Juristi strīdas, risinājums piespiedu nomai attālinās 2
Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts, kurš paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības atpirkt zemi zem viņu namiem un kuru Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau trešo nedēļu pēc kārtas pūlas sagatavot otrajam lasījumam Saeimā, vakar notikušajā komisijas sēdē nogrima kārtējos strīdiņos par zemes atpirkšanas kārtību.
Paguvusi iziet cauri tikai pusei no 49 otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, komisija bija spiesta atlikt likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam vēl par vienu nedēļu.
Saeimas Juridiskā biroja padomnieces Lilita Vilsone un Daina Ose iebilda pret likumprojektā Valsts zemes dienestam paredzēto pienākumu izsūtīt vienam daudzdzīvokļu namam kopēju paziņojumu, kurā būtu redzams, cik katram dzīvokļu īpašniekam būtu jāmaksā par zemi. Tā tiekot pārkāpts Fizisko personu datu aizsardzības likums.
Viņuprāt, šie paziņojumi Valsts zemes dienestam jānosūta katram dzīvokļu īpašniekam atsevišķi.
Turpretī Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska uzskata, ka ar šādu visiem viena nama dzīvokļu īpašniekiem domātu kopīgu paziņojumu likums netiek pārkāpts. Viņasprāt, dzīvokļa īpašniekam tomēr būtu jāzina, cik par zemi jāmaksā viņam un cik viņa kaimiņam par tādas pašas platības dzīvokli.
Turklāt šādi katram dzīvokļu īpašniekam sagatavoti un nosūtīti paziņojumi valstij maksās dārgāk nekā viens kopējs. Arī Saeimas deputāts un likumprojekta galvenais referents Viktors Valainis uzskata, ka viena nama dzīvokļu īpašniekiem nosūtīts kopējs paziņojums neradīs kādam dzīvokļa īpašniekam aizdomas, ka Valsts zemes dienests viņam nepamatoti aprēķinājis lielāku summu nekā kaimiņam par tādas pašas platības dzīvokli.
Bet Saeimas Juridiskā biroja padomnieces nerimās, mēģinot pārliecināt deputātus, ka taisni otrādi – šāds kopējs paziņojums varot izraisīt dzīvokļu īpašnieku strīdus, jo divu vienādi projektētu dzīvokļu platības, ja laika gaitā viens no šiem dzīvokļiem ticis pārbūvēts, varot atšķirties.
Saeimas deputāts un komisijas sekretārs Ainārs Mežulis bija neizpratnē, kāpēc Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas pārstāves ierodas uz komisijas sēdi, iepriekš nevienojoties savā starpā un ievelkot likumprojekta sagatavošanu. Mēģinot pārtraukt juridisko padomnieču iesākto strīdu, deputāts aicināja abas nākt komisijai talkā, sagatavojot visiem pieņemamu likumprojekta redakciju.
Uz to Lilita Vilsone atbildēja, ka viņas neesot cirka princeses, kurām būtu jāatrisina konceptuāli jautājumi, tas esot politiķu pienākums. Saeimas deputāts un komisijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Šulcs atzina, ka nekādi strīdi tagad neizceltos, ja nebūtu 90. gados pieļautās liktenīgās kļūdas, kad bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atdeva zemi, uz kuras padomju varas gados uzbūvēja tūkstošiem daudzstāvu dzīvojamos namus.
Savu sprunguli riteņa spieķos kārtējo reizi mēģināja iemest arī dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pārstāvis Vladimirs Tkačenko, kurš apgalvoja, ka komisijas gatavotais likumprojekts esot kļūdains pašā saknē.
Pēc pašlaik sagatavotā iznāk, ka par zemes atpirkšanu izlemj dzīvokļu īpašnieku vairākums, mazākumā palikušos piespiežot pakļauties vairākuma lēmumam. Katram dzīvokļu īpašniekam pašam jāļauj izlemt – pirkt vai nepirkt zemi.
Uz viņa jautājumu, kas notiks, ja kaut kādu iemeslu dēļ kāds nesamaksās Valsts zemes dienestā viņam aprēķināto summu, Saeimas deputāts Viktors Valainis atbildēja, ka, visticamāk, tad zemes atpirkšanas darījums nenotiks. Zemes īpašniekam būtu jāsaņem visa par zemi Valsts zemes dienestā aprēķinātā summa.
Dzīvokļu īpašnieku pārstāvis atgādināja vēlreiz, ka deputāta Jura Šulca pieminētā savulaik pieļautā kļūda jāizlabo valstij. Pēc viņa teiktā, zeme jāatpērk nevis iedzīvotājiem, bet valstij.
Atbildot viņam, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs sacīja, ka šis likumprojekts, viņaprāt, tomēr dotu iespēju dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi, kuru viņi pašlaik nomā piespiedu kārtā. Un atklāja, ka otrdien, 2. oktobrī, deputāti nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, aicinot valdību atrast visiem pieņemamu risinājumu, kas novērstu kļūdu dalītā īpašuma radīšanā, ko savulaik pieļāvusi valsts.
Vai šādam aicinājumam būs liela nozīme, par to gan jāšaubās, ieskatoties Valsts zemes dienesta datos. Pēc tiem dalītā īpašuma problēma skar 3677 privatizētos daudzdzīvokļu namus, kuros pavisam ir 110 970 dzīvokļi, un 7354 zemes īpašumus. Zemei noteiktā kadastrālā vērtība svārstās no aptuveni 130 līdz 180 miljoniem eiro.
Savukārt tirgus vērtība, par kādu tā būtu jāatpērk, varētu būt vēl par 30 līdz 40% lielāka.
Jāšaubās arī par to, vai komisijā ieilgušo strīdiņu dēļ šai Saeimai vispār izdosies pieņemt šo likumu. Šī sasaukuma deputāti ar šā likuma pieņemšanu var nonākt laika trūkumā, ņemot vērā šā gada 12. aprīlī Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par Satversmei neatbilstošiem atzīti 2017. gada jūnijā Saeimā pieņemtie likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” grozījumi.
Ar tiem 2018. gadā zemes nomas maksu noteiktu līdz pieciem procentiem, 2019. gadā – līdz četriem, bet 2020. gadā – līdz trim procentiem gadā no zemei noteiktās kadastrālās vērtības. Satversmes tiesa atzinusi, ka šāds piespiedu zemes nomas maksas regulējums vairs nebūs spēkā no 2019. gada 1. maija.
Šo nomas maksas apmēru Saeima mēģināja pieregulēt jau 2009. gadā, kad 6% vietā piespiedu zemes nomas maksa tika noteikta 5% apmērā. Bet tikpat nesekmīgi. Arī šis regulējums tika apstrīdēts Satversmes tiesā, kas to tāpat atzina par neatbilstošu Satversmei.
Šonedēļ notikušajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļu apakškomisijas sēdē izskanēja, ka valsts varētu vispār atteikties noteikt jebkādus “griestus” zemes nomas maksas apmēram.
