Vai pašvaldība var piespiest pieslēgties pilsētas kanalizācijai? 0
Vai pašvaldība var piespiest pievienoties centralizētajai pilsētas kanalizācijai? Pašlaik mums ir septiķis, dzīvojam pilsētā. Mums nav līdzekļu, lai izbūvētu citu kanalizācijas sistēmu, arī par pievienošanos par ES līdzekļiem ierīkotajai kanalizācijai ir jāmaksā. Tāpat droši vien uzliks augstus tarifus par to. Vai tiešām nav citu risinājumu? LĪVA LĪVĀNOS
VARAM Vides aizsardzības departamenta ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe skaidro: “Pašlaik tiesību aktos nav ietverta vispārēja prasība obligāti ierīkot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Tomēr Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums dod tiesības pašvaldībām teritorijas plānojumā noteikt tādas apbūves teritorijas, kurās jāierīko centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas.”
Pašvaldībai ir tiesības izdot apbūves noteikumus šādās teritorijās.
Eiropas Savienības regulas paredz lielāku valsts un pašvaldības kontroli pār individuālajām kanalizācijas sistēmām, tāpēc ir ieviests mehānisms, kā nākotnē tiks kontrolēta individuālo kanalizācijas sistēmas ierīkošana, lietošana un apkope.
Pieaugs izmaksas?
Privātmāju īpašniekiem ir izvēles iespējas – pievienoties centrālajai kanalizācijai vai ierīkot savu sistēmu. Lai atrastu konkrētajai apdzīvotajai vietai un privātmājai labāko risinājumu, jāņem vērā gruntsūdens dziļuma līmenis, teritorijas apdzīvotība un gruntsūdens pasargātība.
Centralizētās kanalizācijas pluss ir tās lietošanas ērtums, jo pašam nav jāveic apkope un jāorganizē notekūdeņu izvešana. Mīnuss ir daudz lielākās izmaksas. Izdevumi privātmājas īpašniekam būs tādi paši kā daudzdzīvokļu namos – tiks uzstādīts ūdens skaitītājs un katru mēnesi izrakstīts rēķins par izlietoto ūdens daudzumu.
Pašiem savs septiķis
Jāņem vērā, ka pilsētu teritorijās ir noteiktas prasības tiem notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas risinājumiem, kuros neizmanto pieslēgumu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem.
Ja privātmāju īpašnieks ierīko septiķi – rūpnieciski ražotu vai individuāli izgatavotu tvertni ar divām vai vairākām kamerām cilvēka radīto notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai ar pārplūdi vidē pēc nostādināšanas, tā izmantošanai ir savas prasības.
“Uz septiķiem attiecas prasība notekūdeņus vidē novadīt tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu – filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts-grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un akām, niedru laukiem,” atgādina Iveta Teibe.
Filtrācijas sistēmas ierīkošanu paredz būvnormatīvi, tas sīki aprakstīts būvnormatīvā LBN 223-15 Kanalizācijas būves. Tāpat septiķa kamerās uzkrājušies nosēdumi ik pa laikam jāizsūknē un jānodod asenizatoram.
Nosēdumu izvešanas biežumu nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos.
Vairākumā gadījumu pašvaldības paredz, ka tas jādara ne retāk kā vienu reizi gadā. Noteikumi liek saglabāt šādu darījumu apliecinošus dokumentus divus gadus un pārliecināties, ka nosēdumi nesatur tādus piemaisījumus, kā dēļ asenizators tos nespētu pieņemt. Attaisnojuma dokumenti jāuzglabā, lai varētu apliecināt, ka nosēdumi regulāri tiek izvesti.
Septiķis lielākoties ir sadalīts trīs daļās un strādā pēc daļiņu nosēšanās principa – pirmās un otrās tvertnes lejasdaļā nosēžas cietās daļiņas, bet pārējais ūdens aiztek tālāk uz filtrēšanu, no kurienes tiek aizvadīts gruntī. Septiķa ūdens nekādā gadījumā nedrīkst ieplūst publiskajās ūdenstilpēs.
