Piespiedu nomas izbeigšanu velk garumā 0
Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu, kurš paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības atpirkt zemi zem viņu namiem, izbeidzot šo gadiem ilgušo kroplību, Saeimā otrajā lasījumā, visticamāk, varētu skatīt tikai oktobra pirmajā nedēļā.
Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojekta sagatavošana otrajam lasījumam iestrēga divu stundu garās pārrunās par vairākiem Saeimas juristiem šķietami neskaidriem jautājumiem. Iznākumā likumprojekta tekstam otrajā lasījumā komisija, iespējams, spēs pielikt punktu tikai septembra pēdējā nedēļā.
Jaunais likumprojekts, kuru sagatavojusi Saeimas deputāta Viktora Valaiņa vadītā darba grupa, paredz vairākus atvieglojumus, kuru nebija Tieslietu ministrijas agrāk sagatavotajā likumprojektā, kuru pagājušajā gadā Saeima jau paguva pieņemt pirmajā lasījumā.
Pirmkārt, nebūs noteikts zemes izpirkšanas termiņš.
Otrkārt, ja zemes atpirkšanai nama dzīvokļu īpašnieku vairākums pirmajā reizē nepiekristu, tad pēc gada par to varēs lemt otrreiz.
Treškārt, dzīvokļi, kuru īpašnieki nebūs samaksājuši par zemes izpirkumu, netiks ieķīlāti par labu zemes īpašniekiem uz 10 gadiem.
Ceturtkārt, ar zemes izpirkšanas procedūru saistītos izdevumus dzīvokļu īpašnieku vietā apmaksātu valsts.
Piektkārt, dzīvokļu īpašniekiem, kuri pašlaik spiesti maksāt par zemes nomu, tai summai, kas noteiktu laiku, piemēram, turpmākos piecus vai 10 gadus būtu jāmaksā par zemes izpirkšanu, jābūt uz pusi mazākai nekā pašlaik par zemes nomu maksātajai. Šis maksājuma samazinājums tiktu panākts ar valsts galvojumu zemes izpirkšanai – līdzīgi kā ar valsts un pašvaldību jau īstenoto atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri aizņemas naudu komercbankās daudzstāvu dzīvojamo namu atjaunošanai, kur izdevumi viņiem tiek segti par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts naudu. Vai kā ģimenēm ar bērniem, kurām valsts galvo hipotekārā kredīta pirmo iemaksu mājokļa iegādei. Bankā ņemot kredītu, dzīvoklis nebūtu jāieķīlā.
Kaut arī, kā vakar komisijas sēdē atzina tās vadītājs Sergejs Dolgopolovs, sabiedrībā jau sen ir skaidrs, ko paredz šis likums, Saeimas Juridiskajā birojā uzskata, ka daudz kas tajā vēl būtu jāprecizē.
Saeimas Juridiskā biroja padomniecei Dainai Osei šķiet, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma nosaukums nekam nederot. Tā vietā jaunā likuma būtību precīzāk atklājot Privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes apvienošanas likums.
Viņasprāt, darījumos ar citam īpašniekam piederošo zemi zem daudzdzīvokļu namiem nevarēšot iesaistīties tie iedzīvotāji, kuri nav ierakstījuši dzīvokļu īpašumus Zemesgrāmatā un kuri pašlaik ir tikai to tiesiskie valdītāji. Tos drīkst noslēgt tikai īpašnieki. Tāpat tikai īpašnieki, nevis tiesiskie valdītāji, var aizņemties naudu bankās zemes izpirkšanai. Tā kā maz ticams, ka dzīvokļu tiesiskie valdītāji turpmāk reģistrēs savus īpašumus Zemesgrāmatā, ja to nav izdarījuši agrāk, zemes izpirkšana zem namiem nevarēšot notikt.
Saeimas deputāts Viktors Valainis gan domā, ka tiesības zemes izpirkšanai būtu jādod arī tiem iedzīvotājiem, kuri nav ierakstījuši dzīvokļu īpašumus Zemesgrāmatā. Viņaprāt, uz daudziem Saeimas Juridiskajam birojam neskaidrajiem jautājumiem atbildes darba grupas sanāksmēs jau esot atrastas, tāpēc dažas neskaidrības, par ko divas stundas vēl sprieda komisijā, šķiet pievilktas aiz matiem.
Bet juridiskā padomniece Daina Ose uzskata, ka likumprojektā pašlaik paredzētajā zemes izpirkšanas procedūrā nevarēšot izteikt savu gribu zemes īpašnieki. Zemes izpirkšanas cenu viņu vietā noteikšot valsts – Valsts zemes dienesta personā. Tā kā Valsts zemes dienesta noteiktās izpirkšanas cenas nebūs apstrīdamas, zemes īpašnieku tiesības tikšot aizskartas.
Pēc likumprojektā paredzētā, dzīvokļu īpašnieki izpirktu zemi par tai noteikto kadastrālo vērtību, atsakoties no sākotnēji paredzētā šīs vērtības reizinājuma ar koeficientu 1,18, kas tādējādi to vēl vairāk sadārdzinātu Rīgas dzīvokļu īpašniekiem, ņemot vērā jau tā zemei noteiktās augstās kadastrālās vērtības. Līdz 2020. gadam zemes kadastrālās vērtības gan ir “iesaldētas”. Bet turpmāko divu gadu laikā Valsts zemes dienests sola būtiskas pārmaiņas kadastrālās vērtēšanas sistēmā, maksimāli pielīdzinot kadastrālās vērtības tirgus vērtībām. Tas savukārt nozīmē, ka no 2021. gada, kad pēc jaunā likumprojekta paredzēts uzsākt zemes izpirkšanu, patiesībā zemi iedzīvotāji varēs izpirkt pēc tās tirgus vērtības.
Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne pauda bažas par to, kā zemes īpašnieki, kuriem iekrājušies lieli nekustamā īpašuma nodokļa parādi, spēs nokārtot savas saistības ar pašvaldībām, kuras iekasē šo nodokli. Tāpat neesot skaidrs, vai par saņemto ienākumu viņiem nebūs jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no zemes iegādes un pārdošanas vērtības starpības. Šis nodoklis nav jāmaksā, ja īpašumus atsavina sabiedrības vajadzībām, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu. Bet jaunajā likumprojektā, kas piespiedu zemes nomas vietā paredz piespiedu zemes atsavināšanu, atbrīvojums no nodokļa maksājuma nav paredzēts.
