Dalītā īpašuma izbeigšana pēc desmit gadus ilgas tērzēšanas: kad un kā tiks izbeigts šis acīmredzamais absurds? 13
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinot desmit gadus ilgušo tērzēšanu par dalītā īpašuma izbeigšanu, Saeimā joprojām nespēj pateikt, kad un kā tiktu izbeigts šis acīmredzamais absurds.
Gatavojot likumprojektu, vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā gan paguva apspriest visus 58 otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.
Tomēr līdz pilnīgai skaidrībai un likumprojekta nodošanai otrajam lasījumam vēl netika, jo nolēma, ka daļa priekšlikumu vēl jānodod juridiskai un sintaktiskai pieslīpēšanai, ar ko divos Saeimas sasaukumos tautas kalpi ar pārtraukumiem jau nodarbojušies kopš 2018. gada.
Ir kas pērk, bet nav kas pārdod
Pretēji dzīvokļu īpašnieku aicinājumam valstij izlabot pašas pieļautās kļūdas, pirms trim gadiem Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtais Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts paredz tās uzkraut iedzīvotājiem, kuru dzīvojamie nami atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes.
Likumprojekts paredz viņiem tiesības atpirkt zemi no tās īpašniekiem un bez viņu piekrišanas.
Saeimas Juridiskā biroja juristi gan norādījuši, ka nav skaidrs, kurš šajā pirkumā tad būtu zemes pārdevējs, kurš kopā ar pircēju parasti ir viena no jebkāda darījuma līguma slēdzējām pusēm.
Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka zemes īpašnieku vietā iestātos zvērināti tiesu izpildītāji, kuri pēc Valsts zemes dienestā noteiktās cenas atpirkšanai paredzētajai zemei kārtotu visas ar darījumu saistītās procedūras.
Cik maksās zeme zem mājas?
Joprojām nav skaidras atbildes uz namu iedzīvotājiem pašu svarīgāko jautājumu, proti, cik būs jāmaksā par izpirkšanai paredzēto zemi. Pašlaik plānots, ka cenu zemei aprēķinātu Valsts zemes dienestā, balstoties uz tai noteikto kadastrālo vērtību.
Bet nav skaidrs, kādas tad īsti būs zemei noteiktās kadastrālās vērtības. Pašlaik noteiktās it kā ir “iesaldētas” līdz 2026. gadam.
“Iesaldēšana”, kā zināms, ir izdevīgs paņēmiens nepatīkamās, gadiem nerisinātās lietas veikli novelt uz jauno Saeimas un vietējo pašvaldību sasaukumu deputātu kakla.
Tā kā Valsts zemes dienests plānojis īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības maksimāli pielīdzināt tirgus vērtībām, “iesaldētās” vērtības atsaldējot, var iznākt, ka zemes izpirkšana lielai iedzīvotāju daļai, sevišķi Rīgā, nebūs pa kabatai.
“Altum” garantēs pirkumus
Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā, vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sprieda, kā atbalstīt tos iedzīvotājus, kuri naudas trūkuma dēļ nespētu izpirkt zemi.
Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma ar atbalstu varētu nodarboties attīstības finanšu institūcija “Altum”, kas garantētu daļu no zemes izpirkšanai nepieciešamās un komercbankā izsniegtā aizdevuma summas – līdzīgi kā pašlaik garantē aizdevumus daudzbērnu ģimenēm un jaunajiem speciālistiem.
Tāpat joprojām nav skaidrs, kāda būs izpērkamās zemes platība, kas būtu jānosaka vietējai pašvaldībai.
Diemžēl Rīgā, Jūrmalā un citur, kur zemei noteikta ļoti augsta kadastrālā vērtība, pie piespiedu kārtā nomājamās zemes pieķerta klāt liekā platība, kuru konkrētā nama iedzīvotāji nemaz neizmanto.
Tik un tā viņiem jāmaksā par izveidotajiem bērnu rotaļu un sporta laukumiem, autostāvvietām un ielām starp namiem.
Cita starpā komisijas deputāti apsprieda, kam būtu tiesības atpirkt zemi, – dzīvokļu īpašniekiem, kuri par tādiem reģistrēti Zemesgrāmatā, vai arī tiesiskajiem valdītājiem, proti, tiem, kuru dzīvokļu tiesības Zemesgrāmatā joprojām nav reģistrētas.
Saeimas Juridiskā biroja ieskatā tiesības atpirkt būtu tikai dzīvokļu īpašniekiem.
Tomēr deputāti izsprieda, ka izpirkšanas tiesības jādod bez izņēmuma visiem dzīvojamo namu iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka liels privatizēto dzīvokļu skaits joprojām nav reģistrēts Zemesgrāmatā.
Piespiedu dalītais īpašums Latvijā
* Piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzstāvu dzīvojamie nami ar 110 970 dzīvokļiem, kuri atrodas uz 7354 citiem īpašniekiem piederošajiem zemes gabaliem.
* Šo 7354 zemes gabalu kadastrālā vērtība pašlaik svārstās no 130 000 000 līdz 180 000 000 eiro.
* No visiem dzīvojamiem namiem, kuri atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, aptuveni 30% ēku atrodas Rīgā – Purvciemā, Ķengaragā, Pļavniekos, Vecmīlgrāvī, Iļģuciemā un Ziepniekkalnā. Bet daudz ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē – lielajos daudzdzīvokļu māju kvartālos.
Dati: VZD
