Cik droši jūtas cilvēki Krievijas pierobežas pašvaldībās? 0
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds sakarā ar satraucošajiem notikumiem Ukrainā mudina domāt, kas būs nākamais – Narva, Daugavpils, Rīga? Krievija gatava revidēt valstu robežas, lai gan pati to neaizskaramību atzinusi, noslēdzot divpusējas un daudzpusējas vienošanās. Bet tagad jau var runāt par Krievijas agresiju. Ja Krievijas parlamenta augšpalāta dod atļauju izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, cik droši varam justies Latvijā? Kā uz notiekošo raugās Krievijas pierobežas pašvaldību vadītāji?
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Krievijas pierobežas pašvaldībās iedzīvotājiem vissliktākais ir tas, ka bieži vien valda vienīgi Krievijas informācijas telpa. Piemēram, Pededzes pagastā, kur dzīvo 76 procenti krievu, 20 procenti latviešu un 4 procenti pārējo tautību cilvēki, diemžēl ir ļoti slikta Latvijas televīzijas kanālu uztvere. Ja cilvēkam visu laiku jāskatās tikai Krievijas kanāli, protams, ka viņš nesaņem objektīvu informāciju. Nāk prātā sakāmvārds “Bērni aizies, bet kaimiņi būs visu mūžu”. Galvenais, lai mēs uzmanīgi visam sekotu līdzi, jautātu, kam tas izdevīgi, un izdarītu pareizos secinājumus.”
Alīna Gendele, Ludzas novada domes priekšsēdētāja: “Protams, ka Ukrainas notikumi mūs satraukuši, vēl jo vairāk tāpēc, ka novadā dzīvo gandrīz 500 ukraiņu, kam cietušajā valstī ir radi, draugi un paziņas. Notiek sazvanīšanās, domu apmaiņa gan par to, kas notiek, gan par to, ar ko tas viss var beigties. Mūsu ukraiņi ir pārliecināti, ka jārespektē lielās ukraiņu tautas griba tuvināties Eiropas Savienībai. Tajā pašā laikā es neticu, ka Krievija kā nākamo karsto punktu varētu izvēlēties Daugavpili, lai mēģinātu, teiksim, no Latvijas atdalīt Latgali. Zolitūdes traģēdija ir pierādījusi, ka mūsu iedzīvotāji, vienalga, kādas tautības, grūtā brīdī spēj būt ļoti vienoti. Un veselais saprāts taču pasaka priekšā, ka karš 21. gadsimtā būtu briesmīgs visiem.”
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Es neredzu pamatu pieņēmumam, ka Daugavpils varētu būt nākamā Krievijas vēlmē “paņemt sev klāt zemes gabalu”. Esmu pārliecināts, ka Ukrainas kontekstā galīgi nav iemesla runāt tieši par mūsu pilsētu. Jo neredzu atšķirības, piemēram, starp Daugavpili un Liepāju, starp Daugavpili un Jūrmalu. Spekulācijas, protams, vienmēr meklē sev ceļu. Gribu uzsvērt – nav pamata vilkt paralēles ar to, kas notiek Ukrainā. Ļoti ceru, ka Latvijā, kas ir Eiropas Savienībā un NATO, nebūs mēģinājumi destabilizēt situāciju. Un esmu pārliecināts, ka Krievijas un Ukrainas konflikts tikts atrisināts pasaules augstākajā līmenī.”
Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu novadā ir pieci pagasti un viena pilsēta, Goliševas pagastā, kas atrodas pašā Krievijas pierobežā, 90 procentu iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Sestdien šajā pagastā svinējām senos latviešu pavasara gaidīšanas svētkus, vietējie saka – masļeņica. Protams, ka reizē valdīja arī satraukums. Īpaši pēc tam, kad vietējā ukrainiete stāstīja, ka Ukrainā viņas brālis smagi piekauts. Ikdienā un svētkos mēs dzīvojam draudzīgi, bet, protams, tie, kas skatās tikai krievu kanālus un citus viedokļus negrib pat dzirdēt, ir noskaņoti ne jau Ukrainai labvēlīgi. Man šobrīd gribas citēt mātes Terēzes vārdus: “Es nepiedalīšos demonstrācijā pret karu, bet demonstrācijā par mieru būšu pirmajās rindās.” Ja runā par Latviju, tad šobrīd valda tendence šķelt sabiedrību. Sākot jau ar valsts līmeni, piemēram, nostādot Latgali pret Latviju vai modeli 21 + 9 pret mazajām pašvaldībām.”