Septiķi piemēroti vietām, kur gruntsūdeņi atrodas diezgan dziļi un ir labi pasargāti.
Cieto daļiņu nogulsnes no septiķa jāizsūknē tikai 1–2 reizes gadā, tāpēc šim kanalizācijas veidam ir zema pašizmaksa. Taču notekūdeņu attīrīšana caur septiķi ir tikai daļēja, tāpēc to nevar uzstādīt blīvi apdzīvotās vietās. Iespējams, ka pilsētā tuvākajos gados privātmāju īpašniekiem septiķi pašvaldība vairs neļaus izmantot vai liks to pārbūvēt (tas jāskatās katras pašvaldības saistošajos noteikumos). Tad risinājums ir krājtvertne vai bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas sistēma.
Prasības krājtvertnei
Ja izmanto notekūdeņu krājtvertni, kurā uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi, mājas īpašniekam jānodrošina, lai krājtvertne ir hermētiska un tiek iztukšota regulāri, nepieļaujot notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamas smakas izplatīšanos apkārtējā vidē.
Krājtvertnei ir vairāki būtiski plusi – to var izmantot blīvi apdzīvotās teritorijās, tā piemērota vietām, kur gruntsūdens ir vāji pasargāts un filtru būvniecība ir aizliegta.
Šis ir labs risinājums mājsaimniecībai ar nelieliem notekūdeņu apjomiem, jo tvertne regulāri jāiztukšo. Ir asenizatori, kas prasa noteiktu summu par tvertnes iztukšošanu, tāpēc izdevīgāk, ja ir lielāka tvertne, kas retāk jāiztukšo.
Savukārt jo lielāka pati tvertne, jo tā dārgāka, un arī uzstādīšana izmaksās vairāk, bet tas ir vienreizējs maksājums. Šis kanalizācijas veids nav izdevīgs, ja mājsaimniecībā ir daudz iedzīvotāju un liels notekūdeņu apjoms, jo rezervuārs būs bieži jāiztukšo.
Attīrīšanu uztic baktērijām
Nedaudz pārbūvējot un uzlabojot, vecajos septiķos iespējams uzstādīt bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kurā notekūdeņus attīra baktērijas un mikroorganismi. Tie pārtiek no organiskajām vielām kanalizācijā un notekūdeņos.
Šai attīrīšanas sistēmai ir vairākas priekšrocības.
To var izmantot apdzīvotās vietās, kur gruntsūdeņi ir vāji pasargāti, un tas ir videi draudzīgs risinājums. Bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas sistēma nerada smaku, tāpēc piemērota arī blīvi apdzīvotās vietās. Finansiāli ilgtermiņā tas ir izdevīgs risinājums, jo apkope jāveic reti. Lai sistēma darbotos, nepieciešama elektrība, bet kopējais patēriņš nav liels.
Pirms slēdz līgumu par sistēmas ierīkošanu, ieteicams lūgt uzņēmumam uzrādīt iekārtas CE marķējumu, kas apliecina, ka tai veikti nepieciešamie kvalitātes testi. Tas būtiski tādēļ, lai vēlāk marķējumu varētu uzrādīt kontrolējošajām iestādēm.
Vēl pusotra gada
Iveta Teibe atgādina: “MK noteikumi paredz, ka īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jānodrošina septiķa atbilstība normatīvo aktu prasībām ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Pašvaldībām ir dotas pilnvaras saistošajos noteikumos noteikt decentralizēto kanalizācijas sistēmu, arī septiķu, uzraudzības un kontroles kārtību.”
Atsevišķas pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzējušas: ja pēc šā datuma tiks konstatēta decentralizētās kanalizācijas sistēmas neatbilstība MK noteikumu prasībām, kontrolējošās iestādes būs tiesīgas prasīt privātmājas īpašniekam to remontēt, pārbūvēt vai ierīkot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
