Piespiedīs studēt svešvalodās 20
Augstskolas ir autonomas, tāpēc tām dodama pilnīgi brīva izvēle, kādā valodā organizēt studijas un kārtot lietvedību. Pat tik radikāls viedoklis vakar izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika spriests par iespējamiem grozījumiem Augstskolu likumā. Visasākā domu apmaiņa izraisījās par to, vai augstskolām būtu jāļauj savā darbībā plašāk izmantot svešvalodas.
Jau pirms dažiem mēnešiem minētajā Saeimas komisijā aktualizējās diskusija par svešvalodu lietošanu valsts augstskolās. Komisijas darba grupa jau ilgāku laiku bija spriedusi, kādas izmaiņas vajadzīgas Augstskolu likumā, un bija sadzirdējusi augstskolu vēlmi plašāk pavērt durvis svešvalodām. Tobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas nepauda atbalstu darba grupas idejām. Jau šobrīd likums ļauj daļu studiju programmu īstenot svešvalodās, savukārt citās iespējams citu Eiropas Savienības (ES) valstu valodās veidot vienu piektdaļu studiju kursu. Daļa augstskolu neizmanto pat to brīvību studiju valodas izvēlē, ko likums pieļauj, tātad nav vajadzības svešvalodu lietojumu vēl vairāk liberalizēt, gada sākumā teica gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Tomēr ministrs solīja rīkoties, lai augstskolām būtu vieglāk piesaistīt viesprofesorus un studentiem daļa studiju kursu būtu jāapgūst svešvalodās. Tādējādi studenti labāk apgūtu svešvalodas. Vakar Saeimas deputātiem priekšā liktais dokuments liecina, ka arī K. Šadurskis secinājis: likums jālabo svešvalodām par labu. IZM tagad ierosina Augstskolu likumā noteikt, ka ES valstu valodās var īstenot pat vienu trešdaļu studiju kursa. Grozījumus pavadošajā anotācijā teikts: tā kā privātās augstskolas brīvāk var izmantot svešvalodas, tās esot labvēlīgākā situācijā nekā valsts augstskolas.
IZM ieteiktie grozījumi paredz, ka valdība pat noteiks studiju programmas, kurās būs minimālais kredītpunktu apjoms, kas īstenojams ES valodās. Tātad tās augstskolas, kas to vēl nedara, piespiedīs vismaz daļu studiju kursu pasniegt svešvalodās. Šis regulējums attiektos arī uz privātajām augstskolām.
Ministrija iesaka arī nedaudz mainīt regulējumu attiecībā uz viesprofesoriem. Šobrīd likumā noteikts, ka viesprofesori nevar piedalīties augstskolas vēlēto institūciju darbībā, bet IZM ierosina šo regulējumu mīkstināt, nosakot, ka ārvalstnieki nevar piedalīties tikai satversmes sapulces, senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas darbā. Pret to iebilda Latvijas Universitātes prorektore, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”), vaicājot, cik gan lietderīga būs viesprofesoru līdzdalība, piemēram, fakultāšu padomēs, ja viņi nesapratīs latviešu valodu.
I. Druvietes iebildumi savukārt nokaitināja citu “Vienotības” pārstāvi – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Ilzi Viņķeli –, kura uzskata, ka līdzšinējā plašā valsts valodas loma augstskolu darbā un ierobežojumi viesprofesoriem veicina Latvijas augstskolu izolacionismu. “Dievs pasarg, ka tik ārvalstnieks neievazājas kādā vēlētā augstskolas institūcijā!” viņa ironizēja. “Kādus draudus gan tas radīs?”
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš atzina: valodas jautājumos jābūt uzmanīgiem un “nevajadzētu demonizēt visus latviešu valodas aizstāvjus”. Viņš iebilda arī pret Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras ierosinājumu no Augstskolu likuma vispār izņemt sadaļu, kas regulē valsts valodas lietojumu. M. Baltiņš teica: tad jau pat lietvedība augstskolās varēs būt svešvalodā un tas nu nebūtu pareizi. Arī Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Ingūna Rībena piemetināja: zinot, cik ātri latvieši pāriet uz svešvalodu lietošanu, tikko klāt ir kāds ārzemnieks, valodu grožus nedrīkst laist vaļā.
I. Viņķele atzina, ka vienprātību šajā jautājumā komisijā neizdosies rast, tomēr diskusijas jāturpina. Viņa cer, ka līdz vasaras pārtraukumam 1. lasījumā izmaiņas Augstskolu likumā Saeimai vajadzētu pieņemt.
