Foto – Dainis Bušmanis

– Nu tad mēs varam iet uz otru variantu, ka paliek ļoti centralizētas valsts funkcijas.

– Bet varbūt jāpalielina pašvaldībām piešķiramā nodokļa daļa?

– Ja nonākam pie tā, ka maina pašvaldību ieņēmumu bāzi, kas cieši saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldībai paredzot arī citas funkcijas, iespējams, tas arī varētu būt labs iznākums mūsu piedāvātajām izmaiņām.

– Tikai diemžēl neviens par to nevēlas runāt. Tieši tāpēc jau izdomāja tādu “solidaritātes nodokli”, kas mākslīgi uzkabināts sociālajam nodoklim. Pēc būtības tam būtu jābūt pie ienākuma nodokļa, bet tad 80% ieņēmumu aiziet pašvaldībām.

– Arī taisnība.

Ģ. Zvirbulis: – Pēc pēdējās reformas vairāk dzirdēts par apvienoto novadu vēlmi atdalīties. Tas pats minētais Mērsraga un Rojas gadījums. Bet vai ir arī bijusi brīvprātīga vēlme apvienoties? Un vai vispār likumā ir paredzēta iespēja pašvaldībām iet šo brīvprātīgās apvienošanās ceļu?

– Diskusijas Saeimā par šo jautājumu notiek daudz un ilgi. Tur ir dažas tehniskas un juridiskas lietas, ko vajadzētu atrisināt. Katrā ziņā, ja būs vēlme brīvprātīgi apvienoties, tad mēs juridiskās problēmas atrisināsim, bet praksē šādi gadījumi nav īpaši bieži. Ir gan informācija, ka par apvienošanos domā Smiltene un Ape.

Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, esmu novērojis, ka lielās pilsētas nebūt nevēlas, lai tām pievienotu lauku teritorijas, par kurām pēc tam būtu jārūpējas.

I. Bušmanis: – Bet kādēļ tad lauku teritorijas nevēlas pievienoties pilsētām, ja jau tur būtu augstāki ienākumi?

– Kā kurā gadījumā. Ir ļoti daudz vēsturisku, kulturālu un subjektīvu aspektu.

– Iepriekšējās reformas laikā pašvaldības par apvienošanos saņēma īpašu finansiālu atbalstu. Vai tagad arī plānojat kādus uzpirkšanas “burkānus”?

– Par “burkānu” arī jādiskutē. Bet vispirms koalīcijā jāpanāk izšķiršanās par galveno virzienu – vai ejam uz juridiski nodalītām teritorijām vai sadarbības reģioniem. Tālāk jau procesa gaitā varētu atrisināt nākamos jautājumus.

Ģ. Zvirbulis: – Kāds ir jūsu redzējums par tā sauktajām otrā līmeņa pašvaldībām? Vai tādas vairs maz būs nepieciešamas?

– Mēs savā piedāvājumā tādas neparedzam. Arī es personīgi neredzu pēc tām nepieciešamību. Ja veidojam lielus novadus, tad vairs nebūtu jēgas virs tiem būvēt kādus apriņķus.

– Un kā jūsu skatījumā sevi ir attaisnojuši pieci plānošanas reģioni?

– Pašlaik veicam izvērtējumu un ziņosim par to valdībā. Taču jau tagad redzam, cik tie ir dažādi. Piemēram, Zemgales plānošanas reģionā Jelgava salikta kopā ar Jēkabpili, kaut pa taisno nemaz nav iespējams no vienas uz otru aizbraukt. Šīm pašvaldībām ir pilnīgi dažādas intereses un ļoti atšķirīgs problēmu loks. Ja skatāmies uz Latgales attīstību, tad tur iezīmējušies divi nacionālie reģionālie centri – Daugavpils un Rēzekne. Katrā ir augstskolas, katrā ir attīstība. Limbažu bijušais rajons kopā ar Ogri ir Lielrīgas reģionā, bet Vidzemes centrs atbīdījies kaut kur ap Gulbeni.

Manuprāt, plānošanas reģionos lēmumu pieņemšana, piedaloties lielām un mazām pašvaldībām, varētu būt sarežģīta. Turklāt tiem nav arī pietiekama finanšu bāze. Savulaik šie reģioni tapa kā zināms aizvietojums rajonu pašvaldībām. Domāju, ka daļa šo funkciju varētu atgriezties pie viena līmeņa pašvaldībām, bet citu daļu varētu pārņemt valsts, kā jau tika izdarīts ar sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu.

– Vai joprojām aktuāla ir iecere pāriet no pieciem plānošanas reģioniem uz deviņiem?

– Ja mēs pieņemsim lēmumu turpināt administratīvi teritoriālo reformu, tad šāds priekšlikums nebūtu vajadzīgs. Ja reforma tomēr netiek turpināta, tad patiešām būtu jāatgriežas pie diskusijas par pāreju 
uz deviņiem plānošanas 
reģioniem.

– Varbūt iedzīvotāji jautājumā par novadu apvienošanu varētu paust savu viedokli nepastarpināti? Šajā sakarā – kā beidzās stāsts ar bijušā VARAM ministra Edmunda Sprūdža iecerētajiem pašvaldību referendumiem?

– Diskusijas Saeimā ir bijušas. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šādi pašvaldību referendumi vismaz pašreiz nav nepieciešami vai arī ļoti stingri jānosaka, par ko tos var rīkot.

– Noslēgumā vēlētos dzirdēt jūsu viedokli par pašvaldību avīzēm. Ir viedoklis, ka šie izdevumi būtībā ir konkrētās pašvaldības vadošo politiķu nostājas propaganda par nodokļu maksātāju naudu. Turklāt kropļo mediju tirgu, jo daudzviet šie izdevumi piedāvā arī reklāmas laukumus. Kāds būtu jūsu redzējums? Vai VARAM gatavojas šeit ko darīt?

– Pašvaldībām savi iedzīvotāji ir jāinformē, tās pašas var izvēlēties labāko formu, kā to darīt – ar interneta mājaslapām vai drukātiem izdevumiem. Taču tie nedrīkstētu kļūt par reklāmas un peļņas avotu. Tāpat jāvērtē jautājums par opozīcijas iespējām paust savu viedokli.