Otrā metode – medikamentozā terapija, kas samazina alerģisko iekaisumu un novērš simptomus. Jāpatur gan prātā, ka antihistamīna preparāti (fenkarols, zetirizīns, loratidīns u. c.) palīdz tikai vieglas alerģijas gadījumos. Iedarbīgāki ir deguna aerosoli, kas satur glikokortikoīdus jeb hormonus (fliksonase). Tie efektīvi mazina alerģisko iekaisumu, bet, tiklīdz šos medikamentus pārtrauc lietot, alerģijas simptomi var atkal būt klāt. 2
Trešais virziens – pacienta izārstēšana, radot pieradumu pie alergēna. Pirmā metode, kā to paveikt, – alergēnu, veicot injekciju, ievada zem ādas. Pirmos trīs mēnešus potes veic reizi nedēļā, vēlāk – reizi mēnesī, pavisam tas prasa divus līdz pieces gadus. Injicējot lielu alergēnu devu, pacientam veidojas pieradums un imūnsistēma uz alergēniem vairs nereaģē kā uz ienaidnieku. Izmaksas – 120 – 150 lati gadā. Otrā imūnterapijas metode – lielai alergēna devai (aerosola, pilienu vai tabletes veidā) ik rītu tukšā dūšā ļauj uzsūkties zem mēles. Ar šo metodi ārstēšana jāveic aptuveni trīs gadus, izmaksas – 330 – 350 lati gadā. Trešā, visjaunākā metode – intralimfātiskā imūnterapija, kad ļoti mazu alergēna devu ultrasonogrāfijas kontrolē ievada cirkšņa limfmezglā. Parasti pietiek ar trīs vai četrām potēm, ko izdara ik pēc mēneša. Cena – 40 lati par poti. Visu trīs alergēnu imūnterapijas metožu ārstnieciskais efekts mēdz būt ļoti atšķirīgs – dažam pacientam tikai uz dažiem mēnešiem, lielākajai daļai – uz vairākiem gadiem vai pat uz visu dzīvi.
