Nedrošības un baiļu gaisotnē tieksme sacerēt baumas un tām ticēt allaž pastiprinās. Un bēgļu krīze šādu atmosfēru – apjukumu un neskaidrību par nākotni – sabiedrībā ir radījusi. Problēma ir tā, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj nepatiesiem stāstiem izplatīties milzīgā ātrumā, TV kanālam “Mitteldeutscher Rundfunk” sacījis Saksijas policijas pārstāvis Andreass Loepki. “Pietiek ar to, ka viens muļķis – es tā saku, jo tādi šie ļaudis ir, – publicē puspatiesību vai sagudrotu faktu. Ja ar to tālāk dalās divi vai trīs citi, tad parasti atradīsies vēl nākamie, kas rīkosies tāpat. Un beigās cilvēki šim stāstam sāk ticēt, jo redzams taču, ka 1000 vai 2000 citu cilvēku ar šo ziņu dalījušies. Baumām acīmredzot jābūt patiesām, ja jau vienu un to pašu raksta tik daudzi. Nē, tas tomēr nepadara tās patiesas,” saka Loepki.
Lasīt citas ziņasLabējie radikāļi, izplatot rasismu un neiecietību veicinošus izdomājumus par bēgļiem, cer audzēt savu sekotāju loku, spriež ekstrēmisma pētnieks Roberts Akermans. Tie, kuri jau ir naidīgi noskaņoti pret bēgļiem, tajos gūst apstiprinājumu saviem aizspriedumiem. Taču vēl bīstamāk ir, ka šie stāsti aizsniedz un ietekmē arī ļaudis, kuriem ar labējo radikāļu idejām līdz šim nav bijis nekā kopīga.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.