Uzbraucam līdz Kristus statujas pakājei. Lai nokļūtu tuvāk pie paša tēla pamatnes, jāpērk ieejas biļete un jākāpj pa speciāli izveidotiem pakāpieniem augšup. Nokļūstam statujas pakājē un skatu laukumā, no kura paveras panorāma uz Rio pilsētu, balto smilšu pludmalēm, līčiem ar jahtām un motorlaivām, skatu uz Pans di Asukara kalnu. No šejienes redzams arī milzīgais futbola stadions. Šoreiz laika apstākļi nav sevišķi vēlīgi, un, kā jau ziemas mēnešos raksturīgi, mūs pārsteidz miglaina un lietaina diena. 0
Lai varētu teikt, ka būts vissvarīgākajos Rio pakalnos, jāuzkāpj arī Pans di Asukara kalnā. Šis slavenais klints veidojums atrodas Gvanabara līcī virs pussalas Atlantijas okeānā, 396 m virs jūras līmeņa. Atrodamas vairākas versijas par nosaukuma izcelsmi. Vispazīstamākā no tām vēsta, ka formas dēļ tas atgādina smalkmaizīti, kādas varēja iegādāties 19. gadsimtā. Otrs izskaidrojums, ka “pan – uh – acuqua” guarani indiāņu valodā nozīmē “augstā virsotne”. Starp Urkas un Pans di Asukara klintīm izveidota gaisa tramvaja līnija, kas stiepjas vairāk nekā kilometra garumā. Ar gaisa tramvaju arī dodamies uz slaveno kalnu.
Augšup pa porcelāna kāpnēm
Dodoties ekskursijā pa Rio, vieni no svarīgākajiem apskates objektiem noteikti ir Selarona kāpnes un Sansebastjana katedrāle.
Slavenās Selarona kāpnes atrodas Riodežaneiro Svētās Terēzes kvartālā. Tās veidojis čīliešu mākslinieks Jorge Selarons. 1990. gadā viņš sāka kāpņu veidošanu mozaīkas tehnikā no krāsainām keramikas plāksnītēm. Kāpnes ir 125 metrus garas, un tās veido 215 pakāpieni. Selarona darbs tika iesvētīts 1994. gadā kā dāvana Rio pilsētai pasaules futbola čempionāta laikā. Kāpnes laika gaitā ieguva nacionālu un internacionālu popularitāti un pārmainīja kvartāla seju, kļūstot par pilsētas mākslinieciskās un bohēmas kvartāla daļu, kā arī par vienu no tūristu visvairāk apmeklētajām vietām Rio. Žurnāls “National Geographic” tās atzina par lielāko viena cilvēka darināto skulptūru. 2005. gadā kāpnes ieguva vēstures pieminekļa statusu. Te filmētas daudzas reklāmas un videoklipi.
Kāpnes veidotas no vairāk nekā diviem tūkstošiem keramikas plāksnīšu, kuras atveduši vairāk nekā 60 pasaules valstu tūristi. Ir arī plāksnīte no Rīgas, ko mums diemžēl neizdevās atrast. Ik pēc laika mākslinieks tās atjaunojis, pasargājot no nolietošanās un bojājumiem. Lai segtu kāpņu veidošanas izdevumus, mākslinieks radījis vairāk nekā 25 tūkstošus gleznu ar sievietēm grūtniecēm. 2013. gada janvārī mākslinieks tika atrasts miris nenoskaidrotos apstākļos tajā pašā Svētās Terēzes kvartālā.
