Pierīgas mežacūkas pamazām urbanizējas. Kuras vietas Rīgā šīs meža radības iecienījušas? 0
Pateicoties pirms pieciem gadiem uzsāktajai mežacūku izķeršanai un izvešanai uz piepilsētas mežiem, šo dzīvnieku skaits Rīgas pilsētā šobrīd ir samazināts līdz minimumam. Šogad no pilsētas nācies izvest tikai divas mežacūkas.
Pierīgas mednieku kluba pārstāvis Kaspars Šuikovskis apliecināja, ka Rīgā par 90% izdevies tikt galā ar mežacūku apciemojumiem. “Mēs tās izvedam ārā no pilsētas, pašas jau nebūtu gājušas.
Bet svarīgākais, ka līdz šim ar Āfrikas cūku mēri kritušās ne oficiāli, ne neoficiāli Rīgā nav konstatētas. Vienīgais kritušais bija janvāra sākumā Kleistos kādas automašīnas notriektais meža kuilis,” piebilda K. Šuikovskis.
Rīgā jau kopš 2015. gada, ja ir saņemtas kādas sūdzības par mežacūku nodarītajiem postījumiem, veic dzīvnieku izķeršanu un izvešanu ārpus pilsētas uz Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošajiem mežiem.
“Jāteic, ka mežacūku aktivitāte neliecina, ka ārkārtas situācijas ieviešana saistībā ar koronavīrusa pandēmiju būtu veicinājusi dabas ienākšanu pilsētā,” uzsver Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.
No 2015. gada Rīgā notverto un izvesto mežacūku skaits ir būtiski samazinājies. Tā 2015. gada otrajā pusē no Rīgas izvestas 46 mežacūkas, 2016. gadā to bija gandrīz simts – 94 dzīvnieki, bet pērn vairs tikai 14 mežacūkas.
“Šogad iedzīvotāju sūdzību apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav palielinājies. Pēdējā mežacūku izķeršana ir notikusi janvāra beigās Trīsciemā – tika izvestas divas mežacūkas. Un tas vismaz pagaidām arī viss,” piebilst E. Piņķe.
Mednieku novērotais liecina, ka Rīgas pilsētā varētu būt sastopami atsevišķi mežacūku īpatņi, kas neuzturas lielos baros, bet gan vairākās vietās.
Tie varētu būt līdz 20 dzīvniekiem visā Rīgas teritorijā.
“Pierīgas mežos varētu būt vairāk mežacūku,” piebilst I. Piņķe. Mežacūku izvešana Rīgā sākās pēc daudzu mazdārziņu īpašnieku sūdzībām par mežacūku postījumiem.
“Tās izrakņā zālienus, izposta dārzeņu lauciņus.”
Atkritumu tvertnes gan mežacūkas neposta, jo tām dzīvnieki netiekot klāt. Lielākā Rīgas mežacūku interese ir par piemājas teritorijām un mazdārziņiem, kas ir tuvāk Rīgas robežai.
“Mežacūkas noķert un izvest no pilsētas nav pārāk lēti un efektīvi,” uzskata Pierīgas mednieku kluba pārstāvis.
“Pilsēta ir plašs jēdziens, tas nav tikai centra asfalts un mājas. Rīgas pilsētai ir arī liela teritorija ar mežiem, krūmājiem, pamestiem, puspamestiem un koptiem dārziņiem, kur tagad aizliegtas medības.”
Mežacūkas Rīgā iecienījušas Spilves pļavas, Kleistu mežu, Mangaļsalu, TEC-2 rajonu, Juglas ezera apkārtni, Jaunmārupi – manā izpratnē tas ir tāds pats mežs kā visi citi, uzsver K. Šuikovskis.
Pašvaldībai ir noslēgts līgums ar Pierīgas mednieku klubu, kas, saņemot iedzīvotāju sūdzības, organizē mežacūku izķeršanu ar slazdiem un būriem. Saskaņā ar Medību likumu klasiskās medības ar šaušanu pilsētā nav atļautas.
Savukārt iemidzināšana pilsētas apstākļos ir sarežģīta, jo trankvilizators pēc iešaušanas neiedarbojas uzreiz. Dzīvnieks ir satrakojies, tas var aizbēgt un noslēpties. Mednieku klubam tiek apmaksāti tikai tie ķeršanas darbi, kas reāli ir notikuši, uzsver E. Piņķe.
“Protams, mēs redzam arī visus iedzīvotāju iesniegumus. Citādi jau mums nebūtu nekādas kontroles.”
“LA” rīcībā gan nonācis dokuments, kas liecina, ka Rīgā janvārī un februārī noķertas sešas cūkas un par to noķeršanu un izvešanu Pierīgas mednieku klubam samaksāts 1482 eiro.
Visas cūkas Rīgā šajā sezonā noķertas decembrī, janvārī, februārī, skaidro mednieku kluba pārstāvis, līdz ar to rēķins izrakstīts par ceturksni.
“Nebija daudz, tikai tās, kas uzprasījās. Bet pašreiz cūkām dzimst sivēni un nav pareizi ķert. Un vasarā tik mazu skaitu nevar iemānīt pat ar visgardāko pārtiku slazdā,” piebilst mednieks.
Pierīgas mežacūkas pamazām urbanizējas. Šīs cūkas nepavisam nav tādas, kādas, piemēram, dzīvo Ugāles vai kādos citos mežos.
“Tā nebaidās, guļ eglītēs vai niedrājā, cilvēks var pat 10 soļu attālumā paiet garām.”
Par šogad noķertajām cūkām K. Šuikovskis teic, ka tās ir Rīgas perifērijas cūkas, kuras dzīvo faktiski mežā. “Ne pilsētas centrā, ne intensīvi apdzīvotās vietās cūkas šobrīd nav manītas.”
Daudzās Eiropas pilsētās, kur Covid-19 dēļ ieviesti karantīnas pasākumi, pilsētas ielās parādījušies arī citi meža dzīvnieki. Rīgā dzīvnieku skaits gan neesot mainījies.
Tiesa, jāņem vērā, ka ārkārtas situācija, kad ielās samazinājusies cilvēku aktivitāte un transportlīdzekļu skaits, spēkā ir tikai mēnesi. Iespējams, dzīvnieki vēl nav paguvuši pielāgoties jaunajai situācijai.
Turklāt dzīvnieki Rīgā ir bijuši arī pirms ārkārtas stāvokļa ieviešanas, jo pilsētai apkārt ir meži.
“Cilvēku ir mazāk, bet transporta plūsma ir diezgan intensīva, ļaudis arī vairāk dodas dabas pastaigās, tāpēc dzīvnieki Rīgā neienāk vairāk kā citus gadus,” apstiprināja K. Šuikovskis.
Viņš norāda, ka arī šajā maijā Rīgā kā katru gadu varēs sastapt jaunos alnēnus. “Mātes dzemdē jaunos teļus un pērnos teļus padzen projām. Tie ir muļķīši un, meklējot jaunās teritorijas, iekuļas arī pilsētā.”
Šobrīd mežacūkām ir mazuļu dzimšanas un izvešanas laiks, tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kas dodas pastaigā mežos ar suņiem, vajadzētu savus mīluļus pieskatīt. Mežacūkas šajā periodā, bērnus aizstāvot, var kļūt agresīvas.
