Piespiedu zemes nomā – visiem īpašniekiem viena likme 6
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visiem īpašniekiem, kuriem piederošās ēkas, tostarp daudzdzīvokļu nami, atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes un kas par zemes nomas maksas apmēru jau vienojušies ar zemes īpašniekiem agrāk vai šo maksu bija noteikusi tiesa, no 2023. gada 1. janvāra būs vienota nomas maksas aprēķina metodika. Maksa par zemi būs 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Tādējādi no 2023. gada 1. janvāra pēc vienošanās vai ar tiesas spriedumu agrāk noteiktā nomas maksa vairs nebūs spēkā.
Tā pagājušajā nedēļā lēma valdība, apstiprinādama grozījumus vairākos zemes reformas likumos, paredzot vienotu maksu par zemi, kas uz tās esošo ēku un būvju īpašniekiem jānomā piespiedu kārtā.
Atgādināšu, ka 2021. gada 30. septembrī Saeimā pieņēma grozījumus Civillikumā, nosakot, ka visiem, kuri vēl nebija noslēguši zemes piespiedu nomas līgumu vai kuriem piespiedu nomas maksa nebija noteikta ar tiesas spriedumu, no 2022. gada 1. janvāra par zemi jau bija jāmaksā 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 eiro gadā.
Vienlaikus nomas maksas parādsaistību noilgums agrāk noteikto desmit gadu vietā ir trīs gadi, lai zemes īpašniekiem neienāktu prātā piedzīt nomas maksu par desmit aizvadītajiem gadiem, kā savulaik to mēģināja uzņēmums “Pilsētas zemes dienests”, kuru pārstāvēja rīdziniekiem labi pazīstamais advokāts un nomas maksas piedzinējs Normunds Šlitke. Toreiz šis mēģinājums izgāzās – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sodīja “Pilsētas zemes dienestu” ar 50 000 eiro par negodīgu komercpraksi.
Ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem vairākos zemes reformas likumos no 2024. gada 1. janvāra tādi paši noteikumi būs piespiedu nomai par valstij vai pašvaldībām piederošo zemi, uz kuras uzbūvētas citām personām piederošas ēkas un būves.
Pērn izsludinātās piespiedu nomas attiecību reformas ietvaros šis ir kārtējais mēģinājums apslāpēt gadiem ilgušo daudzstāvu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieku neapmierinātību ar zemes īpašnieku pieprasīto nomas maksu, kas līdz šim svārstījusies no pieciem līdz pat 10% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Ar nomas maksas apmēra noteikšanu Saeima bija muļļājusies jau gadiem ilgi.
Bet mēģinājumi pakāpeniski samazināt to no savulaik noteiktajiem 6% līdz 3% katrreiz atdūrās pret zemes īpašnieku, lielākoties pārpircēju firmu, niknu pretestību un strīdiem, kas aizvadītajos gados jau trīsreiz bijuši jāizšķir Satversmes tiesā.
Tā vietā, lai pilnīgi izbeigtu šīs kroplīgās piespiedu nomas attiecības, ar likumu noteiktie 4% no zemes kadastrālās vērtības arī turpmāk būs lielisks nodrošinājums zemes pārpircējiem pelnīt uz daudzstāvu namu iedzīvotāju rēķina.
Latvijas komercbankās par termiņnoguldījumiem eiro valūtā gada procentu likmes nekur nepārsniedz pat 1%. Piemēram, SEB bankā termiņnoguldījumu gada procentu likme privātpersonām ir 0,55%, “Swedbank” – 0,30%, bankā “Citadele” – 0,35%.
No tā secinājums var būt tikai viens – Tieslietu ministrijas izsludinātā piespiedu nomas attiecību reforma ir ilūzijas radīšana, ka kaut kas tiek darīts.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā 3677 dzīvojamie nami ar 110 970 dzīvokļiem atrodas uz 7354 citām personām piederošas zemes.
Te gan jāpiebilst, ka vienlaikus ar likumu noteikto piespiedu nomas maksas apmēru no 2023. gada 1. janvāra būs spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kurš dzīvokļu īpašniekiem paver iespēju atpirkt zemi no zemes īpašniekiem. Tomēr joprojām nav skaidrs, cik būs jāmaksā par izpirkšanai paredzēto zemi un cik liela zemes platība būs jāizpērk.
Valdības apstiprinātie grozījumi zemes reformas likumos vēl jāpieņem Saeimā.
