I. Bušmanis: – Būtiski ir ne tikai saņemt lielu naudu, bet arī to lietderīgi izlietot. Vai jūs savā vērtējumā redzat, ka tur, kur ir daudz ieguldīts, var just arī kādu ekonomisku atdevi? Un vai tīri politiski izvēlētie attīstības centri patiešām ir pelnījuši šo statusu? 12
– Ir patiešām grūti novilkt robežu starp izvēlētajiem attīstības centriem un citām vietām, kas attīstās. Piemēram, kas tad ir svarīgāks – Limbaži vai Salacgrīva, Smiltene vai Valka. Diemžēl redzam, ka visa ekonomiskā izaugsme, demogrāfijas pieaugums un tamlīdzīgi koncentrējas ap Rīgu, Pierīgu, Jūrmalu un vēl Ventspili. Pārējos reģionos iedzīvotāju skaits samazinās un precīza sasaiste starp ieguldītajiem resursiem un rezultātu izaugsmi ne vienmēr korelējas.
Ja paskatāmies skaitļos, tad tādām lielajām pilsētām kā Liepāja, Jelgava, Jēkabpils, Daugavpils un Rēzekne kopējie ieņēmumi ir mazāki nekā apkārt esošajiem reģioniem. Ja nacionālās nozīmes attīstības centri izlīdzināšanas fondā ir pie saņēmējiem, tad kaut kas šajā sistēmā acīm redzami nav kārtībā. Vienkāršāk būtu nedarīt neko, bet mēs taču vēlamies, lai attīstās visa Latvija, nevis tikai Rīga.
Vienlaikus mēs redzam, ka strauji mainās ekonomiskie paradumi. Lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits nav un vairs nekad nebūs tāds, kāds bija kolhozu laikā vai vēl senāk. Lai šie novadi nepaliktu vispār bez cilvēkiem, ir svarīgi palīdzēt attīstīties tiem centriem, kas ir reģionos. Agrāk cilvēks devās uz darbu 20 kilometrus no savas viensētas, bet tagad viņš to pašu attālumu brauc no pilsētas, kur var saņemt bērnudārzu, skolu, veikalu, kultūras iespējas.
– Starp citu, kā jūs prognozējat, cik 21. gadsimta Latvijā vispār laukos būs cilvēku?
– Šīs prognozes lielā mērā atkarīgas no uzņēmējdarbības attīstības un tā, kā veiksies ar būtisku investoru piesaisti. Ir labi piemēri, bet skaidrs, ka lauksaimnieciskā ražošana ir būtiski mainījusies. Ja viens cilvēks ar atbilstošu tehniku var apstrādāt simtiem vai tūkstošiem hektāru, tad nav ekonomiski pamatoti runāt par 30 – 40 hektāru saimniecībām kā agrārās reformas laikā. Skaidrs, ka nodarbināto skaits lauksaimniecībā samazināsies, tādēļ jādomā par alternatīviem nodarbinātības veidiem – padziļinātas lauksaimniecības produktu pārstrādes vai rūpniecības objektiem.