Sansebastjana katedrāle, iespējams, ir viena no dīvainākajām jebkad redzētajām modernā laikmeta baznīcām. Sākumā grūti pat noticēt, ka tā ir baznīca, jo rodas vēlme tajā iebraukt kā auto stāvvietā, kurai tā arī visvairāk līdzinās. Katedrāli, kas pārsteidz ar savu futūristisko veidolu un atgādina milzu skudru pūzni vai gigantisku auto stāvvietu, veidojis arhitekts Edgars de Oliveira. Iedvesmodamies no Jukatanas piramīdām Meksikā, tā atspoguļo pazīstamo maiju kultūras konstrukciju futūristisko versiju. Katedrāle tika iesvētīta 1975. gadā vēl pirms tās pabeigšanas. Tā veidota konusa formā, ar nogrieztu jumta daļu, slejas 75 metru augstumā, un tās diametrs ir 96 metri. Vienlaikus tā spēj uzņemt 20 tūkstošus cilvēku. Katedrālei ir četras durvis kā milzu mutes, atgādinot ieeju siena šķūnī. Tās iekšienē neatradīsiet baznīcām raksturīgās kolonnas. Konusa griestus rotā četri caurspīdīgi logi, kas izvietoti krusta formā un ļauj redzēt debesis un ieplūst gaismai. Logu vitrāžas saistītas ar Bībeles tematiku. Durvis veidotas no 48 bronzas plāksnēm, arī atspoguļojot Bībeles ainas.
Romantiska atpūta Bridžitas Bardo stilā
Ceļā no Riodežaneiro pavadām apmēram sešas stundas satiksmes autobusā, līdz nonākam Buziosā. Šī ir viena no tūristu visiecienītākajām kūrortpilsētām Brazīlijā. Te var baudīt atpūtu vairāk nekā 20 pludmalēs ar baltām smiltīm, caurspīdīgi zilu ūdeni, kurš peldēšanai patīkamā temperatūrā saglabājas visu gadu. Buziosas galvenajā pludmalē Armacao atrodas aktrises Bridžitas Bardo skulptūra, kuru veidojusi māksliniece Kristīna Mota. Buziosa ieguva popularitāti tieši 20. gs. 60. gados, kad Bridžita Bardo šeit ieradās brīvdienās ar savu mīļāko – brazīlieti Bobu Zaguri. Iespējams, aktrise šeit nebūt neuzturējās ilgu laiku, bet šis fakts ir bijis pietiekams, lai radītu ap sevi mītus un leģendas, un, protams, iemeslu biznesam. Katrā suvenīru veikalā varat iegādāties slavenās aktrises attēlus un statuetes. Pilsētā pat izveidots neliels kinoteātris, kurš nosaukts dīvas vārdā. Pilsētas pludmales līcī starp zvejnieku laivām trīs zvejnieki velk smagus zvejas tīklus – tā ir Kristīnas Motes veidotā skulptūra ūdenī. Skulptūra organiski iekļaujas kolorītajā vidē, kā arī vizuāli un saturiski papildina zvejnieku ikdienai raksturīgo ainavu.
Noliekam mantas viesnīcā, kas nosaukta Dona Kihota vārdā, un dodamies izpētīt nelielo pilsētiņu un piekrastes līcīšus. Pateicoties 1979. gadā izdotam likumam, Buziosai piemīt vienojošs arhitektūras stils, neviena no ēkām nedrīkst pārsniegt divu stāvu augstumu. Buziosa ir viegli izstaigājama kājām, un tā vien šķiet, ka tajā vairāk par šopingu, gozēšanos saulē un nakts uzdzīvi neko vairāk neatradīsiet. Paradoksāli, taču ziemas sezonā, kura te ir no jūnija līdz augustam, ir iespējama visnotaļ mierīga un rēna atpūta un pat nošķirtība. Arī dienas, kurās gaisa temperatūra var sasniegt pat 26 grādus, ne vienmēr ir indīgi saulainas, var uznākt negaidītas tropiska lietus šaltis.
Pilsēta dienā un naktī ir krasi atšķirīga. Dienā tā ir pieklusināta un aizmigusi, pat tukša, jo saulainajās stundās visa dzīve noris pludmalēs. Naktī dzīve kūsā un vilina izklaides vietās un restorānos.
