Pierīgas ciemata iedzīvotāji kanalizācijas slazdā 1
Lapenieku ciemata iedzīvotājs Askolds Valbahs domā, ka par kanalizācijas ķīlniekiem viņus pārvērtis vietējās pašvaldības deputāts Inārs Beļinskis un viņa biznesa partneris, ķekavietis Juris Sondors.
Savulaik, kad Rīgas pievārtē jauni ciemati auga gluži kā sēnes pēc lietus, abi biznesmeņi ielika pamatus Lapeniekiem – ap 21 hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes pārvērta apbūvējamā, sašķērēja gruntsgabalos, kuros izbūvēja kanalizācijas un gāzes sistēmu. Labiekārtotos apbūves gabalus pēc tam pamazām pārdeva. Bet nebrīdināja pircējus, ka notekūdeņu kanalizācija, kas turklāt ierakta nevis zem ielu seguma, bet uzcelto dzīvojamo māju iekšpagalmos, pircējiem nemaz nepieder.
Aigars Galzons, Gatis Līcis, Raimonds Nitišs un citi ciematnieki rāda man savulaik ar Ināru Beļinski un Juri Sondoru noslēgtos zemes gabalu pirkuma līgumus, kuros skaidri izlasāms, ka pārdevēji apņemas par savu naudu izbūvēt kanalizāciju un gāzesvadu, no pircējiem papildus neko neprasot. Turklāt nevienā zemesgrāmatā nav nekādu atzīmju, ka pazemes komunikācijas piederētu citam īpašniekam un ka māju un zemes īpašniekiem būtu reģistrēts apgrūtinājums.
Maksa par ziloņu mazgāšanu
Ka, nopērkot zemes gabalus ar šādu apgrūtinājumu, abi pārdevēji viņus maldinājuši, iedzīvotāji sev par lielu pārsteigumu atklājuši tikai pirms pāris gadiem, kad kanalizācijas sistēmas apsaimniekotājs – SIA “Zeltenieki” – pacēlis maksu par notekūdeņu novadīšanu, kā izrādījies, citam īpašniekam piederošā kanalizācijas sistēmā.
Pērn apsaimniekotājs pieprasījis maksāt 88 santīmus par kubikmetru mēnesī, rēķinot 10 kubikmetrus uz vienu iedzīvotāju. Ja vienā ģimenes privātmājā dzīvo četri cilvēki, tad iznākumā tikai 40 kubikmetriem notekūdeņu vien ģimenei jāmaksā 35,20 lati mēnesī, nerēķinot citus komunālos pakalpojumus.
Papildus no katras ģimenes privātmājas SIA “Zeltenieki” vēl prasa piecu latu abonentmaksu. Askolds Valbahs teic, ka 10 kubikmetri no cilvēka mēnesī ir absurds. Ar tādu ūdens daudzumu katrs mājas iedzīvotājs varot nomazgāt ziloni.
Vienam ciematam divi apsaimniekotāji
Ķekavas novada pašvaldība oficiāli ciemata apsaimniekošanas tiesības it kā nodevusi pašvaldības uzņēmumam “Baložu komunālā saimniecība”, pašlaik lielākajai daļai ģimenes privātmāju īpašnieku ar šo uzņēmumu ir noslēgti līgumi.
Iebilstot pret šādu kārtību, iedzīvotāji nemaksā “Zelteniekiem”, no uzņēmuma pretim saņemdami vēstules ar parāda procentu rēķiniem un brīdinājumiem nodot parādniekus parādu piedziņas firmām.
Aigars Galzons stāsta, ka pagājušā gada sākumā ap 40 privātmāju iedzīvotāju kopsapulcē nolēmuši atteikties no SIA “Zeltenieki” pakalpojumiem. Līgums ar SIA “Zeltenieki” viņam beidzies 2009. gadā, tomēr tas turpina sūtīt paziņojumus par nesamaksātiem rēķiniem.
