Pierīgā brauks ar vilcieniem, pierobežā – bez maksas: Esošie maršruti mainīsies 0
Nākotnē lielāks uzsvars tiks likts uz dzelzceļa pārvadājumiem, ieviesti astoņi komerciālie jeb valsts nedotētie maršruti un bezmaksas sabiedriskais transports visos Latvijas novados, izņemot Rīgu.
Tādi ir galvenie sabiedriskā transporta nākamās desmitgades koncepcijas pamatprincipi, kurus prezentējis satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Vienlīdzības veicinātāji
“Lai gan Latvijas iedzīvotāju un sabiedriskā transporta pasažieru skaits pēdējo desmit gadu laikā ir rucis, maršrutu tīkls palicis praktiski nemainīgs. Tas ir neefektīvs un valstij izmaksā ļoti dārgi, tādēļ nākotnē ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas,” sacīja K. Godiņš.
Laikā no 2021. līdz 2030. gadam atbildīgās institūcijas plāno reorganizēt maršrutu tīklu, lai veicinātu iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz “konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu” sabiedrisko transportu.
“Pēdējo desmit gadu laikā maršrutu tīkls praktiski nav mainījies, taču pasažieru kļuvis mazāk, tāpat arī tehnika ir novecojusi. Protams, ir reģioni, kur pasažierus apkalpo jauni un moderni autobusi, bet ir arī vietas, kur cilvēki sūdzas par tehnikas kvalitāti, kas neatbilst mūsdienām. Vietām autobusi ir ļoti skaļi, putekļaini un brīžiem šķiet, ka tūlīt, tūlīt tie “izirs pa vīlēm”,” situāciju aprakstīja ATD priekšnieks.
Šobrīd Latvijā pasažierus apkalpo 1175 autobusi, kuru vidējais vecums ir nepilni vienpadsmit gadi.
“Būtiski, ka maršruta tīkla reorganizācija skars ne tikai pasažierus, bet arī valsti un pārvadātājus. Jaunais koncepts valstij būs izdevīgāks un nozarē beidzot valdīs vienoti spēles noteikumi.”
Papildinot teikto, satiksmes ministrs T. Linkaits turpināja: “Mūsu mērķis ir nodrošināt vienlīdz augstas kvalitātes pārvadājumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no novada, kurā tie dzīvo. Vēlamies uzlabot pārvadājumu kvalitāti un pasažieru ērtību, ieviest bezskaidras naudas norēķinus un vienoto biļešu sistēmu, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk pārsēsties no viena transportlīdzekļa citā. Domājam arī par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai arī viņi varētu pilnvērtīgi izmantot mobilitātes iespējas.”
Maršrutu komercializāciju vērtē pretrunīgi
Jaunizstrādātās koncepcijas centrā tiek likti dzelzceļa pārvadājumi, ko ministrs dēvē par sabiedriskā transporta mugurkaulu.
Plānots, ka maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumi tiks nodrošināti ar vilcienu, savukārt autobusi papildinās dzelzceļa pārvadājumus, kā arī cilvēkus aizvedīs līdz stacijai, ja būs tāda nepieciešamība.
Tāpat tiek plānots iepirkt jaunus elektrovilcienus un, ja iepirkums noritēs veiksmīgi, tiks ieviests intervāla grafiks, būtiski palielinot vilciena reisu skaitu. Taču, ja gadījumā iepirkums netiks veikts, atbildīgās iestādes organizēs konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu dzelzceļa maršrutos.
Savukārt
autobusu maršruti, kas ved paralēli dzelzceļa maršrutiem, tiks komercializēti. Tas nozīmē, ka biļetes cenu noteiks pārvadātājs
un, ja radīsies zaudējumi, valsts no savas puses tos nesegs. Sākotnēji ministrija un ATD šādu ieceri plāno īstenot astoņos maršrutu savienojumos ar Rīgu no Jelgavas, Daugavpils, Ogres, Olaines, Salaspils, Slokas, Siguldas un Jaunķemeriem.
Pret šādu ieceri iestājas “LA” aptaujātie pārvadātāji, norādot – lai gan maršrutu tīkls patiešām ir novecojis un reformas ir nepieciešamas, nevajadzētu aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu.
“Autobusu maršrutu komercializācija var atgriezt mūs atpakaļ deviņdesmitajos gados, kad netika maksāti nodokļi pilnā apmērā un piepelnīšanās nolūkos vadītājs skaidro naudu lika sev kabatā. Mūsuprāt, jāveicina vilcienu un autobusu sinerģija, kas ļaus samazināt valsts maksājamās dotācijas apmēru,” pirms kāda laikā avīzei šādu viedokli pauda pārvadājumu kompānijas SIA “B-Bus” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.
Pierobežā brauks bez maksas
Jūnija otrajā pusē tiks sludināts konkurss par sabiedriskā transporta nodrošināšanu reģionālajā maršrutu tīklā no 2021. līdz 2030. gadam. Kopumā valsts dotētā maršrutu tīkla apjoms būs 65 miljoni kilometru gadā, un tas tiks iedalīts 16 daļās. Lai saglabātu konkurenci, vienam pārvadātājam būs iespēja apkalpošanā iegūt apjomu, kas nav lielāks par 15 miljoniem kilometru gadā. Iepirkuma rezultāti tiks paziņoti šā gada beigās.
“Iepirkuma dokumentācijā ir noteikts valsts garantēto pakalpojumu apjoms – ir definēts, cik bieži autobuss kursēs maršrutu savienojumos starp lielajām pilsētām, attīstības centriem un pārējo Latviju. Esam noteikuši arī kvalitātes prasības, piemēram, visos autobusos būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini un jānodrošina, lai informācija par gaidāmajām pieturvietām tiek atskaņota audiāli un attēlota vizuāli,” skaidroja K. Godiņš.
Tāpat esot padomāts par kontroles mehānismiem un plānots, ka autobusos būs videonovērošana, kas fiksē autovadītāja sēdvietu. Tas potenciāli varētu izskaust aktuālo problēmu, kas saistīta ar biļešu neizdošanu pasažieriem atsevišķos maršrutos.
Koncepcijā iekļauts arī punkts, kas paredz visos reģionos, izņemot Rīgu, nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu vietās, kur cilvēkiem ir vēlme ar to pārvietoties, bet trūkst līdzekļu, lai nopirktu biļeti.
“Iespējams, ka šobrīd noteiktie bezmaksas maršruti un to daudzums līdz 2021. gadam mainīsies.
Taču uzreiz varu pateikt, ka tie nebūs Pierīgas, bet gan pierobežu maršruti. Vislielākais procents Latgalē un Vidzemē,” “LA” paskaidroja ATD valdes priekšsēdētājs.
