Būs “legāls iemesls” atbrīvoties no nevēlamiem darbiniekiem? Piespiedu vakcinācijas likums Saeimas gaiteņos 76
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts kanceleja ir nosūtījusi Saeimai aizvadītajā nedēļā valdības atbalstītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas citstarp arī dos tiesības darba devējiem pēc 1. oktobra atlaist darbinieku, kas nav potējies pret kovidu un līdz ar to nav saņēmis Covid-19 sertifikātu.
Tas skars izglītības, sociālo aprūpes centru un medicīnas iestāžu darbiniekus, kuriem obligāti būs jābūt sertifikātam, kas apliecina, ka persona ir izslimojusi kovidu vai vakcinējusies pret to.
Savukārt tiem, kas strādā citās nozarēs un apkalpo cilvēkus klātienē, būtu paredzēts pārejas periods līdz 31. decembrim, lai vakcinētos. Šajā laikā būtu derīgs arī negatīvs kovida tests, kas veikts par paša naudu.
Valdība lūdz šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā.
Daļa opozīcijas deputātu jau ir nolēmuši, tiklīdz likums tiks pieņemts, tā lūgs Valsts prezidentam apturēt tā izsludināšanu uz diviem mēnešiem, lai varētu vākt parakstus tautas nobalsošanas rīkošanai.
Satversme noteic, ka Valsts prezidentam ir tādas tiesības, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa jeb 34 deputāti. Apturētais likums ir nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
Bet, ja minēto divu mēnešu laikā šāda pieprasījuma nav, tad likums ir publicējams. Satversme paredz arī – ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem, tad tautas nobalsošana nenotiek.
Parlamenta ārkārtas sēde šā likumprojekta skatīšanai varētu tikt sasaukta augusta pirmajā nedēļā.
Par JKP viss skaidrs, bet citiem?
Pagaidām zināms vien tas, ka uz viena viļņa par šī likumprojekta pieņemšanu ir Saeimas Jaunās konservatīvās partijas frakcija. Šīs partijas pārvaldītā Tieslietu ministrija ir likumprojekta galvenais autors.
JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans: “Nav jau runa par to, ka kāds ar varu tiek vakcinēts. Darba devējam taču ir tiesības izlemt, kā strādā viņa uzņēmums. No klientiem izglītības un citās jomās arvien pieaug pieprasījums pēc droša pakalpojuma. Es to dēvēju par brīvprātīgās vakcinācijas regulējumu – vai darbinieks ir gatavs strādāt jomā, kur pieprasa šo drošo pakalpojumu, vai vēlas strādāt tur, kur nav tiešas saskarsmes ar klientiem.”
Par likumprojektu varētu nobalsot arī “Jaunā Vienotība”, taču neskaidrība ir par koalīcijas partneri Nacionālo apvienību. Partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava sacīja, ka NA deputāti par šo jautājumu vēl neesot apspriedušies.
Viņaprāt, neesot gan īsti skaidrs, kā valdība plānojusi šo programmu īstenot, jo, piemēram, izglītības iestādēs, kur pedagogiem tiek prasīts kovida sertifikāts, ir darbinieku deficīts.
“Ja gadījumā pēc visas pašreizējās reklāmas kampaņas daļa pedagogu tik un tā nepotēsies, kas notiks tālāk? Ja viņus atbrīvos no darba, diezin vai mēs varēsim runāt par kvalitatīvu izglītību. Tad jau labāk attālinātās mācības tajos mācību priekšmetos, kurus pasniedz nepotējies skolotājs, nevis tas, ka skolēni vispār paliek bez skolotāja,” uzskata Dombrava.
Saskaņieši aicina pierunāt
“Saskaņas” deputāti balsošot pret likumprojektu un pieņemšanas gadījumā lūgšot Valsts prezidentu Egilu Levitu to neizsludināt.
“Valdībai ir jāstimulē vakcinācija ar citiem līdzekļiem – ar pierunāšanu, reklāmas kampaņām, balvām vai vēl kaut ko, bet ne ar draudiem atlaist cilvēkus no darba. Parlaments nedrīkst uzspiest cilvēkam, lai kurā nozarē viņš strādā, vakcinēties.
Ja viņam ir simtprocentīga pārliecība, ka viņš nevēlas vai nevar to darīt, tad viņam ir tiesības palikt savā profesijā. Pensionāri ir vislielākie pesimisti jautājumā par vakcināciju. Viņi lieto kaudzi tablešu, bet netic vakcīnai.
Tas ir tikai tāpēc, ka vakcinācijas kampaņas organizētāji nemāk ar šiem cilvēkiem runāt,” domā saskaņietis Andrejs Klementjevs.
