Foto – Valdis Semjonovs

Krāpšanu neuzskaita 8

LAD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža nevarēja pateikt, cik ir gadījumu, kad atbalsta saņemšanai kāds piesaka zemi, kuru viņam nav tiesības apsaimniekot. “Informāciju par šīm situācijām skaita kopā ar citām problēmsituācijām – sankcijas tiek piemērotas, bet tās reģistrē kopā ar citiem pārkāpumiem. Nav arī statistikas, cik būtu krāpšanās gadījumu tieši šādās situācijās, kad kāds atbalsta maksājumu saņemšanai piesaka ne savu zemi, jo to, vai tā ir bijusi krāpniecība, var novērtēt tikai tiesībsargājošās institūcijas, nevis LAD,” skaidro K. Ilgaža.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Lasīt citas ziņas

Viņa piebilst, ka ne vienmēr gadījumus, kad zemes īpašnieks uzskata, ka apsaimniekotājam nav tiesību apsaimniekot viņa zemi, var uzskatīt par apzinātu krāpšanos, jo praktiskajā dzīvē situācijas mēdz būt ļoti dažādas, piemēram, ir bijusi mutiska vienošanās starp īpašnieku un apsaimniekotāju, bet starp abām personām rodas strīds. Var būt tā, ka ir kopīpašnieki, kur viens atļauj citam apsaimniekot zemi, bet otrs to neatļauj vai par to nezina, piemēram, dēls zemi ļauj apsaimniekot citam, bet māte ne. Situācijas var būt ļoti dažādas. Konkrētajā gadījumā Vaives pagastā vienošanās nav bijusi, norāda “Trēziņu” saimnieki. Viņi stāsta, ka LAD Ziemeļvidzemes reģionālajā pārvaldē viņi neesot bijušie vienīgie pieteikuma iesniedzēji, uz kuru platību maksājumiem pieteicies kāds cits pretendents. “Trēziņu” īstie saimnieki brīnās – pieteikumā, ko viņi parakstīja, bija jāapliecina, ka viņi ir īstie zemes īpašnieki.

“Latvijā vajadzētu būt tā, ka ikviens ekonomiski aktīvs pilsonis ir svarīgs un atbildīgs, ikvienam pilsonim vajag daļu no tās ar specifisku darbu saistītās naudas, ko Latvija saņem no Eiropas Savienības. Naudu nedrīkst saņemt vien tie, kas prot blēdīties vai krāpt!” tā viens no “Trēziņu” saimniekiem. Viņš patlaban noslēdzis līgumu par zemes apsaimniekošanu ar kādu no vietējiem cilvēkiem. “Trēziņu” saimnieki uzsver – ES naudas apsaimniekošanai ir jābūt godīgai. Saimnieki arī apzinās, ka būs jāuzklausa pārmetumi par to, ka laikā, kamēr viņi ar atgūto īpašumu neko nedarīja, kāds vismaz to appļāva. Tomēr viņi aicina ikvienu mazo saimnieku mācīties no viņu pieredzes un nebūt pasīviem.


LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.