Piesārņota nafta – Krievijas kļūme vai politiskais ierocis? 1
Pa Krievijas cauruļvadu “Družba” vairākās Eiropas valstīs nonākusi piesārņota nafta, liekot naftas pārstrādes rūpnīcām pārtraukt darbu un meklēt citus naftas piegādes avotus. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis sašutumu par notikušo, taču dažos Eiropas medijos izteikti pieņēmumi, ka Kremlis varētu būt apzināti izmantojis šo saimniecisko kļūmi kā politisku ieroci.
Piesārņotā “Draudzība”
Vēl padomju laikā uzbūvēto cauruļvadu no naftas atradnēm Rietumsibīrijā līdz naftas pārstrādes rūpnīcām Vācijas pilsētās Loinā un Švetā, kā arī Horvātijas pilsētā Rijekā, sauc “Družba” (“Draudzība”), taču šodien tas ir kļuvis par strīdu iemeslu, atzīmē vācu izdevums “Handelsblatt”.
Pa cauruļvadu pārsūknēti miljoniem tonnu piesārņotas naftas, liekot slēgt pārstrādes rūpnīcas un meklēt citus naftas piegādes avotus.
Pēc Krievijas laikraksta “Kommersant” datiem, cauruļvadā piesārņoti aptuveni pieci miljoni tonnu naftas 2,6 miljardu dolāru vērtībā. Eksperti uzskata, ka pa cauruļvada posmu Baltkrievijas teritorijā pārsūknēti 850 tūkstoši tonnu piesārņotās naftas, bet caur posmu Ukrainas teritorijā – 1,8 miljoni tonnu.
Rūpnīca Loinā gadā pārstrādā vairāk nekā 11 miljonus tonnu naftas un apgādā ar benzīnu un dīzeļdegvielu aptuveni 1300 degvielas uzpildes staciju. “Gadījumā, ja Krievijai neizdosies ātri attīrīt cauruļvadu un atsākt naftas piegādi, Vācijas pārstrādes rūpnīcas jau pārbauda naftas importa iespējas caur Rostokas ostu,” raksta “Handelsblatt”.
“Piesārņojuma iemeslus izmeklē Krievijas prokuratūra un Federālais drošības dienests, taču Maskavas vēlme objektīvi izmeklēt šo lietu ir apšaubāma,” atzīmē ietekmīgais vācu izdevums, uzdodot divus jautājumus:
“Vai piesārņotās naftas piegādē bija vainojams cilvēciskais faktors vai arī tas bija mērķtiecīgs politiskais spiediens?”
Maskava diktē noteikumus Minskai
Maskavas Enerģētikas centra eksperte Katrīna Gruševenko intervijā “HB” atzīmē, ka nafta cauruļvadā piesārņota brīdī, kad sarežģījušās attiecības starp Krieviju un Baltkrieviju.
Maskava izteikusi Minskai priekšlikumu par abu valstu apvienošanos, bet Baltkrievijas prezidents to noraidījis un demonstratīvi cenšas tuvināties Eiropas Savienībai.
Kā ekonomiska spiediena metodi Maskava jau vairākus mēnešus izmanto naftas cenu paaugstinājumu Baltkrievijai, kas gūst krietnus ienākumus no naftas produktu eksporta, pārstrādājot vēl nesen lēto Krievijas naftu.
Krievija cenšas destabilizēt arī Ukrainas naftas tirgu, atzīmē avīze “K”.
Nesen Krievija aizliedza eksportēt uz Ukrainu naftu un ogles. Maskavas pēdējais solis pretstāvē ar Ukrainu ir “pasu kara” pieteikšana, piedāvājot Ukrainas iedzīvotājiem izsniegt Krievijas pases ar atvieglotiem noteikumiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien negaidīti atlaida no amata Krievijas vēstnieku Baltkrievijā Mihailu Babiču, izvēršoties strīdam par piesārņoto naftu cauruļvadā “Družba” un dziļākām politiskām domstarpībām starp Maskavu un Minsku, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Baltkrievija nav atzinusi Krievijas 2014. gadā veikto Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksiju. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izteicies, ka Krievijas amatpersonas dažreiz ir izvirzījušas Baltkrievijai nepieņemamus noteikumus, tādus kā Krievijas valūtas ieviešanu un pat apvienošanos ar Krieviju. Minska apgalvo, ka no Krievijas ievestās naftas nodokļa izmaiņas jau šogad varētu iecirst Baltkrievijas budžetā 400 miljonu dolāru robu.
Naftas atdevi vairo ar hloru
Kopš Krievija sākusi eksportēt lielu daudzumu naftas uz Ķīnu, naftas eksports uz Eiropu ir samazinājies un tās kvalitāte pasliktinājusies.
Krievija piegādā Eiropai naftu no Urālu reģiona, kurā bieži ir vairāk nekā 1,8 procenti maksimāli atļautā sēra piejaukuma. Ķīna pieprasa naftu, kurā ir ne vairāk kā viens procents sēra, tāpēc Maskava sūta uz Ķīnu vieglāku un kvalitatīvāku naftu no Sibīrijas. Kvalitātes pazemināšanās dēļ Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu “Družba” ir samazinājušās no 52 miljoniem tonnu 2016. gadā līdz 49,5 miljoniem tonnu 2017. gadā, atzīmē “HB”.
Daudzas naftas pārstrādes rūpnīcas ir aprīkotas tā, ka var pārstrādāt tikai smago vai tikai vieglo naftu. ASV izziņotais Irānas naftas boikots ir nācis par labu Krievijai, jo Irānas naftā, tāpat kā Krievijas, ir salīdzinoši daudz sēra un to ne vienmēr var aizstāt ar daudz vieglāko naftu no Saūda Arābijas vai ASV. ASV sankcijas pret Irānu un problēmas naftas vadā “Družba” var novest pie naftas cenu paaugstināšanās, kas ir Krievijas interesēs, atzīmē “HB”.
Problēmas naftas vadā “Družba” nodara zaudējumus gan Baltkrievijai, gan Krievijai. 22. aprīlī piesārņotās naftas dēļ pārtrauca darbu Moziras naftas pārstrādes rūpnīca, kas piegādā benzīnu un dīzeļdegvielu vairākām kaimiņvalstīm. Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks bija solījis atjaunot cauruļvada “Družba” darbību divu nedēļu laikā, un tam vajadzēja notikt jau aprīļa beigās.
Cauruļvada attīrīšana no piesārņotās naftas un zaudējumi no tā darbības apturēšanas var sasniegt simtiem miljonu dolāru. Pēc analītiķu aplēsēm, tikai Krievijas naftas firma “Transneftj” cauruļvada “Družba” dīkstāves dēļ zaudē aptuveni 15 miljonus dolāru dienā. Eksperti uzskata, ka Krievijas naftas atradņu piesārņojums ar hloru sākās 2012. gadā, kad Krievijas naftas ministrs atļāva tā iesūknēšanu zemes dzīlēs, lai palielinātu naftas slāņu atdevi.