Sāls bārstīšana sev uz galvas
Savukārt no “Saskaņas” parlamentā ievēlētais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš tagad nepieder ne pie vienas frakcijas, uz tautas nobalsošanu raugās ļoti atturīgi, jo uzskata, ka tas ir galējs līdzeklis: “Pirmām kārtām valdībai ir jāinformē, jāizglīto un jāpārliecina sabiedrība, ka ir nepieciešamas vakcinēties, lai nenomirtu. Valdības vadītājs Kariņš un arī veselības ministrs Pavļuts ne reizi vien apgalvoja, ka vakcinācija būs brīvprātīga.
Izskatās, ka nepieciešamība vakcinēties ir kļuvusi par politisku izvēli, politisku tēmu – tie, kas atbalsta valdību, vakcinējas, bet tie, kas neatbalsta, ir principiāli pret vakcinēšanos. Tāpēc šīs sarkanās pogas izmantošana varētu vēl vairāk pasliktināt šo situāciju – būs vēl vairāk cilvēku, kuri nevēlēsies potēties.”
Līdzīgi domā arī ZZS Saeimas frakcijas deputāts Māris Kučinskis: “Ir lietas, kur nevar būt populisms un nevar jokoties. Valdība ir strādājusi samērā haotiski, un daļa vainas tai noteikti jāuzņemas, ka ar vakcināciju iet tik švaki. Bet nodarboties ar parakstu vākšanu un referendumiem, līdzībās runājot, ir sāls bārstīšana sev uz galvas.”
“Sabiedrība ir jāpārliecina!”
Ārpusfrakciju deputāts Didzis Šmits prognozē, ka varētu tikt savākti 34 deputātu paraksti, lai Valsts prezidents varētu apturētu likumu uz diviem mēnešiem, bet vai izdosies savākt nepieciešamo vēlētāju balsu skaitu, lai rīkotu tautas nobalsošanu, par to gan esot šaubas.
“Esmu absolūti pret kaut kādām piespiedu darbībām. Sabiedrība ir jāpārliecina, nevis jāuzspiež tai ar varu. Tas, ka armiju liek par piemēru, ir saprotams, jo, ko vērts ir komandieris, kas nevar savus karavīrus pārliecināt miera laikā vakcinēties! Ko tad viņi darīs kara laikā?” vaicā Šmits.
Viņš ir arī biedrības “Latvijas Zivrūpnieku savienība” prezidents un zinot uzņēmējus, kuri ar pārliecināšanas metodi spējuši panākt, ka viņu uzņēmumā vakcinācijas aptvere ir liela.
Viens no tiem esot zivrūpniecības uzņēmums “Karavela”, kuru vada Andris Bite un kura padotībā ir 700 darbinieku.
“Pirmajā brīdī, kad tikai sākās runas, ka būs jāpotējas, uzņēmuma veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka ar mieru potēties esot ap 30% strādājošo. Vadītājs saprata, ka ir problēma, ka tā ir jārisina. Rīkoja uzņēmuma seminārus, kur uzstājās ārsti, nozares speciālisti, bet pats būtiskākais bija tas, ka uzstājās arī tie, kuri kovidu bija izslimojuši smagi vai vidēji smagi, stāstīja par slimību un sekām pēc atveseļošanās.
Tas deva rezultātu – ja saskaita kopā gan izslimojušos, gan vakcinētos, tad uzņēmumā tie patlaban ir virs 80 procentiem. Tas izdarīts, nevienam nedraudot tikt atlaistam no darba,”pastāstīja Šmits.
Par tiesībām uz brīvprātīgumu
Saeimas desmit ārpusfrakciju un “KPV LV” deputāti ir izveidojuši deputātu atbalsta grupu “Par tiesībām uz vakcinācijas brīvprātīgumu”, kuru vada deputāts Kaspars Ģirģens (“KPV LV”), bet viņa vietniece ir ārpusfrakciju deputāte Jūlija Stepaņenko.
“Gribu pieminēt tiesiskās paļāvības principu – brīdī, kad darba ņēmējs ir noslēdzis darba līgumu, nekas nav minēts, ka viņu var atlaist no darba, ja viņš nevakcinēsies pret kovidu. Ja koalīcija nobalsos par šo likumprojektu, visticamāk, parādīsies arī tendence atbrīvoties no nevēlamiem darbiniekiem,” uzskata grupas pārstāvis Ralfs Nemiro (“KPV LV”).
Izveidotā grupa gan neesot spriedusi, vai atbalstīs ideju par tautas nobalsošanu.
