Piespiedu nomai – piespiedu cenrāži 17
No nākamā gada to varēs noteikt līdz 5% gadā, no 2019. gada – līdz 4%, bet 2020. gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs uzskata, ka šie likuma grozījumi būšot veids, kā mazināt nesamērīgi lielo maksājumu slogu iedzīvotājiem, kuri pret pašu gribu spiesti nomāt zemi zem viņu namiem. Pakāpenisks procentu likmju samazinājums, viņaprāt, pamudināšot zemes īpašniekus pārdot to namu iedzīvotājiem labprātīgi, nevis piespiedu kārtā, kā to paredz komisijai kopš 2015. gada 8. oktobra iesniegtais Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts.
Sergejam Dolgopolovam jautāju, vai plānotā procentu likmju samazināšana nozīmē to, ka komisija vairs neķersies klāt likumprojektam, kas paredz izbeigt šīs kroplīgās piespiedu nomas attiecības. Komisijas priekšsēdētājs atbildēja, ka šī likumprojekta gatavošana netikšot pārtraukta. Pašlaik ar to nodarbojas darba grupa Saeimas deputāta Viktora Valaiņa vadībā.
Viktors Valainis saka, ka jūnijā kādā no komisijas sēdēm viņš ziņošot, cik tālu darba grupa tikusi ar šā likumprojekta sagatavošanu 2. lasījumam Saeimā. Ko secinājusi darba grupa, to Saeimas deputāts pašlaik gan neatklāj.
Kā zināms, šis Tieslietu ministrijā piecus gadus rakstītais un vairākkārt pārrakstītais likumprojekts paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības no 2020. gada izpirkt zemi zem namiem par zemei noteiktā kadastrālā novērtējuma reizinājumu ar koeficientu 1,18. Komisijai tas tika iesniegts 2015. gada 8. oktobrī, paredzot, ka tas būs spēkā jau no šā gada 1. janvāra. Bet aizvadīto gandrīz divu gadu laikā Saeimā tas nav pavirzījies tālāk par 1. lasījumu.
Tāpat Sergejam Dolgopolovam jautāju, vai pēc plānotās procentu likmju samazināšanas neatkārtosies tas pats, kas notika 2009. gadā, kad kāda Izraēlā dzīvojoša ebrejiete Soņa Traube, kura atguvusi viņas dzimtas piederīgajiem savulaik piederējušo zemi Rīgā, ar ietekmīgu advokātu palīdzību apstrīdēja 5% zemes nomas maksas ierobežojumus Satversmes tiesā. Tā atzina tos par nesamērīgiem un neatbilstošiem Satversmē ierakstītajām cilvēka tiesībām izmantot īpašumu, nosakot, ka tie no 2009. gada 1. novembra vairs nav spēkā. Iznākumā Saeima pacēla likmi līdz 6%, vienlaikus uzliekot pienākumu dzīvokļu īpašniekiem maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
Komisijas priekšsēdētājs atbild, ka tā nenotikšot, jo aizvadītajos gados Satversme papildināta ar preambulu, kurā noteikts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, tātad atbildīga arī par tiem iedzīvotājiem, kuri piespiedu kārtā pacietīgi maksā par zemes nomu.
Vai plānotais procentu likmju samazinājums, tāpat plānotā zemes izpirkšana par labu dzīvokļu īpašniekiem atrisinās gadiem ilgušo piespiedu nomas absurdu, ir ļoti jāšaubās.
Pirmkārt, procentu likmju samazinājums ir ar mazu piebildi – strīda gadījumos, tātad tādos, kuri jāizšķir tiesā, kas velkas gadiem ilgi, dzīvokļu īpašnieki joprojām būs spiesti maksāt par zemes nomu. Pašlaik strīda gadījumos tiesā to nosaka 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
Otrkārt, pat samazinātās procentu likmes joprojām būs gana “treknas” un izdevīgas zemes īpašniekiem, tostarp lielajām firmām, kuras to pārpirkušas no īpašuma tiesību atjaunotājiem vai viņu likumīgajiem mantiniekiem.
Piemēram, “Swedbank” likme depozītnoguldījumiem eiro valūtā ir 0,07% gadā, savukārt krājkonta gada procentu likme ir 0,03%. SEB bankā likme noguldījumiem krājkontā eiro valūtā ir 0,01% gadā. Tādējādi pirkt zemi zem daudzdzīvokļu namiem ir un joprojām būs krietni izdevīgāk nekā turēt naudu bankās.
Procentu mazināšana: muļķa mierinājums
Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētājs Klementijs Rancāns: “Saeimā plānotā nomas maksas procentu likmju pakāpeniskā samazināšana ir kārtējā bakstīšanās un muļķa mierinājums. Visticamāk, tas ir veikls priekšvēlēšanu gājiens, melīgs, negodīgs pret iedzīvotāju tūkstošiem, kas neko neatrisina. Vien kārtējo reizi viltīgi tiek manipulēts ar sabiedrības apziņu, apgalvojot, ka dalītā īpašuma lietas tiek sakārtotas. Tāpat neko nedos dzīvokļu īpašniekiem paredzētās zemes izpirkuma tiesības, kuras naudas trūkuma dēļ dzīvokļu īpašnieku lielākā daļa nespēs izmantot. Zeme zem daudzdzīvokļu namiem jāizpērk valstij un pašvaldībām, kas savulaik ar ačgārni īstenoto zemes reformu pilsētās līdz absurdam sagrozīja visu likumdošanas sistēmu šajā jomā. Tikai pēc tam jānosaka cena un noteikumi dzīvokļu īpašniekiem zemes izpirkšanai.”
