Piesakās uz labumu no sveša īpašuma 8
Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina pieteikumu pieņemšanu ES un valsts atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, kuru laikā fiksēti arī atsevišķi mēģinājumi negodīgi saņemt citiem pienākošos naudu. Saņemt platību maksājumu var vien zemes īpašnieks vai zemes apstrādātājs, kas ar īpašnieku vienojies par darbu veikšanu. Tātad ir jābūt tiesībām zemi apsaimniekot un tā ir jāapsaimnieko. Piesakoties LAD, persona to arī apliecina. Vai ir iespējams saņemt cita vietā platību maksājumu? Mēģinājumi ir. Ja piesakās vairāki pretendenti uz vienu īpašumu, tad LAD skaidro, kurš no viņiem ir īpašnieks. Gadījumi ir dažādi.
Strīda būtība
Kāda kupla mūsu tautiešu ģimene, kas dzīvo citās valstīs, īpašumu “Trēziņi” – piecus hektārus zemes, dzīvojamo māju un saimniecības ēku Vaives pagastā – atguva pirms aptuveni pieciem gadiem. Vien šajā gadā visiem ģimenes locekļiem izdevies vienoties, ka īpašumu apsaimniekos paši. Pēc ierašanās Vaives pagastā saimnieki iepazinušies ar kaimiņiem un pagasta pārvaldnieci Valdu Zaļaiskalnu. Tikai šajā tēvu zemes apmeklējuma laikā jaunie saimnieki uzzinājuši, ka Eiropas Savienība par īpašuma turēšanu kārtībā (appļaušanu) maksā platību maksājumus. Tuvu 100 eiro par hektāru. V. Zaļaiskalna ieteikusi doties uz LAD Ziemeļvidzemes reģionālo pārvaldi un noskaidrot atbalsta saņemšanas iespējas. “Trēziņu” saimnieki pārvaldē bija pārsteigti, ka uz atbalsta saņemšanu par viņu īpašumu ir pieteicies kaimiņš, zemnieku saimniecības “Atpūtas” saimnieks Māris Āboliņš. LAD pieņemts arī īstais, zemesgrāmatā reģistrēto īpašnieku pieteikums un solīts noskaidrot, kam tad atbalsts pienākas. Vakar LAD Ziemeļvidzemes darbiniece pastāstīja, ka “Trēziņu” īpašniekiem aizsūtīta vēstule.
Viens no “Trēziņu” īpašuma līdzīpašniekiem (ģimenē ir trīs brāļi un divas māsas) domā, ka latviešiem, kas dzīvo citās valstīs, īpaši uzkrītoša ir mūsu valstī nereti vērojamā tendence vainot valsts iestādes un dienestus, nevis cilvēku individuālo ētiku un uzvedību. “Cits zemnieks krāpa naudu, un to zināja cilvēki, kas dzīvoja uz vietas Latvijā, tomēr neviens nemēģināja vai nespēja šo krāpēju nokaunināt,” saka “Trēziņu” saimnieks.
