Piesprādzē savu atvasi pirms katra brauciena un izdari to pareizi! 0
150×12 – tāda ir bērna drošības formula automašīnā. Ja bērna augums nepārsniedz 150 cm un viņš nav sasniedzis aptuveni 12 gadu vecumu, jālieto drošības līdzekļi: bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī vai paliktnī un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.
Svarīgi ir piesprādzēt savu atvasi pirms katra brauciena, bet vēl svarīgāk to izdarīt pareizi. Valsts policija ir sagatavojusi ieteikumus mazo pasažieru pareizai pārvadāšanai.
Protams, bērna pārvadāšana pēc likumā noteiktās kārtības ir vecāku lēmums un disciplīnas jautājums. Pirmais mirklis, kad saviļņojumā nevajadzētu aizmirst par bērnu drošību, ir brīdis, kad bērnu ved mājās no dzemdību nama. Par to arī brīdina medicīnas personāls, bet bieži jaunie vecāki nodomā – brauciens ir īss un tik ļoti taču gribas mazuli ātrāk nogādāt mājās, tāpēc paturēsim viņu rokās, vai ieliksim ratu kulbiņā.
Neviens no šiem variantiem nav drošs un neatbilst drošības standartiem. Tāpēc, vedot mājās jaundzimušo, ir nepieciešams atbilstošs bērnu sēdeklītis. Ja to nav iespējams iegādāties uzreiz, to var arī iznomāt.
Svarīgi atcerēties, ka bērnam bīstams var būt ne tikai ceļu satiksmes negadījums, bet arī strauja bremzēšana.
150×12 – tāda ir bērna drošības formula automašīnā. 150 nozīmē auguma garumu centimetros, bet 12 – bērna vecumu, līdz kuram iesaka lietot sēdeklīti vai paliktnīti. Ir vecāki, kuri, liekot roku uz sirds, saka, ka bērnu sprādzē katru braukšanas reizi, bet tajā pat laikā sprādzēšanās brīdī tiek pieļautas dažādas kļūdas, kas satiksmes negadījumā var radīt nopietnas sekas. Ko mēs saprotam ar vārdu, ka sēdeklītim un paliktnītim jābūt “atbilstošam”? Kas nosaka šo atbilstību? Tāpēc ir svarīgi zināt pamatnoteikumus un tos ievērot, lai bērnam nodrošinātu maksimāli drošu braucienu.
Pareiza piesprādzēšana
Pēc katras bērna piesprādzēšanas jāpārliecinās, vai drošības jostas ir taisnas un vai tās ir pievilktas pietiekami stingri. Ja pieaugušais var starp jostu un bērnu iebāzt vienu pirkstu, un tā ir brīvākas, tad bērns trieciena brīdī var izslīdēt. Jostas arī nevar būt savērpušās.
Sēdeklīša drošības jostām jāatrodas uz bērna pleciem – tuvāk kaklam, nevis zem plecu līnijas. Tās ir jānoregulē katru reizi no jauna, jo to garums var izmainīties no bērna sēdēšanas pozas. Ja tiek izmantots paliktnītis, tad augšējā jostas daļa neskar kaklu un šķērso plecu, apakšējā jostas daļa atrodas uz augšstilbiem, nevis uz vēdera.
Pareiza inventāra iegāde
Ja tiek iegādāts lietots krēsliņš, svarīgi ir zināt tā vēsturi – vai tas jau nav bijis avārijā. Ja ir, tad to nedrīkst izmantot, jo krēsls sadursmes brīdī deformējas. Sēdeklīšus automobilī vienmēr jāinstalē atbilstoši ražotāja norādījumiem, nedrīkst iejaukties tā konstrukcijās! Sēdeklītim jāatbilst bērna vecumam, svaram un augumam.
Pareiza pārvadāšana
Līdz 3 gadu vecumam iesaka saglabāt atmugurisko braukšanas pozīciju. Ja bērns atrodas ar skatu braukšanas virzienā, satiksmes negadījumā galva ar inerci virzās uz priekšu, jo mazam bērnam galva ir smaga un viņš var gūt nopietnas traumas.
Bērns sēdeklītī nedrīkst atrasties pārlieku biezā apģērbā, jo tādā gadījumā drošības josta netiek pievilkta pietiekami stingri. Tāpat, ja bērns tiek pārvadāts sēdeklītī, kas novietots priekšējā pasažiera vietā, tad priekšējā pasažiera gaisa spilvens ir jāatslēdz, jo darbības laikā, tas bērnam var nodarīt nāvējošus ievainojumus.
Svarīgs pasākums pirms tiek uzsākta braukšana, ir brīvi esošo priekšmetu nostiprināšana. Nenostiprinātu priekšmetu kustības trajektorija un spēks trieciena brīdī ir neparedzams, tādēļ, pārvadājot bērnu automobilī, ir jāizvērtē līdzi paņemto rotaļlietu un citu priekšmetu smagums un cietība.
Kā liecina Valsts policijas statistika, 2018. gadā ceļu satiksmes negadījumos cietuši 236, bet bojā gājuši četri bērni-pasažieri vecumā līdz 12 gadiem. Savukārt šogad līdz 20. oktobrim ceļu satiksmes negadījumos cietuši 178 bērni, bet bojā gājuši – divi. Statistika gadu no gada ir līdzīga, kas liek secināt, ka pieaugušie joprojām nepievērš pienācīgu uzmanību bērnu drošībai.
Tāpat Valsts policija novērojusi, ka daudziem autovadītājiem drošības jostu lietošana nešķiet svarīga – vēl aizvien nākas saskarties ar bezatbildīgiem un vienaldzīgiem pieaugušajiem, kuri transportlīdzekļos nepiesprādzē bērnus. Par bērnu nepareizu pārvadāšanu pērn sastādīti 399 administratīvā pārkāpuma protokoli, bet šogad līdz 20. oktobrim – jau 348.