Cīņā par savām tiesībām iedzīvotāji nodibinājuši biedrību, tās vārdā izsūtot protesta vēstules vietējai pašvaldībai, ministrijām, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, pat KNAB, apsūdzot krāpšanā un dienesta stāvokļa izmantošanā novada domes deputātu Beļinski. Iedzīvotāji apstrīd savulaik pašvaldības izdoto atļauju kanalizācijas sistēmas būvniecībai, kā arī būves nodošanu ekspluatācijā.
Kaut arī apbūves zeme savulaik pārdota bez jebkādām oficiāli reģistrētām norādēm par kanalizācijas sistēmas piederību, Lapenieku ciemata pamatlicēji un kanalizācijas būvnieki Inārs Beļinskis un Juris Sondors to, zemes pircējiem lāgā neaptverot, uzskatījuši par savu īpašumu.
Zemesgrāmatā tā gan nav reģistrēta, ir tikai pašvaldības izsniegta būvatļauja un akts par būves nodošanu ekspluatācijā. Ciemata iedzīvotāji uzskata, ka ar tiem nepietiek, lai šo būvi kāds uzskatītu par savu.
Daži novada pašvaldības deputāti, kuri nevēlējās, ka publiski izpaužu viņu vārdus, man atzina, ka bijušajam pagasta padomes priekšsēdētājam un tagadējam novada domes attīstības komitejas priekšsēdētāja vietniekam Beļinskim joprojām ir liela ietekme, tāpēc neviens negrib ar viņu plēsties par kaut kādu tur Lapenieku kanalizāciju.
Īpašnieks par apsaimniekotāju
Kā izrādās, aptuveni desmit gadus vēlāk, kopš ticis pārdots pirmais apbūves gabals, 2011. gada decembrī visu ciemata kanalizācijas sistēmu abi biznesmeņi bez atlīdzības nodevuši, būtībā uzdāvinājuši, SIA “Zeltenieki”. Bet pērn tā pārdevusi to reklāmas uzņēmumam “Burtiņš”. Savukārt “Burtiņš” vēlāk noslēdzis kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas līgumu ar… to pašu SIA “Zeltenieki”.
Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka šie darījumi ir fiktīvi. Ar šo shēmu, pirmkārt, tiekot slēpts kanalizācijas patiesais īpašnieks – Ķekavas novada domes deputāts Inārs Beļinskis. Otrkārt, šādā veidā SIA “Zeltenieki” var oficiāli prasīt apsaimniekošanas licenci, kas nebūtu iespējams pašvaldības amatpersonai Beļinskim.
Un plānot maksas paaugstinājumu līdz 1,91 latam par kubikmetru bez PVN…
Pārspīlēti rēķini
Novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis teic, ka iedzīvotāju nemieri Lapeniekos izcēlušies kopš tā laika, kad SIA “Zeltenieki” sākusi prasīt nesamērīgu maksu par notekūdeņiem. Viņaprāt, tāds kubikmetru skaits, kādu rēķina “Zeltenieki”, no viena mājas iedzīvotāja mēnesī ir pārspīlēts.
Kad jautāju, kam tad īsti pieder kanalizācijas sistēma, pašvaldības vadītājs atzīst, ka īpašuma piederība ir tā samudžināta, ka skaidri nezinot. Bet ir pārliecināts, ka patiesā labuma guvējs esot Inārs Beļinskis.
Viņš aicinājis Beļinski nodot kanalizācijas sistēmu pašvaldības uzņēmumam “Baložu komunālā saimniecība”. Bet Beļinskis par to negribot neko dzirdēt, reiz pat mēģinādams pierādīt savas tiesības, mezdamies priekšsēdētājam virsū ar dūrēm.
