– Sākot pildīt ministra amata pienākumus, jūs intervijā “Latvijas Avīzei” kā pirmo savas darbības punktu uzsvērāt visas teritorijas vienmērīgu attīstību. Vai ar šo jauno koncepciju, koncentrējot pašvaldības vēl lielākos centros, jūs nenonākat pretrunā ar sākotnēji pausto? 12
– Vērojot tendences, diskutējot ar pašvaldību vadītājiem, izvērtējot pētījumus, kas šopavasar nonāca mūsu rīcībā, varam secināt – ja patiešām vēlamies, lai reģionos notiktu attīstība, jāveido vietējie atbalsta centri. Plus izmantojot modernās tehnoloģijas, cilvēkiem būs iespēja palikt laukos un strādāt ne vien lauksaimniecībā vai mežkopībā, bet arī citās nozarēs vai arī attīstīt savu biznesu. Mums ir ļoti daudz šādu labu piemēru. Kaut vai “Mežvidu” siltumnīcu komplekss, kas ir viens no labākajiem valstī. Viņiem arī nepieciešamas spēcīgas pašvaldības, ar ko sadarboties.
Iedomāsimies situāciju, ka uzņēmējam jāpieņem lēmums, kur veidot ražotni. Ja viena pašvaldība nāk ar skaidri saprotamu kapacitāti – tur ir būvvalde, skaidra sabiedriskā transporta attīstības stratēģija un tamlīdzīgi –, bet otrā ir tikai sākumskola un bibliotēka, tad diezgan skaidrs, kādu izvēli viņš izdarīs.
– Iedomāsimies cilvēku, kurš pašlaik dzīvo kādā novadā, kurš pēc jūsu plāniem 2021. gadā tiks iekļauts lielākā novadā. Kas mainīsies šā cilvēka dzīvē?
– Pirmkārt, mazāka daļa no viņa maksātajiem nodokļiem tiks tērēta administratīviem izdevumiem, bet vairāk varēs novirzīt dažādiem attīstības projektiem, izglītībai, veselībai, sabiedriskajam transportam.
Jā, iespējams, novada centrs būs par kādiem 10 – 15 kilometriem tālāk, bet ar mūsdienu transporta lietošanas paradumiem tam vairs nav izšķirošas nozīmes. Ja cilvēkam ir personīgais auto, tad šāda starpība nav būtiska. Mēs arī darām visu, lai ieviestu e-pakalpojumus. Valsts un struktūrfondu kopējais finansējums 150 miljonu eiro apmērā ir vērsts uz to, lai valsts un pašvaldības varētu šos e-pakalpojumus sniegt un cilvēkiem samazinātos nepieciešamība formalitāšu kārtošanai personīgi braukt uz novada centru. Mūsu mērķis ir, lai praktiski visi uzņēmumi un pēc iespējas vairāk iedzīvotāju šajā plānošanas periodā pārietu uz e–vidi.
Ģ. Zvirbulis: – Paskatoties jūsu piedāvāto iedalījumu 49 + 9, varam redzēt, ka daudzviet tiek apvienots novads, kas pašvaldību izlīdzināšanas fondā atrodas saņēmēju galā, ar vēl lielāku saņēmēju. Jūs cerat, ka no diviem negatīvajiem sanāks viens pozitīvais? Vai nebaidāties, ka beigās sanāks vienkārši liels un tikpat nevarīgs veidojums, kas tāpat būs jāuztur par fonda līdzekļiem?
– Esmu drošs, ka diezgan ātri varēs just sinerģijas efektu – varēs ietaupīt uz administratīvajām izmaksām. Tāpat ļoti daudzi jautājumi saistīti ar starppašvaldību norēķiniem – par izglītības jautājumiem, par bērnudārzu. Diemžēl netrūkst piemēru, kad pašvaldības atsakās no virknes savu patstāvīgo funkciju, kas tām uzdotas likumā, un deleģē tās citām pašvaldībām. Piemēram, pedagoģiski medicīniskās komisijas nav izveidotas 67 pašvaldībās, civilās aizsardzības jautājumi nav visās. Veselības aprūpi pašvaldības mēģina risināt kā nu kur, pa vairākām kopā veidojot reģionālās slimnīcas.
