Pieskatām viens otru 0
Un kāda ir iedzīvotāju sociālā atbildība? Ja redzam līdzcilvēku darām kaut ko potenciāli bīstamu, vai viņam aizrādīsim? Pētījums apstiprina, ka lielākā daļa tomēr neiejauktos, ja vien situācija nebūtu pavisam bīstama. “Uzskatu, ka aizrādīt vajadzētu vienmēr, jo negadījumus nav iespējams paredzēt. Protams, jāmāk aizrādīt tā, lai nerodas konflikts. Pat ja ir pretreakcija, tas nenozīmē, ka otrs neņems vērā teikto,” pārdomās dalās Ivars Austers.
Teātrī reti kurš atļaujas izmantot telefonu, jo zina, ka saņems citu skatītāju nosodījumu. “Esmu redzējis, kā operas kulminācijas brīdī, kad skatītāji aiztur elpu, kādai dāmai iezvanās telefons. Tā vietā, lai pēc iespējas ātrāk to apklusinātu, viņa sāk runāt ar zvanītāju. Blakussēdētājs sašutumā mēģina izraut telefonu no kundzes rokām, bet viņa, iekrampējusies tajā, nelaiž vaļā. Ja telefonu izdotos izraut no rokām, tas visdrīzāk tiktu sašķaidīts. Tas ir ekstrēms gadījums, piemērs, kā nevajadzētu rīkoties nevienai pusei. Patiesība ir kaut kur pa vidu,” uzskata speciālists. Tas pats attiecas uz ierīču izmantošanu dzelzceļa tuvumā.
Mūsu eksperts:
IVARS AUSTERS, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā
