijas ar brīvprātīgajiem, kuri dzelzceļa stacijās sveic un apdāvina iebraucējus. Naids un labējie radikāļi no ziņām izgaisa vismaz uz pāris nedēļām. No ik raksta un TV sižeta strāvoja eiforija.
Patlaban Bavārijā joprojām katru dienu ierodas tūkstošiem bēgļu. Situācija daudz neatšķiras no stāvokļa pirms dažām nedēļām. Taču fotogrāfiju ar sveicēju pūļiem vairs nav. Atkal ir modē kritisks un pat negatīvs atspoguļojums.
Rainers Vendts intervijā stāsta, ka “vardarbība bēgļu mītnēs nav nekas jauns” – policisti ar to saskaroties jau mēnešiem ilgi. Taču šī tēma, tāpat kā daudzas citas negatīvas parādības, kas saistītas ar bēgļiem, žurnālistus interesē tikai tagad.
