Piesakām karu zemesvēžiem 1
“Kā draudzīgi atbrīvoties no zemesvēžiem? Ķimikālijas negribam lietot. Tagad, stādot dēstus, katram saknes liekam sietiņā, lai šie kukaiņi netiek klāt. Šāda metode palīdz, bet pārāk darbietilpīgi…” Irēna Leimane Rucavsalā
Entomologs Voldemārs Spuņģis stāsta, ka zemesvēži ir sastopami mitrās vietās – augstajos un zāļu purvos, upju un ezeru palienēs. Tiem patīk irdena, mitra, smilšaina vai kūdraina augsne, tāpēc, kultivējot to šādās vietās, kukaiņiem izveidojas ļoti labvēlīga vide. Dārzkopji it bieži zemesvēžus pārvieto no vienas vietas uz otru tieši ar augsni.
Jaunākie īpatņi parasti barojas ar kūtsmēsliem, tāpēc mēslošana ar tiem var veicināt šo kukaiņu savairošanos. Lielākoties tie ir visēdāji – ēd gan trūdus, gan augu saknes, gan citus augsnes apdzīvotājus.
Kad 2007. gadā zemesvēzis bija Gada kukainis, Latvijas Entomoloģijas biedrība aptaujāja iedzīvotājus un secināja, ka Latvijā tas ir izplatīts galvenokārt piejūras zemienē. Kā zināms, lielākajā piekrastes joslā zemiene ir relatīvi šaura, bet centrālajā daļā iesniedzas dziļi Zemgalē. Tur arī bija visvairāk ziņojumu. Citur zemesvēzis ir retāk sastopams, vairums Vidzemes un Latgales dārzkopju to vispār nav redzējuši. Izņēmums ir tikai izstrādātais Sedas purvs, kurā ir izcili bagāta populācija. Bet, piemēram, Medzes pagastā (senā Baltijas Ledus ezera krastā vai aiz tā) šis kukainis nemaz nav manīts.
No zemesvēža atbrīvoties ir visai grūti, taču to skaitu var samazināt līdz tādam līmenim, ka nav jūtama ietekme uz augiem:
* zemesvēžiem nepatīk bieža un dziļa zemes irdināšana, rindstarpu rušināšana. Šādi iespējams iznīcināt to alas. Sausā laikā virs augsnes ieteicams izlikt salmu klājumus un bieži laistīt. Tad regulāri salasa zem tiem salīdušos kaitēkļus;
* zemesvēžiem nepatīk arī ķiploku, samteņu, fritilāriju, krizantēmu smarža, tāpēc šos augus der iestādīt pa dobes perimetru;
* efektīva ir mākslīgu ziemošanas vietu izveidošana. Septembrī, oktobrī izrok 40 – 50 cm dziļas bedrītes un piepilda ar zirgu mēsliem. Sākoties salam, bedrītes atrok un tur sapulcējušos zemesvēžus savāc un iznīcina;
* var izmantot dažādus ķeramtraukus (plastmasas traukus, stikla burkas, metāla kārbas), ko ierok tur, kur manītas zemesvēžu ejas, augšmalu atstājot tūlīt zem augsnes virskārtas. Var ieliet alu vai citu rūgstošu šķidrumu, kas pievilina kukaiņus, un tad regulāri jāizvāc tur sakritušie kukaiņi un jānomaina šķidrums;
* zemesvēžu iecienītāko dārzeņu dobes var ierobežot ar dēļiem, šīferi vai cita cieta materiāla plāksnēm. Tās ierok 20 – 25 cm dziļi, malas atstājot nedaudz virs augsnes.
Mēdz uzskatīt, ka dārzos, kurus krustu šķērsu izložņā kurmji, pazūd zemesvēži. Nav tiesa, kurmji tos neiznīcina. VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš apgalvo, ka kurmju galvenā barība tomēr ir sliekas. Tās pašas, aktīvas būdamas, sakrīt šajās ejās, kur kurmji tās uzlasa, kamēr nav paspējušas ierakties augsnē. Slieku dzīves veids ir augsnes filtrēšana, tāpēc tās lielākoties atrodas kustībā. Arī lietustārpi ir aktīvi, jo vāc trūdošo augu daļas no virszemes. Maijvaboļu kāpuri un zemesvēži nav tik enerģiski, tie saimnieko ap saknēm, tādēļ kurmim ceļā negadās. Šis negantnieks nevienu neķer, vien sarok ejas, kurās pēc tam uzlasa tajās sakritušos kustoņus.