Arī sarunas Attīstības komitejā, piedaloties citiem deputātiem, līdz šim neko neesot devušas. Lai izbeigtu šo strīdu, viņaprāt, iedzīvotājiem būtu jāvēršas tiesā, prasot atzīt īpašuma tiesības arī uz viņu īpašumos zemēm ieraktajām caurulēm.
Uz jautājumu, vai deputāts un Attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Beļinskis ir tik varens, ka viens pats var lemt par vesela ciemata apsaimniekošanu, Roberts Jurķis atzīst, ka pašvaldībai nav tiesību iejaukties māju privātīpašnieku strīdā ar privātuzņēmumu “Zeltenieki”.
Ar šmucspaiņiem kājām uz Baložiem…
SIA “Zeltenieki” valdes loceklis Andris Kūkums stāsta, ka ciemata iedzīvotājus uz kašķi kūdot vien daži cilvēki. Viņaprāt, iedzīvotāji nesaprot, ka viņi joprojām plūdina notekūdeņus privātā kanalizācijas sistēmā, kaut arī lielākajai daļai līgumi noslēgti ar pašvaldības uzņēmumu “Baložu komunālā saimniecība”. Andris Kūkums skaidro, ka iedzīvotāju līgumos ar pašvaldības uzņēmumu esot ierakstīts, ka atbildību par notekūdeņu apsaimniekošanu tas uzņemas punktā, kas atrodas aptuveni kilometru no ciemata pēdējās mājas robežas.
“Ja iedzīvotāji negrib vairs izmantot privāto kanalizācijas sistēmu, tad viņiem savi netīrie ūdeņi pašiem jānes ar spaiņiem līdz šai kilometru attālajai vietai,” skaidro SIA “Zeltenieki” pārstāvis.
Ķekavas novada domes deputāts un Attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Inārs Beļinskis noliedz, ka viņš būtu ap piecus kilometrus garās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, tāpat to, ka būtu meties virsū ar dūrēm priekšsēdētājam. Lai atrisinātu Lapenieku ciemata kanalizācijas problēmas, viņaprāt, vispirms jābeidz muļķot Lapenieku iedzīvotāji, kuri ar pašvaldības uzņēmumu noslēguši, kā viņš uzskata, nelikumīgus apsaimniekošanas līgumus. Par notekūdeņiem iedzīvotājiem jāmaksā tikai SIA “Zeltenieki”. Ciematā šo traci esot sacēluši vien daži cilvēki, kuri esot arī lielākie šā uzņēmuma parādnieki. Ja “Zeltenieki” vērsīsies pret viņiem tiesā, notekūdeņu parādus no viņiem piedzīšot dažu dienu laikā, to viņš, jurists būdams, zinot droši.
Iedzīvotāji neapskaužamā situācijā
Pašvaldības uzņēmuma “Baložu komunālā saimniecība” valdes locekle Olita Krastiņa teic, ka Lapenieku iedzīvotāji nokļuvuši neapskaužamā situācijā. Ar viņiem noslēgtajos notekūdeņu apsaimniekošanas līgumos patiešām ir atzīmēta vieta, no kuras uzņēmums uzņemas atbildību par notekūdeņu apsaimniekošanu. “Nelaime vēl tā, ka SIA “Zeltenieki” mums pavēstīja par maksātnespēju, lūdzot vairs nesūtīt rēķinus par notekūdeņu pieņemšanu, tāpēc vienubrīd plānojām vispār noslēgt kanalizācijas sistēmu,” viņa piebilst. Uzņēmuma pārstāve ir pārliecināta, ka, izbūvējot kanalizāciju Lapenieku ciematā, notikusi ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana. Olita Krastiņa stāsta, ka pirms kāda laika ciematā esot sākta nelikumīga centralizēta ūdensvada būvniecība. Iedzīvotāji to noprotestējuši, izsaukdami pašvaldības policiju. Kad šī lieta nonākusi pašvaldības Attīstības komitejā, tā dīvainā kārtā palikusi bez ievērības.
