Pirmais ledus, pirmie upuri. Teoriju zinām, bet praksē noderētu vismaz termometrs 3
Ap nulli – tāda ir ilgtermiņa laika prognoze decembrim. Stabilas ziemas, kura ar baltumu vien bremzē, kura pie slidena ceļa ik minūti radina, vēl nebūs.
“Atšķilties” šādos apstākļos var pat braucēji, kuru sagatavotība ir augstāka par vidējo. Šo tēzi aizvadītās svētdienas agrā rītā pierādīja kāds jauneklis, kuru par sliktu autovadītāju nez vai var saukt. Edvīns (vārds mainīts) ir apmeklējis drošas braukšanas nodarbības, skolotāju teorētiskās pamācības uzklausījis. Arī ātri (slēgtā trasē) braucis pietiekami daudz un diezgan labi. Taču braucis pa kartodroma asfaltu, kas – pat slapjš, pat tīši slidens padarīts – “tur” ja ne daudz labāk, tad citādāk gan kā “melnais ledus”. Un puisis iekrita lamatās, kuras, par laimi, aizcirtās ne sevišķi nežēlīgi. Cietis ir tikai auto. Un pašapziņa. Nav tik slikti, kā varētu būt, ja liktenis mazā kociņa vietā grāvī būtu nolicis granīta bluķi.
Kas tad notika? Nepietiekama uzmanība tika pievērsta faktam, ka gaisa temperatūra ir tikai mata tiesu virs nulles. Asfalts, kurš vijas liela ezera tuvumā, tikai šķita melns un tikpat drošs kā visās aizvadītajās dienās. Ātrums – satiksmes noteikumiem un subjektīvajai drošības sajūtai atbilstošs. Faktiski – par lielu. Šādos gadījumos priekšējās piedziņas automobiļi mēdz izspēlēt šādu joku: deguntiņš līkumā maķenīt novirzās no vēlamās trajektorijas uz grāvja pusi, seko instinktīva, bet nepareiza gāzes pedāļa atlaišana (bremzēšana ar motoru), auto pārsvarošanās uz priekšējiem riteņiem un pēkšņa pakaļējās ass sānslīde. To var izlabot vienīgi cilvēks, kurš tīšās slīdēs braucis daudz un regulāri, kurš spēj zibenīgi un precīzi “kontrēt”ar stūri un – “bērt virsū”! Atjaunot vilkmi, pārnest auto svaru (cik nu tas uz slidena ceļa iespējams) atpakaļ uz pakaļējiem riteņiem, un “savākties”. Tāda ir teorija, kuru Edvīns labi zināja. Bet praksē šajā izšķirošajā sekundes desmitdaļā aukstasinīgi realizēt nespēja.
Ko darīsim ar Edvīnu? Netiesāsim bargi. Esmu gatavs derēt, ka vismaz deviņiem no desmit gan jaunu, gan vecu kolēģu šajā situācijā būtu klājies līdzīgi. Tikai tie, kuri slidenos apstākļos daudz un regulāri braukuši ātri, tiktu cauri sveikā. Iespējams, tiktu…
Tādēļ padoms atkal skan vienkārši, pat primitīvi – piesardzību un vēlreiz piesardzību! Pat vismazākās aizdomas par ledus kārtiņas veidošanos ir pamats ātruma samazināšanai. Ievērojamai samazināšanai. Nepatīk? Varat saukt to par gļēvulību. Es ar jums kopā uz slimnīcu un “šrotu” netaisos.
Un vēl – nopērc termometru! Ja tavā auto tāda nav, pērc un iebūvē ar steigu! Tā ir neliela (5 – 20 eiro), bet ļoti patīkama un vajadzīga investīcija. Latvijas strauji mainīgajos laika apstākļos pilnīgi nepieciešams aktīvās drošības papildaprīkojums.
Risināmās problēmas būtība – tā sauktais melnais ledus rudeņos uz ceļa mēdz parādīties bez redzamiem un nojaušamiem brīdinājumiem. Tas gandrīz nekad nav saskatāms sevišķi tādēļ, ka šā blēža mīļākais laiks ir krēslas stundas. Tas ir tik slidens, ka nelīdz nekādas riepas (mazliet varbūt augstākās klases ledus riepas un “naglenes”). Šķebinošs bezsvara stāvoklis iestājas acumirklī, pareiza reakcija ir pa spēkam tikai izciliem vadītājiem. Arī tad, ja izcili veicas. Laimējas.
Termometrs palīdz briesmas paredzēt. Modernos auto iebūvētie parasti sāk mirgot, brīdina ar sarkaniem uzrakstiem, sniegpārsliņu simboliem un spalgiem pīkstieniem, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +3 grādiem. Tieši tā – PLUS TRIM, nevis nullei, pie kuras, kā daudzi domā, sākoties ūdens sasalšana. Plus trīs grādi (melnais briesmonis ir redzēts pat pie +4 un 5) gaisā, aiz auto “spārna” vai bampera, kur parasti tiek uzstādīti termometru “devēji”, ir tā robeža, kad attiecīgi sakritušos apstākļos (vējš, mitrums, zemes “aukstuma inerce”) uz asfalta jau var parādīties caurspīdīgā kārtiņa, kuras saķeres koeficients ir tuvs nullei.
Neatstājiet bez ievērības termometra brīdinājumus. Mācieties paredzēt vietas, kurās gaisa un mitruma plūsmas var šo stiķi izstrādāt. Parasti tas notiek lielu, tādēļ siltāku un naktīs miglā kūpošu ūdeņu tuvumā. Uz augstākiem nekā ceļš tiltiem, kurus glauda un pulē mikls vējš, vietās, kur beidzas mežs un sākas pielijuši pļavu jeb purvu klajumi. Arī citur. Visnegaidītākajās vietās un laikā. Jums jāvar tās uzminēt.
Jūs varat izmantot “špikeri”. Moderns mobilais telefons nav tikai pļāpāšanai. Ieslēdziet “Google”. Ejiet uz www.lvceli.lv. Un tālāk uz braukšanas apstākļu infokarti. Tajā iespējams iecerēto maršrutu jau iepriekš pārskatīt. Šā rakstiņa tapšanas brīdī (22.11. plkst. 18), piemēram, jau braucienu nesācis, uzzināsiet, ka ap Rēzekni gaida sniedziņš, ka Ventspils šoseja tikai izskatās melna, bet faktiski atdzisusi līdz -2,5…
