Piesaka karu plastmasas sērgai 0
Tuvākajā gadu desmitā jeb līdz 2030. gadam ir jāpanāk, lai visu plastmasas iepakojumu būtu iespējams vai nu izmantot atkārtoti, vai arī pārstrādāt, šādi atbrīvojoties no atkritumu sērgas okeānos un izgāztuvēs, tā ir paziņojusi Eiropas Komisija.
Čaukstīgo maisiņu vairāk nekā zivju
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss situāciju iezīmēja pavisam skaudri: “Ja mēs nemainām veidu, kā ražojam un izmantojam plastmasu, mūsu okeānos līdz 2050. gadam būs vairāk plastmasas nekā zivju. Ja vien mūsu bērni zinātu, kādas ir sekas viņu izmestajām plastmasas glāzēm, no kurām dzerta soda vai nezin kas, viņi noteikti izvēlētos papīra turziņas.”
Patlaban vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti veido 50 procentus no visiem Eiropas Savienības pludmalēs atrodamajiem atkritumiem, bet visā pasaulē tieši plastmasa veido vairāk nekā 85 procentus no visiem pludmalēs sastopamajiem atkritumiem.
Eiropas Komisija vēl šogad nāks klajā ar oficiālu ierosinājumu jauniem noteikumiem, kas regulēs vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Iecere ir izveidot tādu sistēmu, kas mudinātu un iedrošinātu cilvēkus plastmasu šķirot, sadalīt, pārstrādāt un izmantot atkārtoti, lai kopumā šis process būtu izdevīgāks un pateicīgāks nekā dzīvesveids līdz šim. Eiropas Komisija ir iecerējusi arī samazināt mikroplastikātu izmantošanu, piemēram, kosmētikas līdzekļiem pievienojamās eksfoliācijas granulas, kuru ietekme pēc nonākšanas ūdeņos joprojām nav izpētīta. Šim nolūkam ir paredzēts 100 miljonu eiro liels finansējums.
Brisele plāno arī palielināt finansējumu izpētes projektiem, lai attīstītu tādus plastmasas produktus, kurus ir iespējams labāk pārstrādāt. Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai uzlabotu atkritumu savākšanas iekārtas kuģos, kas piestāj Eiropas ostās, tādējādi novēršot atkritumu izgāšanu okeānos.
Visi šie noteikumi ierastajā kartībā būs jāapstiprina visām Eiropas Savienības valdībām un parlamentiem, un Eiropas Komisija cer, ka tas notiks līdz maijam.
Ķīnas liegums
Jau šobrīd Eiropas Savienībā saražo 18 procentus no visas pasaules plastmasas un lēš, ka industrijā ir nodarbināti 1,5 miljoni cilvēku, taču nupat savu vārdu ir teikusi Ķīna, paziņojot, ka tā vairs nepieņems plastmasas atkritumus no ārzemēm. Līdz šim tieši Ķīna bija lielākā plastmasas atkritumu importētāja pasaulē, taču tagad, kā lēš eksperti, par tādām varētu kļūt divas citas Austrumāzijas valstis – Malaizija un Vjetnama. Arī šis ir būtisks faktors, kas licis sarosīties Eiropas Savienības likumdevējiem.
Eiropas Komisijā uzskata, ka ir jāveido gudrs, vienots plastmasas atkritumu tirgus. Eiropas Komisijas viceprezidents darba vietu, izaugsmes un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens Ķīnas paziņojumu ir nodēvējis par globālajam plastmasas tirgum būtisku un pozitīvu krīzi. “Mēs eksportējam plastmasas atkritumus lielākoties uz Āzijas valstīm, bet tam nav jēgas nedz ekonomiskā izteiksmē, nedz no ilgtspējības viedokļa. Līdz ar to mēs izmetam vējā 90 procentu no plastmasas iepakojuma vērtības un mūsu ekonomikā saglabājas tikai pieci procenti,” sacīja Jirki Katainens. Viņš arī norāda, ka patlaban ir nepietiekams pieprasījums pēc otrreizējās pārstrādes plastmasas, un viens no galvenajiem iemesliem esot tas, ka nav ražotāju un sabiedrības pārliecības par to, ka šī plastmasa tiešām ir kvalitatīva.
Eiropas Komisija arī raugās lielāku vides nodokļu virzienā, kurus varētu piemērot emisijas kvotām, lai tādejādi papildinātu to Eiropas Savienības budžeta daļu, kas paredzēta vides aizsardzībai un kurā būs mazāk naudas, kad no bloka aizies Apvienotā Karaliste. Taču jau tagad ir virkne dalībvalstu, kas šo ieceri neatbalsta. Savukārt budžeta komisāra Gintera Etingera rosinājumu par papildu nodokli plastmasai Jirki Katainens dēvē par izcilu ideju, kuru pagaidām tiesa gan būšot visai grūti īstenot.
Vides aktīvisti ausīgi
Debatēm Briseles institūcijās patiesi rūpīgi līdzi seko vides organizācijas, kas norāda, ka iniciatīvas ir labas, taču pagaidām tie ir tikai vārdi. Vadošā vides nevalstiskās organizācijas koordinatore Delfīna Levi Alvaresa intervijā izdevumam “Financial Times” norāda, ka jauni likumi ir vitāli vajadzīgi, lai regulētu gan vienreizlietojamās plastmasas, gan arī plastmasas iepakojuma, ko var izmantot vairākkārt, lietojumu.
Tikmēr Eiropas Komisija arī sola, ka ne tikai koordinēti izglītos dalībvalstis, lai tās saviem pilsoņiem var izstāstīt, kā labāk šķirot plastmasas atkritumus jau tagad, bet arī centīsies pilsētās attīstīt labāku dzeramā ūdens pieejamību uz ielas tā, lai tas nebūtu jāpērk plastmasas pudelēs. Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Franss Timmermanss arī izteicis cerību, ka Lielbritānija, arī aizejot no Eiropas Savienības, turpinās labo plastmasas atkritumu samazināšanas praksi.
