Piesakās pirmie Rīgas domes iekarotāji 5
Latvisko partiju spārnā pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām jau ir iezīmējušies četri politiskie spēki, kas pretendē uz vietām Rīgas domē – “Attīstībai/Par” un partijas “Progresīvie” veidotā apvienība, “Jaunā Vienotība” (“JV”), Jaunā konservatīvā partija (JKP), kā arī Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kopīgi veidotais bloks, par kuru pagaidām ir visskopākās ziņas.
NA un LRA līderi atzina, ka šādu scenāriju nevar izslēgt, bet partiju iekšienē vēl “tiek izietas demokrātiskās procedūras”. Zaļo un zemnieku savienība, kas tagad nav pārstāvēta Rīgas domē, vēl nav gatava informēt par startu šajās vēlēšanās.
“Man simpātisks šķita Nacionālās apvienības, “Jaunās Vienotības” un Jaunās konservatīvās partijas kopīgs, spēcīgs saraksts, bet tā vietā JKP uzskatīja, ka var startēt viena, tāpēc tagad tiek izskatīti vairāki scenāriji,” “LA” sacīja NA līderis Raivis Dzintars.
LRA priekšsēdis Edvards Smiltēns atzina, ka cilvēki sagaida, lai latviskās partijas beigtu plēsties un startētu kopā. Tāpēc LRA ir notikušas sarunas ar vairākiem spēkiem. Zināms, ka LRA ir runājusi ar “Progresīvajiem”, kas tagad ir atraduši citus, ideoloģiski radniecīgākus partnerus, kā arī ar Zaļo un zemnieku savienību. Taču šai varbūtējai sadarbībai svītru pārvilka ZZS sabiedrotā Aivara Lemberga iekļaušana ASV Valsts kases sankciju sarakstā.
Līdz ar to iespēja, ka LRA partnere vēlēšanās varētu būt Nacionālā apvienība, ir ticama. Abi politiskie spēki satuvinājās arī, kopīgi iestājoties par Saulkrastu novada izveidošanu. Par LRA nav negatīvās fona informācijas, atzina kāds no potenciālā saraksta pārstāvjiem, abiem spēkiem nav arī ideoloģisku pretrunu.
No LRA puses kā saraksta līderis būtu E. Smiltēns, savukārt NA esot vairāku cilvēku komanda saraksta galvgalim – tajā ir bijušais Saeimas deputāts Einārs Cilinskis, Rīgas domes frakcijas vadītājs Dainis Locis, žurnālists Ansis Pūpols, Rīgas nodaļas vadītājs Edvards Ratnieks, bet tā pagaidām ir neoficiāla informācija.
Staķis aicina konservatīvos vienoties
Ar aicinājumu pie nacionāli konservatīvajiem spēkiem šonedēļ vērsās arī “AP” saraksta līderis Mārtiņš Staķis, kurš preses konferencē teica: “Mums ir jāapvieno spēki, sīka kašķēšanās var novest pie tā, ka pie varas atgriežas tie, kuru dēļ atlaida Rīgas domi.”
“AP” ir liberāls politiskais spēks, kas kā ideoloģiski tuvākos sabiedrotos redz partiju “Progresīvie”. No tās saraksta galvgalī būs Mārtiņš Kossovičs, tajā vēl varētu būt Antoņina Ņenaševa, kura ir pazīstama arī cittautiešu jauniešu vidū. Preses konferencē viņa izteica cerību, ka beidzot Rīgas domē būs patiesi sociāldemokrātisks spēks, kas ir “Progresīvo” ideoloģija.
Līdz ar trīs partiju – “JV”, NA un JKP – apvienības idejas izjukšanu, “Jaunās Vienotības” izvēles samazinājās. Trešdien tā paziņoja par startu uz Rīgas domi ar atsevišķu sarakstu, kura līderis būs tagadējais domes frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis, bet kā negaidīts pārsteigums tika pieteikts bijušais Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Ints Ķuzis, kurš tikai pirms nedēļas atvaļinājās no dienesta policijā.
