“Rīgas ūdens” piespiež otrreiz maksāt par jau samaksāto 18
Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” liek samaksāt Koku ielas 15. nama dzīvokļu īpašniekiem piecus gadus vecu parādu par ūdeni, par ko vienreiz viņi jau samaksājuši nama apsaimniekotājam.
Nama iedzīvotāji domā, ka par ūdeni vienreiz jau samaksāto naudas summu apsaimniekotājs pievācis sev vai iztērējis citu parādu segšanai. Uzņēmumam “Rīgas ūdens” tā nekad nav bijusi pārskaitīta.
Ūdens gali ūdenī
Kur īsti iedzīvotāju samaksātā nauda palikusi, to pašlaik vairs īsti nav kam prasīt. Un arī vairs nav no kā piedzīt. Kopš 2009. gada šo namu apsaimniekoja SIA “Namu apsaimniekošana”, kuru dzīvokļu īpašnieki bija pilnvarojuši norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp par ūdens piegādi. Bet 2013. gadā Latgales priekšpilsētas tiesā tika pasludināta SIA “Namu apsaimniekošana” maksātnespēja, savukārt 2016. gada 8. jūnijā uzņēmums tika likvidēts.
“Biju nepatīkami pārsteigta, no “Rīgas ūdens” saņemot brīdinājumu, ka esmu tam parādā ap 60 eiro,” stāsta dzīvokļa īpašniece Olita Gentvilo-Gedvilo-Gidvilo, “dzīvoju pārliecībā, ka par ūdeni sen jau esmu samaksājusi apsaimniekotājam un ka man nekādu parādu nav un nevar būt. Par šo laikposmu esmu saglabājusi arī visus rēķinus un internetbankas maksājumu uzdevumus, tāpēc šķita, ka noticis kāds pārpratums.”
Tikpat pārliecināti bijuši arī citi dzīvokļu īpašnieki, kuri visus rēķinus par ūdeni bija samaksājuši noteiktajā laikā, tāpēc šiem brīdinājumiem nepievērsa uzmanību.
Bet pagājušā gada aprīlī “Rīgas ūdens” iesniedza tiesā prasību pret 89 dzīvokļu īpašniekiem par parāda piedziņu – kopā ar līgumsodu un procentiem vairāk nekā 5000 eiro apmērā.
Parādu neatzīst
Arī tiesā iesūdzētie dzīvokļu īpašnieki parādu neatzina, paskaidrojot tai, ka par ūdeni vienreiz jau ir samaksājuši un ka prasība maksāt otrreiz par to pašu ir netaisna un muļķīga.
Olita un vairāki desmiti citu dzīvokļu īpašnieku tiesā bija uzrādījuši gan pastā, gan bankās veikto maksājumu pasakņus, gan saglabātos internetbankas maksājumu uzdevumus, kuri nepārprotami apliecina, ka par ūdeni samaksājuši noteiktajā laikā.
Tie dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvokļos bijuši uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, ir pārliecināti, ka viņiem aprēķinātās parāda summas ir uzpūstas – tik daudz ūdens viņi nav patērējuši un nemaz nespēj patērēt.
“Dzīvoklī dzīvoju viens, un mans ūdens patēriņš nepārsniedza un arī pašlaik nepārsniedz vienu kubikmetru mēnesī,” atklāj Alberts Hercogs. “No 2012. gada maija līdz novembrim par šo vienu kubikmetru maksāju 88 santīmus jeb 1,25 eiro. Bet tagad “Rīgas ūdens” par šo laikposmu grib no manis piedzīt aptuveni 7 līdz 8 eiro mēnesī – septiņas līdz astoņas reizes vairāk!”
Pēc noilguma iekasē vēl vairāk
Dzīvokļa īpašnieces Ingas Bormanes advokāts M. Bringulis mēģināja tiesu pārliecināt, ka “Rīgas ūdens” nemaz nedrīkst piedzīt piecus gadus vecus parādus, tāpēc ka darījumiem starp apsaimniekotāju un ūdens piegādātāju pēc likuma ir noteikts triju gadu noilgums.
Dzīvokļa īpašniece un nama vecākā Irina Ivanova uzskata, ka parāds, ja tāds patiešām bija radies, uzņēmumam “Rīgas ūdens” būtu jāpiedzen nevis no viņas un citiem iedzīvotājiem, bet no apsaimniekotāja, kuram bija noslēgts līgums ar ūdens piegādātāju un kurš līgumā noteiktās saistības pildījis pavirši vai nav pildījis vispār.
“Ja ar apsaimniekotāju mums bija noslēgta vienošanās, ka viņš mūsu naudu pārskaitīs visiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tostarp “Rīgas ūdenim”, tad taču no apsaimniekotāja jāprasa, kāpēc tas nav izdarīts,” uzskata Irina Ivanova.
SIA “Namu apsaimniekošana” bijusī amatpersona Inese Briķena tiesā apliecināja, ka no dzīvokļu īpašniekiem par patērēto ūdeni saņemto naudu uzņēmums iekasējis vienā maksājumu kontā, tāpēc varēja iztērēt citām neatliekamām vajadzībām, tostarp nodokļu maksājumiem.
Šī gada septembrī Rīgas Pārdaugavas tiesas tiesnese A. Grāvīte apmierināja “Rīgas ūdens” prasību, piespriežot 47 dzīvokļu īpašniekiem samaksāt gan parādu, gan līgumsodu, gan tiesas izdevumus. Pirms gada tiesā celtā prasība pret pārējiem tika izbeigta, tāpēc ka viņi, nesagaidot spriedumu, jau bija samierinājušies ar notikušo un vēlreiz samaksājuši prasīto labprātīgi.
“Šāds tiesas spriedums ir divkārši netaisns pret nama iedzīvotājiem,” uzskata nama vecākā Irina Ivanova. “Vienreiz par ūdeni jau samaksāto, bet no apsaimniekotāja nesaņemto naudu mums piespriež samaksāt otrreiz. Savukārt par ūdeni nesaņemtā naudas summa tiek netaisnīgi sadalīta “uz galviņām”, neņemot vērā dzīvokļos uzstādīto patēriņa skaitītāju rādījumus. Tā kā apsaimniekotājs ir bankrotējis un likvidējies, būtībā ar tiesas lēmumu naudu piedzen no tiem, no kā to vēl iespējams piedzīt.”
