Pierobežā pārbaudīs kuņģa vēzi 0
LU zinātnieki ar ES fondu atbalstu plāno 15 gadus veikt vērienīgu gremošanas sistēmas vēža profilakses pētījumu. “Ja vien var atrast Eiropas Savienības fondu finansējumu, jāķeras pie jebkura salmiņa. Cilvēku darbspējīgā vecumā pierobežas novados jau tā ir tik maz, tādēļ ļaut viņiem tik muļķīgi – neizmeklētiem un neārstētiem – nomirt ar vēzi ir vienkārši nepiedodami,” uzsver Alūksnes poliklīnikas onkoloģe Ārija Bertuka.
Tādēļ starptautiskais gremošanas sistēmas vēža profilakses pētījums GISTAR, ko 2013. gadā ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu vairākos Latvijas pierobežas novados cer uzsākt Latvijas Universitātes zinātnieki, nesīs trīskāršu labumu – pētniekiem ļaus pārliecināties par vēža agrīnās atklāšanas metožu efektivitāti, pašvaldībām – uzzināt daudz interesanta par savu iedzīvotāju paradumiem, bet vietējiem iedzīvotājiem – bez maksas pārbaudīt veselību.
Pašvaldības un mediķi balso par
Latvijas Universitāte sadarbībā ar Starptautisko vēža pētniecības aģentūru (IARC), vairākiem Krievijas un Baltkrievijas pētniecības centriem jau ilgāku laiku strādā pie jauna gremošanas sistēmas ļaundabīgo audzēju novēršanas projekta (GISTAR), kura laikā paredzēts aptaujāt un izmeklēt līdz pat 30 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas reģionos, kur saslimstība ar gremošanas sistēmas audzējiem ir visaugstākā.
“Pētījuma mērķis ir pierādīt jauno testu iespējas kuņģa un zarnu vēža skrīningā, atklājot pirmsvēža stadijas un samazinot mirstību,” skaidro tā zinātniskais vadītājs, LU asociētais profesors Mārcis Leja.
Piemēram, kuņģa vēža skrīnings nav iekļauts ES rekomendācijās un pasaulē to veic tikai divās Āzijas valstīs – Japānā un Dienvidkorejā. Taču zinātnieki radījuši asins testu, kas ļauj spriest, vai kuņģa gļotādā nav radušās pirmsvēža stadijai raksturīgas izmaiņas.
Pirms “lielā” GISTAR projekta 2013. gadā plānots pilotpētījums Latvijas un Baltkrievijas pierobežā, kurā piedalīsies ap 3000 dalībniekiem vecumā no 45 līdz 64 gadiem. “Mazā” projekta mērķis ir noskaidrot, vai, pusmūža vecumā izskaužot helikobaktēriju infekciju, kas saistīta ar kuņģa vēža rašanos, risks saslimt tiešām samazinās.
Mārcis Leja stāsta, ka nejauši izvēlētiem Latvijas pierobežas novadu iedzīvotājiem tiks nosūtīts uzaicinājums piedalīties pētījumā. Pēc tam sekos apjomīgas anketas aizpildīšana, kurā būs iekļauti jautājumi gan par uztura paradumiem, gan fiziskām aktivitātēm, gan iepriekšējo medicīnisko pieredzi, un elptesta veikšana.
65% nejauši atlasītu dalībnieku bez maksas varēs veikt asins analīzi un slēpto asins piejaukuma noteikšanas testu fēcēs. Ja rezultāti būs pozitīvi, dalībniekiem (arī bez maksas) piedāvās padziļinātu kuņģa vai zarnu izmeklēšanu, bet tiem, kuriem slimība tiks atklāta pirmsvēža stadijā – arī ārstēšanu. Visu pētījuma dalībnieku veselības stāvoklim zinātnieki plāno sekot ilgstoši – pat 10 līdz 15 gadus.
“Pirmkārt, pētījums palielinās iedzīvotāju interesi par tām vēža skrīninga programmām, ko valsts jau piedāvā un apmaksā. Otrkārt, tā ir iespēja iedzīvotāju grupai, kas iekļauta pētījumā, nodrošināt kvalitatīvu konsultāciju un veselības aprūpi. Treškārt, pašvaldības iegūs informāciju par savu iedzīvotāju paradumiem, kas saistīti ar veselību,” ieguvumus no dalības projektā uzskaita Mācis Leja, piebilstot, ka pētījuma veikšanai nepieciešamo finansējumu plānots iegūt, piesakot to Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vai Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta sadarbības projektu konkursiem.
Trūkst informācijas
GISTAR pētījums nesāksies tukšā vietā. Tajā tiks izmantoti LU pilotpētījuma rezultāti, kas beigsies šā gada decembrī. Tā mērķis bija noskaidrot, kā uzlabot valsts organizēto un apmaksāto kolorektālā jeb zarnu vēža skrīningu, kurā šobrīd iesaistās tikai 7% no apmēram 800 000 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem (Eiropas Komisijas noteiktais minimums – 45%).
Dalībai pilotpētījumā pēc nejaušības principa tika atlasīti 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuriem pa pastu nosūtīja vēstuli un testu slēpto asiņu noteikšanai izkārnījumos. 451 pētījuma dalībniekam, kam tests bija pozitīvs, tika veikta bezmaksas izmeklēšana – kolonoskopija, bet tie, kuriem atklāja nopietnas zarnu gļotādas izmaiņas, piemēram, polipus, arī ārstēšana, pastāstīja viena no pētījuma veicējām Daiga Šantare.
Uzziņa Kuņģa vēzis pēc izplatības ir ceturtais izplatītākais ļaundabīgo audzēju veids pasaulē – katru gadu to atklāj ap 989 tūkstošiem cilvēku (vīriešiem biežāk nekā sievietēm), gandrīz 737 no tā mirst. Eiropā visaugstākā mirstība no kuņģa vēža ir Baltkrievijā, it īpaši Vitebskas rajonā. Latvijā ap 79% pieaugušo ir inficēti ar helikobaktērijām, kas ietekmē kuņģa vēža rašanos (salīdzinājumam ASV – 26%). 2011. gadā Latvijā uzskaitē pirmo reizi tika ņemti 524 kuņģa vēža slimnieki, no tiem – 98 Latgalē jeb 32,5 uz 100 000 iedzīvotājiem (vidēji Latvijā 25,5).
|
Viedokļi
Ģimenes ārsta palīdze no Alūksnes novada Liepnas pagasta Irina Sinka: “Atbilstoša vecuma pacientiem piedāvājam veikt arī kolorektālā jeb zarnu vēža testus, ir atklāti arī vēža gadījumi. Tie, kuri iekšēji baidās, tos aizpilda un atnes, bet daudzi izturas pret to vieglprātīgi, uzliek kaut kur tualetē uz loga un aizmirst. Cilvēki bieži vien negrib zināt savu diagnozi, saka: “Kam tas vajadzīgs, ja man nav naudas un es nevaru turpināt ārstēties?” Uzskatu, ka šis projekts ir ļoti labs, it īpaši tādēļ, ka nenotiks gadu vai divus, bet būs ilgtermiņā.”
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka: “Ja šis projekts tiks īstenots, tā būs vēl viena nopietna palīdzība pierobežai, it īpaši mazajām pašvaldībām. Labi, ka radīts plāns, kā izskaidrot iedzīvotājiem, ko darīt un kur vērsties, lai izsargātos vai laikus atklātu šīs saslimšanas. Tas atvieglos dzīvi mūsu iedzīvotājiem, ņemot vērā to, ka Kārsavā vairs nav slimnīcas.”