I. Ķuža pieredzi plānots izmantot, lai rūpētos par drošību Rīgā un pasargātu pašvaldību no korupcijas riskiem, skaidroja V. Ķirsis. Pagaidām ģenerālis vēl nav “JV” biedrs. Zināms, ka uz Rīgas domi varētu kandidēt arī bijušie Saeimas deputāti Hosams Abu Meri, Lolita Čigāne, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kā arī visi tagadējie domnieki
Spēt konkurēt Baltijas līmenī
“Rīga nav drupās, bet drupās ir vecā sistēma, kur savējos lika amatos, kur valdīja korupcija… Mēs būsim zaļi domājoši, sociāli atbildīgi, lai Rīga uzvarētu Baltijas pilsētu konkurencē,” preses konferencē teica M. Staķis.
Arī viens no NA saraksta līderiem, Ekonomikas ministrijas vecākais eksperts Einārs Cilinskis “LA” sacīja: “Rīga sāk atpalikt no pārejām Baltijas valstu metropolēm. Tā vairs nav tikai Rīgas, bet Latvijas problēma.” Viņaprāt, domē ir jāatjauno Pretkorupcijas komisija, kāda pašvaldībā bija laikā, kad Rīgu vadīja viņa partijas biedrs Jānis Birks, jo esot iespaids, ka ir daudzas lietas, par kurām “mēs nemaz nezinām, tāpēc tās būtu jāizmeklē”.
No iepriekš minēto politisko spēku pārstāvju sacītā varēja noprast, ka viņi nav noskaņoti kampaņā cits cits apkarot, lai gan pretendē uz līdzīgu elektorātu. Šīs partijas uzsvērti runā par esošo situāciju pašvaldībā, lai nepieļautu, ka pie varas paliek tie, kas Rīgā valdījuši līdz šim.
Savukārt pēc sarunas ar JKP priekšsēža vietnieku Krišjāni Feldmanu radās iespaids, ka JKP plāno izmantot citu taktiku – tā, iespējams, apzinās, ka par vienu vēlētāju nāksies cīnīties ar Nacionālo apvienību un “JV”, kura arī sākusi iestāties par korupcijas apkarošanu, kas ir viena no JKP prioritārajām tēmām. Uz jautājumu, kas liedza JKP kopā ar NA un “JV” veidot vienu bloku, uz ko aicināja arī M. Staķis, K. Feldmans atbildēja, ka M. Staķim neesot tiesību dot šādus padomus, jo viņš “pārstāv to spārnu, kas ir draudzīgs ar Oļegu Burovu”.
JKP nesaskanot ar pārējām valdības partijām vairākos jautājumos – tās neesot gatavas atcelt vai būtiski samazināt nekustamā īpašuma nodokli tā dēvētajam primārajam mājoklim, ko rosināja Tieslietu ministrija, – tās parlamentārais sekretārs Juris Jurašs būs arī JKP saraksta līderis. Pārējās latviskās partijas arī neesot noskaņotas ierobežot azartspēles. JKP neesot vienalga, ar kādiem cilvēkiem kopā tā startē vēlēšanās, piebilda K. Feldmans.
Viņš tāpat kā J. Jurašs un citi JKP līderi jau bija Rīgas domes deputāti, bet nomainīja darbu pašvaldībā pret Saeimas deputāta mandātu. Uz vaicāto, kā tas būs, ka Jurašs kā “lokomotīve” atkal startēs uz Rīgu, no kuras aizgāja pirms pilnvaru termiņa beigām, K. Feldmans skaidri neatbildēja, bet teica: “Mēs Rīgas domē darījām visu iespējamo, bet redzējām, ka daudzas lietas ir jādara nacionālajā līmenī.” NA priekšsēdis R. Dzintars saskata JKP biedru vēlmi lielākā skaitā nonākt sarakstā un būt tajā augstākās vietās, “kas nav atbildīgi no kopējo interešu viedokļa”.
